Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Remonts ar piedzīvojumiem

Latvijā sākusies remonta sezona, par to liecina gan konteineru laukumos sakrautie vecie logu rāmji un izsēdētie krēsli, gan baltie pēdu nospiedumi kāpņu telpās, ko aiz sevis atstāj remontstrādnieki, pa visu māju izvazājot betona putekļus. Dzīvokļa remontam vajadzētu kļūt par svētkiem pasūtītājam, bet kāpēc tas tik bieži izvēršas par traģēdiju?

Astoņi darbuzņēmēji „uzmeta”

Paziņa gatavojās remontēt savu trīsistabu dzīvokli Jūrmalā un stāstīja, ka mēneša laikā pie viņas raudzībās bijušas deviņas būvbrigādes. Paziņai paveicās: astoņi darbuzņēmēji viņu „uzmeta” vēl pirms darbu sākšanas, par laimi naudu viņa nevienam nebija paspējusi samaksāt. Remontētāji gluži vienkārši pazuda un vairs nebija sazvanāmi. Devītais meistars ar saviem palīgiem liekoties kārtīgs cilvēks, esot jau sācis darbu, bet dzīvokļa saimniecei sirds nav mierīga:

– Visiem maniem draugiem ir briesmu stāsti par remontu. Vienam remontētājs pašā darbu karstumā sācis žūpot un pasūtītāja ģimeni uz veselu nedēļu atstājis bez tualetes poda, otram meistars ar asarām acīs izlūdzies avansu, jo bērni mirstot badā, un pēc tam vairs nav atgriezies. Trešais draugs stāstīja, ka meistari pazuduši kopā ar visiem materiāliem vairāku tīkstošu eiro vērtībā.

Modrība un... līgums

Ko darīt ar žūpojošu meistaru, ir skaidrs: jāpadzen un jāmeklē cits. Bet ko darīt tad, ja remontētājs pazudis ar naudu vai materiāliem? Izrādās, tādus iesniegumus izskata tikai policija, bet atrast krāpniekus policistiem ir pagrūti. Diemžēl lētticīgie dzīvokļu saimnieki nevīžo paprasīt meistaram pases kopiju, reizēm pat uzvārdu nepajautā. Pat tad, ja darbuzņēmējs ir zināms, bieži vien nav iespējams pierādīt, ka viņš ir krāpnieks, kas pievācis naudu un materiālus, jo dzīvokļa saimnieks nav palūdzis, lai viņš parakstās par saņemšanu.

Tikai modrība un vēlreiz modrība var remonta pasūtītāju paglābt no negodīgiem strādniekiem. Pirmais un pats galvenais nosacījums – pirms darbu sākšanas noslēgt ar remonta meistariem līgumu.

Par ko vispār jūs maksājat?

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) izskata dzīvokļu saimnieku sūdzības par nekvalitatīvu remontu un būvmeistaru nepildītiem solījumiem. Bet centrā klients var sūdzēties tikai tādā gadījumā, ja darbus veikusi juridiska persona – uzņēmums.

– Ja cilvēks ir uzticējies privātam meistaram un ticis apkrāpts, viņš taisnību var meklēt tikai tiesā, – skaidro PTAC pārstāve Sanita Ģertmane. – Varu tikai visiem remontu iecerējušajiem dzīvokļu īpašniekiem ieteikt: lai ko jūs nolīgtu – privātpersonu vai juridisku personu, noteikti noslēdziet ar darbu izpildītājiem līgumu. Līgums dzīvokļa saimniekam ir vienīgā garantija, ka darbi dzīvoklī tiešām tiks paveikti un pat vairāk vai mazāk norunātajā laikā. Tādu līgumu pasūtītājs var pats ar roku uzrakstīt. Galvenais, lai abas puses dokumentu parakstītu (ja remonts pasūtīts firmā, tad jāraugās, lai līgumu parakstītu firmas pārstāvis, kuram ir paraksta tiesības).

Tagad paraudzīsimies, kādus punktus Sanita Ģertmane iesaka pirms remonta sākšanas obligāti ierakstīt ar privāto meistaru vai būvfirmu noslēdzamajā līgumā.

– Jau pašā sākumā ir svarīgi vienoties par to, kādus pakalpojumus jūs no meistara vēlaties saņemt un vai maksa par materiāliem tiek iekļauta darbu kopējā cenā, vai arī saimnieks visu vajadzīgo pirks atsevišķi.

Jebkurā gadījumā ir svarīgi līgumā fiksēt gan darbu pilnu sarakstu, norādot platības un izcenojumus, gan arī materiālu aptuvenu daudzumu. Iesaku pasūtītājam turpmāk kontrolēt, piemēram, vai meistars ir nopircis tieši to tapešu līmi, kura norādīta tāmē. Ja par materiāliem saimnieks maksā atsevišķi, nebūs lieki pārbaudīt, vai būvstrādnieki lieto tieši to dārgo līmi, kuras iegādes čekus ir saimniekam nodevuši. Tas ir liels darbs, bet neviens cits jūsu vietā to nedarīs.

