Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

„50% programmas” noslēpumi

Jūnija pirmajā nedēļā valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par renovācijas norisi. Galvenais secinājums – par daudziem skaitļiem un faktiem mums nav ne jausmas. Gribat zināt, kāda nauda siltināšanas programmā apgrozās un kāpēc tas ir izdevīgi valstij? Pastāstīsim!

■ Saskaņā ar enerģētikas attīstības nostādnēm Latvijā līdz 2016. gadam vidējais energopatēriņš mājās jāsamazina no 220–250 kWh/m2 līdz 195 kWh/m2 gadā. Skaidrs, ka valdība nevēlas palikt kaunā Eiropas priekšā.

■ Latvija apsolījusi līdz 2020. gadam energopatēriņu samazināt vēl vairāk – līdz 150 kWh/m2 gadā.

Lasīt tālāk...

Kā tikt pie energoefektīvas mājas

Raidījuma viesi Valentīna Jermaka (DZĪKS "Kurzemes nams 14") un Energofektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.

Spuldzīte „dārgāka” par putekļu sūcēju!

Uzņēmums Latvenergo sācis semināru sēriju energoefektivitātes jautājumos. Noklausīties lekcijas un uzdot jautājumus par elektrības taupīšanu tajos var jebkurš Latvenergo klients. Tāpat arī Latvenergo īstenotajā pilotprojektā, kura gaitā 500 mājsaimniecībām tiek uzstādīti viedie skaitītāji, iecerēts par 10% samazināt enerģijas patēriņu.

Viens no Latvenergo klientiem, kas piedalās elektrības patēriņa monitoringa programmā, secinājis, ka visdārgāk ģimenei izmaksā mājokļa apgaismojums. Divistabu dzīvoklī, kur dzīvo četru cilvēku ģimene, spuldzītes mēnesī patērē elektrību par 7,46 latiem. Vislētāk izmaksā gludeklis – tas mēneša laikā patērējis elektroenerģiju tikai par 17 santīmiem.

Lasīt tālāk...

Tiks ieviesta ēku energoefektivitātes klasificēšanas sistēma

Noteikumos ietverti nosacījumi, kas precizē un papildina pašlaik spēkā esošo ēku energosertifikāta piešķiršanas kārtību, ņemot vērā izmaiņas, kas ieviestas līdz ar jauno Ēku energoefektivitātes direktīvu 2010/31/ES un Ēku energoefektivitātes likumu.

Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) ir izstrādājusi Ēku energosertifikācijas noteikumus (turpmāk – Noteikumi), ar kuriem tiks pilnveidota ēku energoefektivitātes vērtēšanas kārtība un ieviesta klasificēšanas salīdzinošā sistēma.

Noteikumi paredz veidot ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas un klasificēšanas sistēmu, kuras ietvaros energoauditā iegūtie rezultāti tiks attēloti salīdzinošā vērtēšanas skalā, piešķirot ēkai atbilstošu energoefektivitātes klasi.

Lasīt tālāk...

Energoefektīvās spuldzes – ne tuvāk par 30 centimetriem!

Politiķi biedē mūs, ka dārgāka kļūs jau tā pietiekami dārgā elektroenerģija. Priekšplānā izvirzās jautājums: ko darīt, lai Latvenergo rēķini mūs neizputinātu? Eksperti iesaka lietot energoefektīvās spuldzes, bet ļaudis nesteidzas: pārāk daudz baumu par šo spuldžu kaitīgo iedarbību uz mūsu veselību izplatīts pēdējos gados.

Kā tas darbojas?

Šobrīd iecienītas ir vairāku veidu ekonomiskās spuldzes, tostarp halogēnspuldzes, energoefektīvās U veida un spirālveida kompaktās luminiscences spuldzes, kā arī gaismas diožu jeb LED spuldzes. Vēl tikai jāpiebilst, ka energoefektīvās spuldzes gandrīz vienmēr ir lielākas par parastajām kvēlspuldzēm.

Lasīt tālāk...

Ēku energoefektivitātes uzlabošanā būtu jāinvestē 320 miljoni latu

Lai sekmētu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, nākamajā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā jāparedz finansējums ēku sektora energoefektivitātes pasākumiem, kas būtu izmantojami gan publiskajam sektoram, gan kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu mājām, gan arī dažāda tipa privātīpašumā esošām ēkām, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

Pašlaik Latvija ir iezīmējusi ES fondu finansējumu aptuveni 190 miljonu latu apjomā un nacionālo līdzfinansējumu 30 miljonu latu apjomā, kam kopā ar privāto finansējumu būtu jānodrošina investīcijas ēku sektora energoefektivitātes uzlabošanai vismaz 320 miljonu latu apjomā. Par precīzāku pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta veidu vēl paredzētas diskusijas, norāda EM.

Lasīt tālāk...

Kādēļ jāslēdz īres līgums un kā to juridiski pareizi noformēt?

Kā liecina statistika, katram ceturtajam īrniekam Latvijā nav rakstiski noformētu līgumattiecību. Taču, īrējot, vai izīrējot dzīvojamo platību nepazīstamiem cilvēkiem, neaizdomājamies, kā tiks risinātas problēmas, ja tādas radīsies. Nemaksāšana, nolaidība, īpašuma apzināta bojāšana, strīdi ar kaimiņiem ir tikai neliela daļa no iespējamajām problēmām.

Kādi ir biežākie krāpniecības gadījumi un kā no tiem izvairīties, raidījumā "Kā labāk dzīvot" uz šiem un klausītāju jautājumiem atbild notāre Sandra Jakušenoka. Sarunu vada Valters Krauze.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!