Taisi ragavas vasarā!

Apkures radiatoru maiņa dzīvoklī ir sezonas darbs, kas katru gadu sākas pēc 1. maija un turpinās līdz pat 1. oktobrim. Tikt pie jauna radiatora nemaz nav tik vienkārši, vispirms vajag pasūtīt un saskaņot projektu, izraudzīties pareizā tipa radiatoru un tā tālāk. Diemžēl daļa cilvēku rīkojas uz savu galvu, bet AS Rīgas siltums speciālisti brīdina, ka tādējādi viņi gan paši var palikt bez apkures, gan nodarīt pamatīgu postu visai mājai.

Caurules „pušķītī” un kaktu meistari

Jau ilgus gadus eksperti iedzīvotājiem atgādina, ka mainīt radiatorus bez projekta nedrīkst un ir pat bīstami, taču aizvien atrodas kāds, kas to nav dzirdējis. Cilvēki uzķeras uz pašpasludinātu meistaru āķa, kuri sola ātri un ar minimāliem izdevumiem uzstādīt dzīvoklī jaunus radiatorus.

Rezultāti? Lūk, te viss redzams, saka AS Rīgas siltums informācijas nodaļas darbiniece Jana Roze un rāda fotogrāfijas. Tajās redzami dzīvokļos pa roku galam uzstādīti radiatori. Vienā vietā meistari radiatoru pieslēgšanai izmantojuši mazāka diametra caurules, nekā būtu vajadzīgs, tāpēc siltumu nesaņēma ne tikai svaigi izremontētā dzīvokļa iemītnieki, bet arī visi apakšējie un augšējie kaimiņi. Citā vietā tādi paši gudrinieki sajaukuši radiatora ievadcauruli un izvadcauruli un sametinājuši tās gandrīz vai pušķītī. Protams, siltāk no tā mājā nekļuva! Trešais attēls ir liecība tam, ka dzīvokļa iemītnieki salst nepareizi uzstādīta radiatora termoregulatora dēļ. Meistari regulatoru bija uzlikuši tik tuvu sienai un radiatora karstajai virsmai, ka tas ātri sakarsa un noslēdza siltuma padevi. Regulators it kā iestatīts uz pareizo temperatūru, bet dzīvoklis auksts!

No visām šāda veida nelaimēm un ar tām saistītajiem papildu izdevumiem iespājams izvairīties, uzstādot apkures radiatorus atbilstoši noteikumiem. Kādiem noteikumiem? Par to stāsta AS Rīgas siltums 2. tīklu rajona ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu apkalpošanas iecirkņa priekšnieks Vasilijs Kasadžikovs.

Vispirmām kārtām – projekts

– Radiatorus Rīgā atļauts mainīt pēc apkures sezonas beigām, kura ilgst aptuveni 200 dienu. Tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji radiatorus var mainīt aptuveni no 1. maija līdz 1. oktobrim, – pavēstīja Vasilijs Kasadžikovs.

– Ar ko pieņemts nomaiņu sākt?

– Vispirmām kārtām dzīvokļa īpašniekam jāpasūta projekts. Speciālisti aprēķina dzīvokļa siltuma zudumus un atkarībā no tā izrauga radiatora tipu un pareizo montāžas shēmu.

– Kas izstrādā tādus projektus?

– Vai nu sertificēti speciālisti, vai uzņēmums, kam ir atļauja veikt projektēšanas darbus.

– Kā pārliecināties, ka manis izraudzītajam speciālistam ir vajadzīgā kvalifikācija?

– Viņam jāuzrāda pasūtītājam būvprakses sertifikāts, kurā būs norādīta specializācija – apkures un ventilācijas sistēmu projektēšana. Visvienkāršāk ir šādus meistarus meklēt internetā, sludinājumu portālos.

– Vai iespējams projektu pasūtīt uzņēmumā Rīgas siltums?

– Nē, mēs ar projektēšanu nenodarbojamies.

