„Neredzamais slepkava” atkal iziet medībās

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ziņo, ka jau septembra sākumā Toksikoloģijas un sepses klīnikā nogādāts pirmais tvana gāzes upuris. Tā ir ierasta apkures sezonas sākšanās pazīme, kad cilvēki sāk kurināt aukstajam laikam nesagatavotus un nepārbaudītus gāzes katlus, kamīnus un krāsnis. Tā vietā, lai savu saimnieku sildītu, šādas ierīces var viņu nogalināt.

Toksikoloģijas klīnikā paskaidroja, ka cietušajai sievietei mājās uzstādīts individuālais gāzes katls. Iestājoties vēsam laikam, aparāts automātiski ieslēdzās, un notika nelaime – sieviete smagi saindējās, jo nenostrādāja tvana gāzes izvadīšanas sistēma.

Ārsts reanimatologs Roberts Strašinskis teica, ka tādu pacientu skaits, kuri saindējušies ar tvana gāzi, tuvākajā laikā tikai pieaugs. „Statistika liecina, ka katru gadu pie mums nonāk ap 100 tādu cietušo. Diemžēl Latvijā visvairāk mirušie akūtas saindēšanās dēļ ir tieši no tvana gāzes, tāpēc tā ir liela un nopietna problēma”.

Ārsts norāda, ka vairumā gadījumu šādas saindēšanās apstākļi ir saistīti ar ugunsgrēkiem, tomēr regulāri ir situācijas, kad galvenās aizdomas krīt uz autonomajām apkures sistēmām.  Gadās arī, ka bīstamu CO devu cilvēks saņem, stāvēdams pie visparastākās gāzes plīts. Roberts Strašinskis atzīst, ka bīstamas ir ne tikai krāsnis, bet arī jaunāko paaudžu gāzes apkures katli, „no kuriem kaut kādu nenoskaidrotu iemeslu dēļ dzīvoklī ieplūst tvana gāze, kā rezultātā cilvēki saindējas”.

Ārsts atgādina, ka tvanam, kas ir toksiska gāze, nav ne smakas, ne krāsas, ne garšas, tāpēc pamanīt tā klātbūtni bez īpašiem detektoriem praktiski nav iespējams. Pirmie saindēšanās simptomi var būt galvassāpes, nogurums, slikta dūša, vemšana un caureja. Diemžēl cilvēki šīs pazīmes bieži vien asociē ar kādu citu problēmu, slikto pašsajūtu skaidrojot ar pārgurumu vai vīrusu izraisītu slimību. Tas kavē viņus laikus veikt nepieciešamos pasākumus, piemēram, izsaukt gāzes katla remonta meistaru.

Mājokļos, kur uzstādītas autonomās apkures sistēmas, cilvēkiem, pirmkārt, jāatceras, ka iespējama tvana gāzes noplūde, lai neatstātu bez ievērības iespējamās saindēšanās simptomus. Otrkārt, jāveic pasākumi, lai nepieļautu saindēšanos. „Īpaši svarīgi ir veikt regulāras apkures sistēmas pārbaudes,” atgādina Austrumu slimnīcas speciālisti, „turklāt dūmvadu tīrīšanu, krāšņu un apkures katlu pārbaudi un labošanu uzticot tikai sertificētiem meistariem. Atcerieties, ka otrā svaru kausā ir jūsu dzīvība!”

Ko nevajag darīt?

■ Ilgi uzturēties vannas istabā, kur ieslēgts gāzes ūdenssildītājs. Parasti vannas istabas ir nelielas, tāpēc tvana gāze tur var uzkrāties ļoti ātri. Labāk nestāvēt vannas istabā, gaidot, kad vanna piepildīsies ar ūdeni, nevajadzētu arī vannā lasīt, smēķēt un nekādā gadījumā iemigt.

■ Lietot karsto ūdeni virtuvē, ja kāds tai laikā atrodas vannas istabā. Tas ir svarīgi, ja abām telpām ir kopīgs gāzes ūdenssildītājs, kas uzstādīts vannas istabā.

■ Izmantot gāzes plīti (cepeškrāsni vai reizē visus degļus) dzīvokļa apsildīšanai.

■ Vārīt un cept, reizē izmantojot visus četrus vai piecus gāzes plīts degļus.

■ Kurināt krāsni, kuras sienās ir plaisas.

■ Aizvērt dūmvada aizbīdni, kamēr malka vēl nav pilnībā sadegusi.

■ Kurināt krāsni vēlu vakarā, kad ejat gulēt un vairs nevarēsiet to uzraudzīt.

■ Automobili ar ieslēgtu motoru labot garāžā, kurai aizvērti logi un durvis.

■ Vannoties, mazgāt veļu, gatavot ēdienu alkohola reibuma stāvoklī (iztvaikojis ūdens, sadedzis ēdiens, saindēšanās ar oglekļa oksīdu).

■ Ēdiena gatavošanas laikā pievērsties citiem darbiem.

■ Pašiem labot gāzes un ventilācijas iekārtas.

Ko vajag darīt?

■ Vismaz reizi trijos mēnešos pārbaudīt (izmantojot papīra lapu vai sveci), vai virtuvē un vannas istabā darbojas ventilācija.

■ Reizi gadā izsaukt meistaru, lai tas pārbaudītu gāzes ūdenssildītāju, malkas plīti vai apkures katlu.

■ Prasīt, lai apsaimniekotājs reizi divos gados veic dūmvada profilaktisku apskati.

■ Regulāri vēdināt dzīvokli.

Kā rīkoties, ja notikusi saindēšanās?

■ Izvest cilvēku no telpas.

■ Samaņu zaudējušajam cilvēkam pārbaudīt elpceļu caurlaidību (atbrīvot mutes dobumu no svešķermeņiem, gļotām, vēmekļiem).

■ Samaņu zaudējušo cilvēku noguldīt uz sāniem drošā pozā, raudzīties, lai galva nebūtu atgāzta.

■ Dot cietušajam skābekli (nodrošināt svaiga gaisa pieplūdi, atvērt logu).

■ Ja cilvēks neelpo, veikt mākslīgo elpināšanu.

■ Ja apstājusies sirdsdarbība, veikt netiešo sirds masāžu.

■ Izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.