Kad elektrība var nogalināt?

Mūsdienās jebkurš dzīvokļa īpašnieks ir līdz zobiem bruņojies ar elektrību. Bet, nemākulīgi lietojot, elektrība pārstāj būt palīgs un pārvēršas par bīstamu ieroci. Piemēram, ja jūsu kaimiņi ir nepareizi iezemējuši ūdens sildītāju, jūs savā vannas istabā varat saņemt pamatīgu strāvas triecienu vai pat iet bojā.

Nesen saņēmām šādu vēstuli: „Labdien! Vai var uzzināt, kas ir atbildīgs par zemējumu mūsu dzīvokļos? Ja pareizi esmu sapratusi, neviens... Katrs īpašnieks iezemēšanas problēmas risina ar viņam pieejamām barbariskām metodēm. Īpaši vecajās mājās, kur bieži vien zemējuma nav vispār, pat galvenajā elektrosadales skapī. Tas rada draudus ne tikai dzīvokļa īpašniekam, bet arī visiem viņa kaimiņiem. Kam jākontrolē iedzīvotājiem piegādātās preces – elektriskās strāvas – drošība?”

Ātra kolēģu aptauja apliecināja, ka iezemēšanas specifiku neviens nepārzina, bet visi ir dzirdējuši, ka nemākulīgs cilvēks, kas uzdodas par elektriķi, kaimiņu dzīvoklī spēj sastrādāt tādas lietas, ka strāva var nogalināt vai visus mājas iemītniekus. Tā nu izrādījās, ka vēstules autore Oļesja ir ierosinājusi tematu, par kuru lielākajai daļai no mums nav ne mazākās skaidrības.

Ar naiviem jautājumiem par elektriskās strāvas drošību devāmies uz AS Latvenergo Energoefektivitātes centru. Atbildēt ņēmās centra vadītāja Biruta Ģine un AS Sadales tīkls pārstāvis Patriks Freibergs.

Zemējums ir: vai nekas ļauns nenotiks?

– Kāpēc vispār vajadzīgs zemējums?

– To ierīko lietotāju drošībai, – paskaidroja Biruta Ģine. – Ne jau velti paši ražotāji lielus elektroaparātus aprīko ar īpašām kontaktdakšām ieslēgšanai iezemētās kontaktligzdās.  Protams, sadzīvē var izmantot speciālu pārejas uzmavu un tad gludekli vai ledusskapi pievienot parastajai kontaktligzdai. Bet tādējādi mēs zaudējam aizsardzību no strāvas triecieniem.Tāpēc visām kontaktligzdām, kurās mēs ieslēdzam jaudīgu tehniku, jābūt triju vadu kabelim ar zemējuma līniju. Kabelis obligāti jāpieslēdz sadales skapja kopējam zemējumam.

– Pieņemsim, ka manas veļas mazgājamās mašīnas ražotājs ir paredzējis zemējumu, bet es agregātu ieslēdzu parastajā kontaktligzdā. Kas notiks?

– Vada, kontaktu vai paša agregāta bojājumu gadījumā jūs varat saņemt strāvas triecienu. Ja aparāts būs ieslēgts iezemētā kontaktligzdā, tad tas nenotiks.

– Kāpēc padomju laikā mūsu mājās neierīkoja iezemētas kontaktligzdas?

– Tāpēc, ka tolaik ražoja mazākas jaudas elektroierīces, un arī pašu ierīču mūsu dzīvokļos bija daudz mazāk.

– Vai padomju laika daudzdzīvokļu mājās ir paredzēta zemēšanas sistēma?

– Līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem iezemētas triju fāžu kontaktligzdas faktiski nekur netika uzstādītas.

– Ko darīt, ja mēs, rūpējoties par savu drošību, vēlamies dzīvoklī ierīkot iezemētas kontaktligzdas?

– To var ļoti viegli izdarīt dzīvokļa remonta laikā. Šo uzdevumu var paveikt jebkurš sertificēts elektriķis.

– Pieņemsim, ka remontu neplānojam un naudas elektriķa uzaicināšanai nav, tāpēc modernas elektroierīces ieslēdzam parastajās neiezemētajās kontaktligzdās. Cik bīstami tas ir?

– Ja visi elektroaparāti ir kārtībā, tad nekādas briesmas nedraud. Ja vien kontaktdakšas izmērs ļauj, agregātu var ieslēgt vecajā kontaktligzdā. Tāpat nav īpašas vajadzības iezemēt elektroierīces, kurām cilvēks nevar pieskarties, piemēram, gaismekļus.

Zemējuma nav: neskarieties klāt radiatoriem!

