Viena istaba, petrolejas lampa un krāsns

1935. gadā Valsts statistikas pārvalde veica lauku pagastu un pilsētu pašvaldību svarīgāko parādību izpēti. Izrādījās, ka tikai piecos dzīvokļos no 100 ir centrālā apkure, elektrība tiek pievadīta tikai sešiem dzīvokļiem no desmit, bet ūdensvads ievilkts tikai katrā trešajā dzīvoklī. Palasiet 1935. gada statistikas datus par pilsētu dzīvokļiem un labierīcībām un papriecājieties par to, kā mainījusies mūsu dzīve tikai 80 gadu laikā!

Centrālapkure – tikai lielajās pilsētās

Izdevums „Ekonomists” 1936. gada aprīlī raksta par kārtējās tautas skaitīšanas rezultātiem. Skaitīšanā iegūtās ziņas, pēc izdevumā teiktā, ļauj „taisīt zināmus slēdzienus par dažām pilsētu labierīcībām”.

„Mūsu vēsajā klimatā ar garām ziemām liela nozīme ir cilvēku dzīvokļu apsildīšanas un apgaismošanas jautājumiem.

No visu 60 pilsētu 208 861 apdzīvotu un neapdzīvotu dzīvokļu skaita galvenā nozīme ir krāsns apkurināšanai (196 950 dzīvokļos). Turpretim centrālapkures ierīkotas tikai 11 481 dzīvoklī vai 5,5%, no kuriem 95% atrodas vienā pašā Rīgā. Tātad centrālapkure ir tipiska lielpilsētu tehnikas priekšrocība, kurai pārējo pilsētu apsildīšanā ļoti maza nozīme”.

Petrolejas lampas gaismā

„Arī elektrība vēl nav vispārējs musu pilsētu apgaismošanas līdzeklis. Tikai nepilni 60% pilsētu dzīvokļu apgaismo ar šo moderno līdzekli, bet tie lielāko tiesu ir Rīgas dzīvokļi. Pārējos dzīvokļos tāpat kā parasti uz laukiem lieto vēl petrolejas gaismu. Ir pat veselas pilsētiņas (Salacgrīva, Ainaži, Ilūkste vai Preiļi), kurās elektrību dzīvokļos nemaz nelieto. Arī pārējās mazajās pilsētās ar elektrību apgaismo nelielu mitekļu daļu. Pat vidēji lielās pilsētās elektrību lieto tikai nedaudz vairāk par pusi dzīvokļu: Daugavpilī no 9919 dzīvokļiem 5769 (58%) un Jelgavā no 10 640 dzīvokļiem 5656 (53%). Bet arī no Rīgas 107 370 dzīvokļiem tikai 77 575 (72%) lieto elektrību. Apžilbinošā un bagātīgā centrālo ielu vai reklāmas apgaismošana sastopama tikai pilsētas vidū un galvenajās ielās, bet nomalēs pāri par 30 000 Rīgas dzīvokļu apgaismoti vēl arvien ar petroleju”.

Ūdensvads vēl tikai nākotnē

„Vēl mazāk apmierina ūdens apgāde pilsētu dzīvokļos,” turpina „Ekonomists”. „No visiem 208 861 dzīvokļiem ūdensvads ievilkts tikai nedaudz vairāk kā trešajā daļā (37,3%), pie kam 83% no tiem atrodas Rīgā, jo Rīgā ūdensvadiem pievienoti 60,5% dzīvokļu. Pēc Rīgas ūdens apgādes ziņā tūliņ seko Jelgava, kur gandrīz 41% dzīvokļos ir ūdensvads. Jelgavai seko Daugavpils ar 38%, tad Cēsis ar 20% un arī Liepāja ar 15% dzīvokļu ar ūdensvadu, bet vairākās pilsētiņās (Lejasciemā, Durbē, Piltenē, Salacgrīvā. Viļānos, Subatē, Varakļānos, Preiļos un Kārsavā) nav neviena dzīvokļa ar ūdeni.

Pat vidējās pilsētās ļoti daudz dzīvokļu ņem ūdeni no akām: Ventspilī 87,6%, Jēkabpilī 83,8%, Rūjienā 78,1%, Valmierā 64,3%. Turpretim Rīgā akas lieto tikai 6,7% nomaļu dzīvokļu”.

Tualete dzīvoklī – liela greznība

„Sakarā ar ūdens jautājumu 1935. gada tautas skaitīšanā mēģināts arī noskaidrot, cik ir dzīvokļu, kuros ierīkotas mazgāšanās iespējas (vannas). Izradās, ka caurmērā 86,8% dzīvokļu šādu labierīcību nav. Mazgājamās ierīces ierīkotas pavisam tikai 25 716 dzīvokļos vai 12,3%, no kuriem lielākā daļa vai 21 925 dzīvokļi atrodas Rīgā, galvenā kārtā lielākajos un augšējo stāvu dzīvokļos. Jelgavā ir viena sešpadsmitā daļa dzīvokļu ar vannām, Liepājā 7,6%, Cēsīs 5,6%, Daugavpilī 5,3% un Rīgas Jūrmalā 3,3%.

Pēc tautas skaitīšanā iegūtām ziņām lielākā daļa pilsētu dzīvokļu lieto atejas ārpus dzīvokļa, bet gan tanī pašā mājā. Šādu dzīvokļu pavisam ir 81 800 vai 39,2%. Rīgā gandrīz puse (45,5%) dzīvokļu ir ar atejvietām, kas atrodas ārpus dzīvokļa, bet tanī pašā mājā. Jo lielāki ir dzīvokļi, jo vairāk atejvietas ierīkotas pašā dzīvoklī.