Nav prātīgi maksāt avansu

– Pēc tam vienojieties ar savu darbinieku par atalgojumu. Iespējami divi darba samaksas veidi: maksa par rezultātu vai stundas likme. Lielākoties līgumā ar būvniekiem paredz samaksu par faktiski paveikto darbu. Piemēram, meistars informē, ka darbi ar reģipsi maksās 1000 eiro. Šo naudu meistars saņems, kad būs ielicis reģipsi. Izvēloties stundas likmi, var gadīties, ka remontētāji lielākas peļņas nolūkā darbus novilcina. Par termiņu neievērošanu pastāstīšu vēlāk.

PTAC neiesaka dzīvokļu saimniekiem veikt remontdarbu 100% priekšapmaksu. Jā, juridiskās personas bieži vien pieprasa avansu, bet tikai pašam saimniekam jāizlemj, vai vērts to maksāt. Avansa apmēram jābūt tādam, lai nerastos bažas, ka būvnieki pazudīs ar visu naudu.

Līgumā jāparedz arī kārtība, kā tajā var izdarīt grozījumus. Piemēram, ja sienās atklājas slēpti defekti, skaidrs, ka remonta cena pieaugs. Papildu izdevumus var apstiprināt pamattāmes pielikumu veidā. Tāds pielikums var stāties spēkā tikai pēc tam, kad to parakstījušas abas puses.

Nākamais jautājums: kā pasūtītājs pieņems darbus. Mēs iesakām patērētājiem remontdarbus pieņemt ar nodošanas – pieņemšanas aktiem un pa daļām. Piemēram, atsevišķi santehniskos darbus, atsevišķi pelēko apdari. Remonta kvalitāte parasti ir atkarīga no atsevišķu tā posmu izpildes kvalitātes. Pieņemot darbus atsevišķi, ir vairāk iespēju pamanīt haltūru un pieprasīt nepilnību novēršanu.

Tas mūs loģiski noved pie nākamā jautājuma: līgumā jāparedz, ka saimniekam ir tiesības pieprasīt, lai strādnieki novērš darbā pieļautās kļūdas un nepilnības. Parasti tiek norādīts, cik ilgā laikā būvniekiem šī prasība jāizpilda. Ierakstiet līgumā nosacījumu, ka saimnieks var nemaksāt par nekvalitatīvi paveiktu darbu un pat lauzt līgumu ar tādiem neprašām.

Sods saimniekam

– Tādas pašas tiesības saimniekam jāparedz gadījumā, ja darbinieki neievēro noteiktos termiņus, – turpina Sanita Ģertmane. – Ja pasūtītājs par darbu maksā pa daļām, tad prātīgi būtu arī noteikt precīzus dažādu veidu darbu izpildes termiņus. Tomēr līgumā jāparedz arī iespēja termiņus pagarināt, ja kavēšanās notiek objektīvu iemeslu dēļ. Toties par termiņu ļaunprātīgu neievērošanu meistariem jāparedz naudas sods (piemēram, par katru nokavēto dienu samaksu samazināt par 0,5%). No otras puses, līgumā vajadzētu paredzēt naudas sodu arī saimniekam, ja tas laikus nesamaksā meistariem par darbu.

Pieprasiet čekus un kvītis!

– Lai dzīvokļa saimnieks varētu iesniegt PTAC sūdzību par būvfirmu, viņam jāprasa no darbiniekiem apstiprinājums samaksātajai naudai – čeki, stingrās uzskaites kvītis utt. Tiesa pieņems zināšanai arī ar roku rakstītu un parakstītu apliecinājumu, bet mūsu centrs strādā tikai ar oficiāliem dokumentiem.

Nobeigumā atgādināšu, ka dzīvokļa remontam, tāpat kā jebkuram citam pakalpojumam, ir savs garantijas termiņš. Patērētājam ir tiesības pretenziju par darbu kvalitāti iesniegt divu gadu laikā pēc nodošanas – pieņemšanas akta parastīšanas brīža. Taču pēc pieredzes varu teikt: jo ātrāk saimnieks ar sūdzību par remontā pieļautajām nepilnībām vērsīsies PTAC un tiesā, jo lielākas izredzes pierādīt, ka defekti radušies tehnoloģijas neievērošanas dēļ, nevis izremontētā dzīvokļa lietošanas gaitā.

Vēl nedaudz par iespējamām pretenzijām: es ieteiktu līgumā ar būvniekiem paredzēt nosacījumu, ka pasūtītājam ir tiesības pēdējo maksājumu veikt kādu laiku pēc remonta pabeigšanas. Piemēram, pēc nedēļas. Ne jau visas remontētāju kļūdas ir uzreiz pamanāmas. Cilvēkam kādas dienas jāpadzīvo savā dzīvoklī, lai ieraudzītu, ka grīdlīstes nav līdzeni pieliktas un ka izlietne virtuvē tek. Ja jūs tobrīd vēl neesat pilnībā norēķinājies ar meistariem, jums paveras labākas izredzes panākt trūkumu novēršanu.

Numuru arhīvs: spied un lasi!