– Kas notiks, ja aparāts ir bojāts, bet zemējuma dzīvoklī nav?

– Ja bojāts vads, notiks īssavienojums un jūsu gludeklis pārstās darboties. Aiznesiet to uz darbnīcu, lai apmaina vadu.

– Tad kādos gadījumos zemējuma trūkums apdraud cilvēka veselību un dzīvību?

– Tas atkarīgs no daudziem apstākļiem. Pieņemsim, ka kontaktligzda, kurā ieslēgts gludeklis, atrodas blakus apkures radiatoram. Dzīvoklī nav zemējuma, bet gludeklis mazliet bojāts, un šā iemesla dēļ uz tā korpusa nokļūst fāze. Ja sieviete mierīgi gludinās veļu, viņa to pat nepamanīs, bet, ja nejauši pieskarsies gludekļa metāla virsmai, reizē atspiežoties pret radiatoru, tad saņems strāvas sitienu. Tas notiek tāpēc, ka radiators darbojas kā zemētājs. Tāpat var nostrādāt ledusskapis, gāzes plīts vai ūdensvads.

– Cik stiprs būs strāvas trieciens?

– Tas nav paredzams, tas atkarīgs no gaisa mitruma telpā un pat no cilvēka dzimuma. Vīrieša ķermeņa pretestība parasti ir augstāka nekā sievietes ķermeņa, tāpēc sieva nelaimes gadījumā saņems stiprāku strāvas triecienu nekā vīrs. Trieciena stiprums ir atkarīgs pat no cilvēka veselības stāvokļa. Ja lietotājs ir novājināts, slims, ķermeņa pretestības spēja mazinās un trieciens būs stiprāks.

– Citiem vārdiem, runājot, viens var tikt cauri ar vieglu izbīli, bet otrs nopietni ciest?

– Tieši tā, tāpēc tomēr nevajadzētu riskēt. Ja ierīce ir jāiezemē, to vajag pieslēgt triju fāžu kontaktligzdai. Tādā gadījumā, pat ja gludeklis vai veļas mazgājamā mašīna nav kārtībā, lietotājs var pieskarties radiatoram vai plītij cik tīk. Bojātā ierīce vienkārši izslēgsies, un strāvas trieciena nebūs.

– Ko darīt, ja zemējuma manā dzīvoklī nav, bet par to, ka gludeklis ir kārtībā, īsti droša neesmu? Gludināt gumijas cimdos?

– Nevajag pārspīlēt! Lielākā daļa sadzīves elektroierīču ir aizsargātas. Tam pašam gludeklim ir ļoti maz metāla daļu, korpuss ir no plastmasas un strāvu nevada. Tāpēc pat bojāts gludeklis strāvas sitienu var dot tikai tad, ja jūs neuzmanīgi pieskarsities gludināšanas virsmai. Lielākajai daļai sadzīvē lietojamo ierīču ir pat dubulta aizsardzība. Par to liecina īpaša zīme uz korpusa – kvadrāts kvadrātā. Ja redzat tādu zīmi, ziniet, ka ierīce ir pilnīgi droša. Tai nav ārēju detaļu, kas bojājuma gadījumā var vadīt strāvu. Tādu aizsardzību ražotāji nodrošina, piemēram, kafijas automātiem, radioaparātiem un lokšķērēm.

– Labi, ka ražotāji rūpējas par mūsu drošību.

– Bet ne jau visas sadzīvē lietojamās elektroierīces ir tik drošas. Piemēram, matu žāvēšanas fēnu nav iespējams pilnībā izolēt. Ja fēnu lieto vannas istabā un nejauši nomet uz mitras grīdas, tad, ja nav zemējuma, var saņemt strāvas sitienu.

– Parunāsim par vannas istabām. Tā taču ir īpaša riska zona?

– Jā, tāpēc padomju laikā tur nekad neierīkoja kontaktligzdas, vienīgi hermētiski noslēgtus apgaismes ķermeņus pie griestiem. Bet vecās padomjlaika vannas vienmēr bija iezemētas. Ja fāze nejauši nokļūt uz tādas vannas, notiek īssavienojums un tiek izsisti drošinātāji. Dzīvoklī vienkārši nodziest gaisma, cilvēka dzīvība ir glābta.

– Tātad vannā var droši mazgāties pat ar fēnu rokās?