– Cik maksā projekts radiatoru nomaiņai visā dzīvoklī?

–  Spriežot pēc mūsu klientu stāstītā, cena atkarībā no dzīvokļa lieluma un radiatoru skaita svārstās no 50 līdz 80 eiro.

Katrā mājā – savi noteikumi

– Labi, bet kurp doties ar gatavo projektu?

– Projekts jāsaskaņo ar pārvaldnieku, kurš tad arī dod atļauju veikt nomaiņu. Pēc tam pārvaldnieks dzīvokļa īpašnieku nosūtīs uz uzņēmumu, kurš īsteno mājas siltumapgādes sistēmas tehnisko apkopi. Tas tiek darīts tādēļ, lai tehniķi atslēgtu un izlaistu ūdeni no apkures stāvvada, kā arī pēc darbu pabeigšanas sistēmu piepildītu un pārbaudītu (par to paredzēta papildu maksa). Pēc tam cilvēks var radiatoru uzstādīšanu pasūtīt gan jebkurā privātuzņēmumā, gan uzņēmumā, kas apkalpo mājas siltumapgādes sistēmu.

– Rīgas siltums tādus darbus veic?

– Jā, jo tieši Rīgas siltums apkalpo vairākuma Rīgas daudzdzīvokļu māju iekšējās siltumapgādes sistēmas. Mūsu mājas lapā www.rs.lv var atrast sadaļu „Maksas pakalpojumi” un uzzināt izcenojumus.

– Ja siltumapgādes sistēmas apkalpo cits uzņēmums, vai noteikumi būs tādi paši?

– Radiatoru nomaiņas kārtība var mainīties atkarībā no mājas pārvaldīšanas veida. Piemēram, mājas dzīvokļu īpašnieku biedrība var ar īpašnieku balsu vairākumu pieņemt lēmumu radiatorus mājā mainīt tikai plānveidīgi un par kopējiem uzkrājumiem. Piedevām dažādiem uzņēmumiem var būt atšķirīgas stāvvadu atslēgšanas un darbu izpildes cenas.

Arī radiatori ir jākopj

– Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka apkures radiatori ir mājas kopīpašums, no kā var izdarīt secinājumu, ka tie jāmaina par mājas kopējiem līdzekļiem. Bet kā patiesībā notiek?

– Patiesībā jaunus radiatorus parasti pērk paši dzīvokļu īpašnieki. Uz kopējās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas rēķina Rīgas siltums veic tikai avārijas darbus.

– Kas ietilpst jēdzienā „avārijas darbi”?

– Pieņemsim, ka dzīvoklī sabojājies radiators, kas kalpojis 30–40 gadus. Mūsu uzdevums ir to atslēgt tā, lai netiktu traucēta mājas kopējā siltumapgāde. Radiatora maiņas un remonta jautājumu dzīvokļa īpašnieks risina ar mājas pārvaldnieku.

– Kāds aptuveni ir veco radiatoru kalpošanas laiks?

– Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907 čuguna radiatoru kalpošanas ilgums ir 50 gadu (bieži vien tie var kalpot daudz ilgāk), konvektoru – 40 gadu.

– Tātad radiatori ir pietiekami izturīgi, tie bieži nav jāmaina?

– Tā tiešām ir, taču radiatorus nepieciešams kopt. Piemēram, laiku pa laikam no tiem jānoslauka putekļi, lai nemazinātos siltumatdeve. Nedrīkst izjaukt radiatora konstrukciju. Piemēram, konvektoriem ir noņemama priekšējā sieniņa, tā sauktais ekrāns. Daži uzskata, ka bez tā konvektors darbosies labāk – viss siltums plūdīs istabā, taču patiesībā ir gluži pretēji.

Pazīmes, kas liecina, ka radiatoru laiks mainīt

– Cik veci ir paši senākie radiatori, ko jums gadījies redzēt Rīgā?

– Lielākoties tie ir 50.–60. gados ražoti, bet esmu redzējis arī milzīgus Ulmaņlaika čuguna radiatorus, kuri joprojām lieliski darbojas.

