Kāds mājai labums no siltummezgla?

Latvijā joprojām ir mājas, kurās vēl nav automātisko siltummezglu, šo īpašo ierīču, kas ir atbildīgas par siltumenerģijas iespējami taupīgu izmantošanu dzīvokļu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Tiesa gan, tādu māju nav daudz, bet to iemītnieki tērē par 10–15% vairāk siltumenerģijas nekā dzīvokļu īpašnieki mājās ar modernizētiem siltummezgliem.

Kādu ekonomiju dod modernizācija?

Ne jau visi dzīvokļu īpašnieki zina, un viņiem arī nemaz nav pienākums zināt, vai mājas siltummezgls ir vai nav modernizēts. Daudz svarīgāk, lai par siltummezgla stāvokli būtu informēts mājas pārvaldnieks, jo tieši viņa pienākums ir piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem ierīkot mājā automātisko siltummezglu.

Tad kāpēc dažās mājās vēl joprojām ir vecie elevatora tipa siltummezgli bez iespējas ātri un precīzi regulēt mājas apkures temperatūru? Pirmkārt, ne jau visi pārvaldnieki gādā, lai iedzīvotāji taupītu siltumenerģiju, tāpēc arī nepiedāvā veikt siltummezgla modernizāciju. Otrkārt, gadās, ka paši iedzīvotāji nepiekrīt siltummezgla pārbūvei, jo tas maksā salīdzinoši dārgi, bet vai dos vēlamo efektu?

Lasīt tālāk...

Dzeriet vairāk un esiet veseli!

22. martā visā pasaulē atzīmēs Ūdens dienu, lai atgādinātu, ka ūdens ir viens no galvenajiem cilvēces resursiem. Cilvēki var izdzīvot apvidos, kur nav ūdens, bet, ja ūdens ir zemas kvalitātes, cilvēki nevar būt veseli, apgalvo speciālisti. Pirmo reizi Pasaules ūdens diena tika atzīmēta 1993. gadā pēc ANO Ģenerālās asamblejas iniciatīvas.

Kaut gan ūdens Latvijā pašlaik atbilst vispārējām tiesību aktu prasībām, tomēr bieži vien tajā ir paaugstināts dzelzs saturs, kas to padara cietu, tādēļ ūdensvada ūdens ir jāattīra. Šādu viedokli speciālisti pauda komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A. W. Olsen & Partners/Scholz & Friends Riga veiktajā aptaujā.

Eksperti uzskata, ka Latvijā visbiežāk sastopamais trūkums ir dzelzs piegarša ūdenim.

Lasīt tālāk...

Remonts ar piedzīvojumiem

Latvijā sākusies remonta sezona, par to liecina gan konteineru laukumos sakrautie vecie logu rāmji un izsēdētie krēsli, gan baltie pēdu nospiedumi kāpņu telpās, ko aiz sevis atstāj remontstrādnieki, pa visu māju izvazājot betona putekļus. Dzīvokļa remontam vajadzētu kļūt par svētkiem pasūtītājam, bet kāpēc tas tik bieži izvēršas par traģēdiju?

Astoņi darbuzņēmēji „uzmeta”

Paziņa gatavojās remontēt savu trīsistabu dzīvokli Jūrmalā un stāstīja, ka mēneša laikā pie viņas raudzībās bijušas deviņas būvbrigādes. Paziņai paveicās: astoņi darbuzņēmēji viņu „uzmeta” vēl pirms darbu sākšanas, par laimi naudu viņa nevienam nebija paspējusi samaksāt. Remontētāji gluži vienkārši pazuda un vairs nebija sazvanāmi. Devītais meistars ar saviem palīgiem liekoties kārtīgs cilvēks, esot jau sācis darbu, bet dzīvokļa saimniecei sirds nav mierīga:

Lasīt tālāk...

Jaunu iespēju gads

Godājamie SIA JNĪP klienti! Pagājušā gada beigas un šā gada sākumu mēs visi aizvadījām saspringta darba gaisotnē. Likumu grozījumi ieviesa liela pārmaiņas JNĪP darbā, pāreja uz eiro un izmaiņas pakalpojumu sadalē radīja daudz jautājumu mūsu klientiem.

Viens no JNĪP pienākumiem ir maksu par mājas saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem sadalīt pa dzīvokļu īpašumiem. Mēs to darām, pamatojoties uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumiem. Ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši paši savu maksājumu sadales metodiku, tad vadāmies pēc Ministru kabineta noteikumiem.

Lasīt tālāk...

Nenoguliet Lielo Talku!

Lielās Talkas tradīcija aizsākās pirms sešiem gadiem – ar talku, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90. dzimšanas dienā. Paveiktais visus iepriecināja, un talkas ideja iesakņojās. Šogad Lielā Talka tiek rīkota 26. aprīlī.

Projekta mērķis ir līdz 2018. gadam, Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt. Sasniegt šo mērķi platības ziņā nelielajā Latvijā ir gluži reāli, uzskata Lielās Talkas mediju koordinatore Zaiga Puškina.

Šogad Lielās Talkas vadmotīvs ir „Tīra Baltijas jūra sākas tavā vannas istabā”. Tas ir kā turpinājums Lielās Talkas iepriekšējā gada vadmotīvam „Tīra Latvija sākas tavā galvā”.

Lasīt tālāk...

Kaimiņu drošība iziet tautās

Pirms dažiem gadiem Latvijā sarosījās cilvēki, kas vēlas iedzīvināt īpašu kaimiņu sardzes sistēmu – Kaimiņu drošība. Aktīvisti uzskata, ka neviens nevar labāk parūpēties par iedzīvotāju drošību kā paši iedzīvotāji. Dzīvokļu īpašnieki – brīvprātīgie kārtības sargi var uzraudzīt paši savus dzīvojamos rajonus. Sistēma jau darbojas daudzās valstīs un palīdz novērst tūkstošiem noziegumu.

Taču ar „Kaimiņu patruļas” iedzīvināšanu Latvijā pagaidām neiet tik gludi, kā varētu vēlēties. Daži cilvēki gribētu iesaistīties, bet nezina, ar ko sākt un kur meklēt atbalstu. Vienkārši tāpat ielās neiziesi, vajag vienoties ar kaimiņiem un vietējo varu.

– Ir divi Kaimiņu drošības programmas varianti dzīvojamo namu rajoniem, – stāsta projekta vadītāja asistents Jurijs Keišs. – Pirmais variants – klasiskais: pilnvarotie iedzīvotāji vērīgi uzrauga rajonu un, pamanot mājā aizdomīgas personas vai skaļas kompānijas, ziņo par to policijai. Šāds patrulēšanas paņēmiens Latvijā vēl nav izplatīts, jo trūkst aktīvistu. Otrs variants – tehniskais. Pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma mājai pieslēdz signalizāciju un piecām pilnvarotām personām nodod „trauksmes pogas”. Ja pagalmā vai kāpņu telpā manāmas nekārtības, mājas vecākais nospiež izsaukuma pogu, un piecu minūšu laikā notikuma vietā ierodas apsardze.

Lasīt tālāk...