– Tagad arī vecās vannas kļuvušas mazāk drošas. Pirmkārt, ja jūs kāpjat vannā ar fēnu rokās un iemetat ierīci ūdenī, tas ir nāvējoši bīstami jebkurā gadījumā. Vannas zemējums glābj tikai gadījumā, ja fāze nokļūst uz tās korpusa, bet fēns iekritīs tieši ūdenī. Otrkārt, tagad daudzi dzīvokļos veikuši eiroremontu un izjaukuši zemējuma sistēmu. Pietiek pārtraukt ķēdi vienā dzīvoklī, un zemējums pazudīs visā stāvvadā.

– Traģēdija!

– Nepavisam. Nodrošināties visiem dzīves gadījumiem tāpat nav iespējams, visus iedzīves priekšmetus jau neiezemēsi.

– Pieņemsim, ka remonta laikā manā dzīvoklī uzstādītas triju fāžu kontaktligzdas. Kā varu uzzināt, ka zemējums tiešām darbojas?

– Pati jūs to nekādi nevarat uzzināt, jāizsauc sertificēts elektriķis.

Dubulta aizsardzība

– Jautājums no mūsu lasītājiem, kuri dzīvo jaunbūvē. Vannas istabā viņiem ir iezemētas kontaktligzdas, bet cilvēki pastāvīgi jūt vieglus strāvas sitienus no vannas un veļas mazgājamās mašīnas. Kāpēc tā notiek?

– Tas ir iespējams. No nepatīkamajām sajūtām var izvairīties, uzstādot dzīvoklī strāvas noplūdes automātus.

– Kas tie tādi?

– Tā dēvē ātras darbības aizsargierīces, kuras aparāta vai instalācijas bojājumu gadījumā ļoti ātri pārtrauc elektrisko ķēdi. Tas notiek 10–30 milisekundēs, šajā laikā cilvēka organisms nepaspēj izjust strāvas triecienu. Bojātā elektroierīce vienkārši izslēdzas.

– Kam vajadzīgs tāds automāts, ja dzīvoklī jau ir zemējums?

– Remontējot dzīvokli, ir svarīgi ierīkot zemējumu telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu – virtuvē un vannas istabā. Bet reizē var uz šīm līnijām uzstādīt strāvas noplūdes automātus. Tādējādi jūs sev un savai ģimenei nodrošināsiet dubultu aizsardzību. Ja nenostrādās zemējums, automāts noteikti reaģēs. Mēs sirsnīgi iesakām šādus automātus uzstādīt visiem, kas mājās lieto jaudīgas elektroierīces un vēlas justies pilnīgi aizsargāti.

– Cilvēki ieklausās?

– Jā. Bet ir cita problēma. Katram tādam automātam ir speciāla podziņa, kas jānospiež vismaz reizi pusgadā, lai nesaliptu kontakti. Cilvēki neizlasa instrukciju. Maz ir tādu lietotāju, kas regulāri pilda šo prasību.

– Vai var uzlikt vienu automātu visam dzīvoklim vai savrupmājai?

– Mēs neiesakām tā rīkoties, jo tas būtu pārspīlējums: izdegot kaut vienai spuldzītei, uzreiz izslēgsies elektrība visā mājā. Labāk uzstādīt atsevišķus automātus uz katras līnijas vai vismaz uz tām, kas ved uz virtuvi vai vannas istabu.

– Vai pašam iespējams uzstādīt tādu aparātu?

– Lielo automātu elektroinstalācijai var uzstādīt tikai profesionāls elektriķis. Bet ir vienkāršāka modifikācija, ko pievieno konkrētai kontaktligzdai. To var uzstādīt jebkurš.

– Vai tāda ierīce ir droša?

– Labs jautājums. Vecie elektriķi, kas strādājuši padomju laikā, ir noskaņoti pret šādām aizsargierīcēm. Bet jāatceras, ka pirms divdesmit trīsdesmit gadiem aizsargierīces veda no ārzemēm. Skandināvijā, piemēram, tās jau tolaik bija ļoti izplatītas. Bet, kad tādu mantu atveda uz Latviju un uzstādīja, izrādījās, ka veļas mazgājamo mašīnu „Rīga” nav iespējams iedarbināt. „Rīga” parasti sita, tāpēc pirmās mašīnas sievas centās ieslēgt ar sausiem koka puļķīšiem. Ārzemju automāti reaģēja uz visniecīgāko strāvas noplūdi, tāpēc padomju pilsoņu dzīvokļos pastāvīgi dzisa gaisma.

– Vai tas nozīmē, ka viena bojāta ierīce var pastāvīgi atstāt mūs bez gaismas?

– Ja visam dzīvoklim esat uzstādījuši vienu automātu, tā arī būs. Bet tagad cilvēki uzstāda automātus ar daudziem slēdžiem, un katrs no tiem atbild par savu ķēdes posmu: ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, apgaismojumu un tā tālāk. Tāpēc modernie automāti pilnvērtīgi pilda aizsargfunkciju un nesagādā agrākās neērtības.