– Kādas pazīmes liecina, ka radiatoru vajag mainīt?

– Cilvēki lielākoties radiatorus maina, remontējot dzīvokli, jo viņiem nepatīk veco konvektoru dizains. Daži uzskata, ka čuguna radiatori pietiekami neatdod siltumu, un šā iemesla dēļ liek jaunus.

– Cilvēki nereti sūdzas, ka silst tikai radiatora apakšējā daļa vai arī tālākā sekcija paliek auksta. Vai tas nozīmē, ka radiators ir bojāts, vai arī vāji darbojas mājas siltumapgādes sistēma?

– To var noteikt tikai speciālists. Ne jau vienmēr problēmas liecina par radiatora sliktu stāvokli. Bet reizēm nelaimes sākas tieši pēc radiatoru maiņas.

– Kādā veidā?

– Tā notiek, kad cilvēki uzliek radiatorus bez projekta un saskaņošanas. Atnāk cilvēks uz veikalu un rāda – gribu, lūk, to radiatoru! Protams, pārdevējs, neiedziļinoties detaļās, ar prieku izsniegs preci. Taču radiatora pareiza izvēle ir atkarīga nevis no glīta izskata, bet gan daudziem citiem faktoriem: vai mājā ir vienas vai divu cauruļu apkures sistēma, ar augšējo vai apakšējo sadali, vai māja ir siltināta, vai radiatori domāti stūra dzīvoklim un tā tālāk. Nopircis tādu glītu radiatoru, dzīvokļa saimnieks uzaicina kaktu meistaru, lai tas pirkumu uzstāda. Esam liecinieki neskaitāmiem gadījumiem, kad mājoklī uzstādīti nepareizi radiatori.

Skalot vai neskalot?

– Pirms dažiem gadiem Rīgā par modes lietu kļuva radiatoru skalošana, uzticot šo darbu privātfirmām. Cik vajadzīgs ir šāds pasākums?

– Tagad lielākajā daļā Rīgas māju ir ierīkoti automātiskie siltummezgli, māju apkures sistēmu kontūros cirkulē ķīmiski attīrīts ūdens. Nekas ļauns radiatoros tagad nevar rasties. Skalošana vajadzīga ļoti retos gadījumos – tad, ja dzīvoklī gadus desmit neviens nav mājojis un ar kādu no radiatoriem rodas problēmas. Parasti tas notiek pirmajos stāvos un  vietās, kur sistēma bijusi pieslēgta cietā kurināmā katlumājai un nav lietots ķīmiski attīrīts ūdens.

– Tātad cilvēkam tomēr ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas apkalpojošais uzņēmums veic radiatora skalošanu?

– Jā, bet pēc AS Rīgas siltums pieredzes varu teikt, ka lēmums veikt skalošanu ir izņēmums, nevis likums. Gadās, ka pa vecam paradumam kāds klients piezvana: „Mums radiators ziemā nesila, izskalojiet!” Mēs atveram dispečerdienesta datu bāzi, un – „Piedodiet, mēs ziemā ne reizi neesam no jums saņēmuši nevienu sūdzību par apkuri!” Dabiski, ka mēs nebrauksim skalot radiatoru, ja neredzam tam iemeslu.

– Ko tad jūs darāt tādos gadījumos?

– Pieņemam sūdzību un pārbaudām radiatoru. Iespējams, ka problēmas cēlonis ir nevis piesārņojums, bet gan vecā noslēdzošā armatūra pirms radiatora.

– Sakiet, lūdzu, vai jaunais un glītais radiators mani sildīs labāk nekā vecais čuguna?

– Ja vecais radiators darbojas labi, jaunais labāks nebūs. Ja vecajam bija 1000 vatu jauda, arī jaunajam, pēc projekta pasūtītajam, jauda būs tāda pati, tātad principā atšķirības nav iespējamas.