Dzīvokļu ar atejas ierīcēm pašā dzīvoklī ir 24,6%. Ar šīm tipiskām lielpilsētu labierīcībām apgādātas tikai lielākās mūsu pilsētas, kurās sastopama kanālizācija vai citas komplicētākas novadsistēmas. Rīgā 34,9% dzīvokļu ierīkoti ar atejām dzīvoklī. Visbiežāk tie ir lielākie dzīvokļi, sākot ar četrām istabām”.

Vienstāva Latvija

„Daudzstāvainās ēkas ir raksturīgas tikai Rīgai un pa daļai Liepājai; pārējām Latvijas pilsētām tas ir un paliek tikai izņēmums, kaut arī pirmā acumirklī duras acīs ar savu lielumu un ārējo izskatu. Bet arī Rīgā 37,5% visu dzīvokļu atrodas pirmajā stāvā; pieskaitot tiem 28,5% otrā stāva dzīvokļu, redzams, ka pat Rīgā lielākā daļa vai pāri par divām trešdaļām dzīvokļu atrodas ne augstāk par otro stāvu.

Vidējās un mazajās pilsētās vien- un divstāvu ēku tips izceļas vēl spilgtāk. Tā Jēkabpilī 90,6% visu dzīvokļu atrodas pirmajā stāvā, Rīgas Jūrmalā 90,5%, Rēzeknē 88,7%.

Rīgā ceturtajā stāvā atrodami tikai ap 9000 dzīvokļu, piektajā stāvā ap 6000; tie lielāko tiesu ir plašāki dzīvokļi ar lielākām labierīcībām. Sestajā stāvā ir tikai 1710 dzīvokļi, no tiem Liepājā 2, bet Jelgavā 3; visi pārējie atrodas vienīgi Rīgā”.

Kas dzīvo zem paša jumta?

„Raksturīga un negatīva lielāko pilsētu parādība ir pagrabu dzīvokļi, kuru ierīkošanu jaunie pilsētu būvnoteikumi gan cenšas ierobežot. Šādu dzīvokļu ir 5614, un no tiem trīs ceturtdaļas atrodamas Rīgā. Gandrīz divreiz lielāks ir tā saukto bēniņu dzīvokļu skaits (10 238), kas daudzos gadījumos atkarīgs no namu stāvajiem jumtiem un īpatnējās konstrukcijas. Tādēļ arī šādi dzīvokļi samērā vairāk izplatīti Kuldīgā, Talsos un Tukumā. Rīgā šādu dzīvokļu nav daudz”.

Ne tikai vienstāva, bet arī vienistabas

„Sakarā ar mazpilsētu un lauksaimniecības raksturu un nelielo turību arī pilsētu dzīvokļu istabu skaits caurmērā nav liels. Vidējais pilsētu dzīvokļa lielums ir tikai nepilnas divas istabas (1,94), Rīgā caurmērā divas istabas. Dzīvokļu ar vienu pašu istabu ir 82 331 vai 39,4%. Tiem pieskaitot vēl 25 432 dzīvokļus (12,2%), kuros istaba apvienota vienās telpās ar virtuvi, redzam, ka vairāk par pusi pilsētu dzīvokļu ir šādi mazi vienistabas dzīvokļi.

Vienistabas dzīvokļi visvairāk sastopami Slokā (58%), Ventspilī (50%), Rūjienā, Valmierā un Rīgā, tātad nevis mazpilsētās, bet gan plašākajos tirdzniecības un rūpniecības centros.

Div- un trīsistabu dzīvokļi ir nedaudz vairāk par vienu trešdaļu. Četr- un piecistabu dzīvokļi relatīvi daudz ir Daugavpilī sakarā ar priekškara izcila cietokšņa dzīves apstākļiem. Sešistabu dzīvokļu visās pilsētās kopā ir tikai 832, no kuriem gandrīz puse (48%) atrodas Rīgā. Divistabu dzīvokļu Rīgā ir 23,4%, trīsistabu – 13,4%, četristabu – 6,7%”.

Vienistabas dzīvokļos pašauri

„Runājot par cilvēku daudzumu vienā istabā, konstatēts, ka katru istabu apdzīvo gandrīz divi cilvēki (1,7). Vissaspiestāk cilvēki parasti dzīvo vienistabas dzīvokļos (vidēji 2,8 cilvēki vienā istabā).

1935. g. tautas un dzīvokļu skaitīšanas skaitļi par mūsu pilsētu dzīvi atklāj dažu labu jaunu parādību, kas prasa tuvāku noskaidrojumu, jo statistikas vidējie skaitļi nevar izcelt atsevišķas pilsētas daudzpusīgos konkrētos apstākļus. Bet jau publicētie skaitīšanas materiāli liecina, ka pilsētu dzīvokļu un labierīcību jautājumos sistemātiskai komunālpolitikai atklājas plašs darba lauks”.

Un kā tagad?

Pēc Valsts statistikas pārvaldes datiem, 2012. gadā uz vienu pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju bija 35 kvadrātmetri dzīvojamās platības. Tautas skaitīšanas gaitā tika konstatēts, ka valstī ir 1 025 000 mājokļu, no kuriem 65% ir centralizētā apkure, 86% ir pieslēgti centralizētajam ūdensvadam, 74% var lepoties ar dušu vai vannu. Diemžēl 24% Latvijas mājokļu nav tualetes ar ūdeni, bet 418 tūkstoši mūsu līdzpilsoņu joprojām nevar savā mājoklī nomazgāties dušā vai vannā.