Vai var ciest no strāvas vannas istabā?

– Klīst baumas, ka viens otrs gudrinieks elektroierīču iezemēšanai izmanto radiatorus un dvieļu žāvētājus, no kā var ciest gan paši lietotāji, gan viņu kaimiņi. Vai tā ir taisnība?

– Cilvēki tiešām muļķības dēļ tā rīkojas. Dzīvoklī pēc izsaukuma ierodas visā rajonā pazīstamais maistars Pēteronkulis un, lai ilgi nebūtu jānoņemas, zemējuma vadu pievieno pie kopējām caurulēm.

– Kā tas apdraud kaimiņus?

– Nepareizs pieslēgums ir ļoti bīstams visai mājai. Tiesa, te atkal jābūt daudzu apstākļu sakritībai. Piemēram, dvieļu žāvētājs var arī nepildīt zemējuma funkciju, ja savienojuma vietās caurules notīta ar pakulām vai speciālu lentu. Tie ir labi izolētāji, tāpēc tāds „zemējums” nedarbosies. Tad problēmas radīsies tikai pašam lietotājam vai viņa tuvākajiem kaimiņiem.

– Bet Pēteronkulis taču var ūdens sildītāju sazemēt ar ūdens stāvvadu, kuru nekādi nav iespējams izolēt!

– Lielum lielajā vairākumā gadījumu cilvēki tāpat var mierīgi mazgāties vannā. Bet teorētiski, ja kaimiņi elektroierīces sazemējuši ar aukstā ūdens cauruli, bet jūs stāvat vannā ar dušu rokās, varat saņemt jūtamu sitienu. Jūs var pat nosist. Viss atkarīgs no jūsu veselības stāvokļa, individuālās pretestības un pieskaršanās konkrētām caurulēm.

– Tātad cilvēks pilnīgi droši justies nevar? Neviens taču nevar zināt, kādus brīnumus kaimiņu dzīvokļos sastrādājis lāga elektriķis Pēteronkulis...

– Tā ir taisnība. Latvijā jau divdesmit gadu privātajos mājokļos netiek veikta energokontrole. Ja jums rodas aizdomas, ka kaimiņi nepareizi iezemējuši savas elektroierīces, jāraksta iesniegums namu pārvaldniekam un jālūdz veikt pārbaudi. Taču vainīgais kaimiņš diemžēl var nelaist pārvaldnieku dzīvoklī.

– No mūsu sarunas izriet secinājums: es nedrīkstu laist mājoklī nezināmo elektriķi Pēteronkuli, ja nevēlos nodarīt ļaunu citiem cilvēkiem...

– Mums visiem jāsaprot, ka skolotājs vai šoferis nedrīkst pieslēgt elektroierīces, pat ja viņam ir zelta rokas. Tas jādara sertificētam elektriķim. Iedomājieties, kā jūs dzīvosiet tālāk, ka jūsu ierīces nepareiza pieslēguma dēļ būs gājis bojā cilvēks. Turklāt, ja tehnika nepareiza pieslēguma dēļ ir sabojāta, nav ko cerēt uz garantijas remontu.

– Vai Latvijā ir bijuši gadījumi, kad kaimiņu paviršības dēļ patiešām ir gājuši bojā cilvēki?

– Par nelaimes gadījumiem saistībā ar elektrības lietošanu dzīvokļos mēs retu reizi uzzinām no policijas vai ārstiem. Pirms desmit gadiem Grobiņā bojā gāja vīrietis, kurš laboja veļas mazgājamo mašīnu un nolēma to ieslēgt, pirms bija līdz galam visu salicis pa vietām. Viņu atrada tikai pēc dažām nedēļām pēc smakas. Pirms pāris gadiem notika neizskaidrojama traģēdija, kad bērns vannas istabā spēlējās ar sūkni un iemeta to ūdenī. Jājautā: kam bērnam vannas istabā vajadzīgs sūknis? Padomju laikā visbriesmīgākā ierīce bija dārza ūdens sūknis „Agi­deļ”. Tā korpuss nebija aizsargāts, kontaktligzda bija bez zemējuma, bet pats sūknis bija liekams tieši dīķī. Cilvēks satvēra slapjo šļūteni un saņēma strāvas triecienu. Tam bija daudz upuru visā valstī.

– Ja es pērku dzīvokli, kas var pārbaudīt instalācijas stāvokli un zemējumu?

– Šo pakalpojumu var sniegt jebkurš sertificēts elektriķis.