Vainīgie paliek nesodīti

– Sakiet, lūdzu, kas un kā Latvijā soda tos, kuri uzstāda radiatorus bez projekta un saskaņošanas?

– Ar sodīšanu mēs nenodarbojamies, namu pārvaldes arī ne. Bet tas, kā atklājam pārkāpumus, ir cits stāsts. Gadās, ka Rīgas siltuma darbiniekus izsauc un viņiem izsaka pārmetumus par to, ka uzņēmums nepiegādājot pietiekami daudz siltuma. Mēs pēc netiešām pazīmēm nosakām, ka tā nav mūsu vaina, vainīgs ir kāda dzīvokļa īpašnieks.

– Vai jūs varat iekļūt problemātiskajos dzīvokļos?

– Mēs mājokļus apsekojam kopā ar namu pārvaldes pārstāvjiem. Faktiski ne reizi nav gadījies, ka kāda dzīvokļa durvis netiktu atvērtas. Pat noteikumu pārkāpēji saprot, ka agrāk vai vēlāk problēmas nāksies risināt.

– Kā es varu pierādīt Rīgas siltuma darbiniekam, ka radiators dzīvoklī uzstādīts likumīgi?

– Noteikti vajag saglabāt radiatora nomaiņas projektu un pēc pirmā pieprasījuma uzrādīt to pārbaudītājiem. Pirmais uz problemātisko dzīvokli dodas mūsu remontatslēdznieks. Viņš uzreiz redz, vai traucējumi apkures sistēmā radušies nepareizi pievienota radiatora dēļ. Ja radiators uzstādīts pareizi, Rīgas siltuma darbinieks nekādus dokumentus dzīvokļa saimniekam neprasīs.

– Vai tas nozīmē, ka, iegādājoties dzīvokli, jaunajam īpašniekam jāpārliecinās, ka radiatori tajā uzstādīti pareizi un iepriekšējam saimniekam ir bijis projekts?

– Atbildēšu ar pretjautājumu: ko jūs darāt, kad pērkat automašīnu, no kuras neko nesaprotat? Pareizi, nogādājat servisā, lai uzzinātu, kādā stāvoklī tā ir. Tāpat ir ar mājokli: pērkot nekustamo īpašumu, jāpieprasa no pārdevēja visi dokumenti. Otrs variants: pirms pirkuma – pārdevuma līguma noslēgšanas uzaicināt uz dzīvokli speciālistu, kurš pārbaudīs, cik pareizi pieslēgti radiatori.

– Ja izrādīsies, ka radiatori manā dzīvoklī uzstādīti nepareizi, ko darīs siltumapgādes sistēmu apkalpojošais uzņēmums?

– Mēs nesodām noteikumu pārkāpējus un neliekam viņiem mainīt radiatoru vai pieslēgumu. Kā uzņēmums, kas apkalpo ēku iekšējos siltumtīklus, Rīgas siltums tikai sagatavo aktu par atklātajiem trūkumiem, pēc tam lietas ar dzīvokļa īpašnieku kārto namu pārvalde.

„Mēs noteikti piezvanīsim!”

– Cilvēki reizēm sūdzas par troksni radiatoros apkures sezonas laikā, kas esot tik skaļš, ka traucējot gulēt.

– Tā var gadīties, un tad pārbaude jāveic un problēma jānovērš iekšējos siltumtīklus apkalpojošajam uzņēmumam. Ja tas notiek mājā, ko apkalpo Rīgas siltums, mēs atsaucamies uz sūdzību un veicam remontu. Pēc pieredzes teikšu, ka troksnim var būt daudz dažādu cēloņu.

– Jūs sakāt, ka ir iespējams izsaukt apkalpojošā uzņēmuma tehniķi, bet vairāki mūsu lasītāji no Rīgas siltuma apkalpotajām mājām ir stāstījuši, ka daudzkārt ir sūdzējušies par problēmām, bet tā arī nav sagaidījuši risinājumu. Kāpēc tā notiek?

– Ja cilvēkam šķiet, ka viņa problēma atstāta bez ievērības, viņš var sūdzēties, zvanot klientu palīdzības dienestam pa bezmaksas tālruni 800 000 90 vai pa informācijas nodaļas tālruni. Mēs šādas sūdzības pāradresējam speciālistiem un pastiprināti kontrolējam. Ja cilvēkam arī pēc tam liekas, ka viņa problēma netiek pienācīgi risināta, viņam ir tiesības uzaicināt gan meistaru, gan iecirkņa vadītāju.

– Tātad jūs?

– Jā, mani! Varat pārbaudīt: ja atstāsiet savu tālruņa numuru un lūgsiet ar jums sazināties, es noteikti piezvanīšu. Tiesa, es esmu atbildīgs tikai par Pārdaugavu.

– Šī ziema bija salīdzinoši silta. Vai sakarā ar to ir bijis mazāk sūdzību par Rīgas siltuma darbu?

– Sūdzību nebija mazāk, mainījās tikai to raksturs. Māju siltummezgli ir noregulēti tā, lai reaģētu uz āra temperatūru. Ja ziemā sākas atkusnis, siltummezgls automātiski pazemina siltumnesēja temperatūru, un cilvēkiem tad šķiet, ka apkure ir izslēgta. Viņi zvana un vaimanā: „Ak, šausmas, mums nav apkures!” Patiesībā viss ir kārtībā, naktī siltummezgls temperatūru atkal paaugstina. Otrkārt, dzīvojamais fonds pie mums netiek atjaunots tik ātri, kā varētu vēlēties, tāpēc karstā ūdens apgādes un apkures sistēmās aizvien biežāk notiek avārijas.

Siltummezgli trokšņo un tos iekāro zagļi

– Policija nesen rīdziniekus brīdināja, ka biežāki kļūst siltummezglu detaļu zādzības gadījumi. Vai šī problēma joprojām ir aktuāla?

– Jā! Pagājušajā gadā Pārdaugavā nebija neviena tāda gadījuma, bet šogad jau notikušas piecas zādzības. Siltummezglu telpas tiek uzlauztas un apzagtas. Esam sākuši marķēt iekārtas, lai kramplaužiem būtu grūtāk detaļas realizēt, bet policija varētu noteikt, no kuras mājas zagtais nācis.

– Ko ieteiksiet iedzīvotājiem?

– Pievērst uzmanību jebkuram troksnim siltummezglā un izsaukt policiju. Var jau gadīties, ka tur darbojas avārijas dienesta darbinieki, bet varbūt zagļi, kas mājai var nodarīt tūkstošiem eiro lielus zaudējumus. Interesanta detaļa: visiem siltummezgliem ir uzstādītas dzelzs durvis, bet tas neglābj – zagļi uzlauž durvis, izgriež slēdzenes.

– Vai ir kāda jēga pieslēgt siltummezglam signalizāciju?

– Jā, manuprāt ir jēga.

– Pēdējais jautājums par siltummezgliem: pirmā stāva iemītnieki bieži vien sūdzas par nemitīgu dūkoņu zem grīdas. Ko darīt?

– Tādos gadījumos jāvēršas namu pārvaldē, bet tā savukārt nodos sūdzību iekšējos siltumtīklus apkalpojošajam uzņēmumam. Spēkā ir dienas un nakts trokšņu normatīvi, tiem atbilstošs troksnis dzīvoklī var būt dzirdams, bet tas ir minimāls, daudz klusāks par gaisa kondicioniera radīto troksni. Jārēķinās arī ar to, ka varbūt tas nemaz nav siltummezgls, kas trokšņo.

– Kas tad tas var būt?

– To ir viegli noskaidrot, jo mēs varam uz brīdi izslēgt siltummezglu. Ja pēc izslēgšanas troksnis nerimstas, skaidrs, ka problēma meklējama citur. Atminos, ka reiz vainīgais izrādījās kaimiņa ledusskapis.