Kāds mājai labums no siltummezgla?

Latvijā joprojām ir mājas, kurās vēl nav automātisko siltummezglu, šo īpašo ierīču, kas ir atbildīgas par siltumenerģijas iespējami taupīgu izmantošanu dzīvokļu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Tiesa gan, tādu māju nav daudz, bet to iemītnieki tērē par 10–15% vairāk siltumenerģijas nekā dzīvokļu īpašnieki mājās ar modernizētiem siltummezgliem.

Kādu ekonomiju dod modernizācija?

Ne jau visi dzīvokļu īpašnieki zina, un viņiem arī nemaz nav pienākums zināt, vai mājas siltummezgls ir vai nav modernizēts. Daudz svarīgāk, lai par siltummezgla stāvokli būtu informēts mājas pārvaldnieks, jo tieši viņa pienākums ir piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem ierīkot mājā automātisko siltummezglu.

Tad kāpēc dažās mājās vēl joprojām ir vecie elevatora tipa siltummezgli bez iespējas ātri un precīzi regulēt mājas apkures temperatūru? Pirmkārt, ne jau visi pārvaldnieki gādā, lai iedzīvotāji taupītu siltumenerģiju, tāpēc arī nepiedāvā veikt siltummezgla modernizāciju. Otrkārt, gadās, ka paši iedzīvotāji nepiekrīt siltummezgla pārbūvei, jo tas maksā salīdzinoši dārgi, bet vai dos vēlamo efektu?

Aleksandrs Skorobogats no kompānijas Termoteks jau daudzus gadus nodarbojas ar siltummezglu pakāpenisku modernizāciju dzīvojamajās mājās. Viņš pauž pārliecību, ka automātiskais siltummezgls noteikti palīdz māju iemītniekiem ietaupīt līdzekļus:

– No savas pieredzes varu pastāstīt kādu ļoti spilgtu gadījumu, kad mēs nomainījām siltummezglu četru sekciju mājā. Jaunais automatizētais siltummezgls kalpoja divām sekcijām, pārējām divām apkuri un ūdens uzsildīšanu joprojām nodrošināja vecā tipa iekārta. Pēc pusgada atklājās, ka abu „modernizēto sekciju” iemītnieki katru mēnesi tērē par trim četrām megavatstundām siltumenerģijas mazāk nekā kaimiņi.

Atgādināsim, ka Rīgā megavatstunda siltumenerģijas maksā 56,47 eiro, Salaspilī – 56,42 eiro (bez PVN). Iznāk, ka abu siltummezglu pilnīgas modernizācijas gadījumā minētās mājas iedzīvotāji uz apkures un ūdens uzsildīšanas rēķina ik mēnesi ietaupītu līdz pat 400 eiro. Vai tad tas nebūtu labi?

Paklausīgais automāts taupa mūsu naudu

Rīgā lielākajā daļā māju jau uzstādīti automātiskie siltummezgli ar āra un telpas gaisa temperatūras sensoriem. Šīm ierīcēm ir slēgti (jeb neatkarīgi) apkures un karstā ūdens sagatavošanas kontūri, tātad tās ir viegli noregulējamas atbilstoši mājas iemītnieku vēlmei.

Parasto siltummezglu var noregulēt diviem temperatūras režīmiem (ja tiek izmantots sarežģītāks procesors –
pat trim). Pieņemsim, ka iedzīvotāji vēlas dzīvokļos uzturēt komforta temperatūru +21 grāds. Siltummezgls bet iebildumiem pakļausies speciālista regulējumam: ja ārā kļūs vēsāks, tas pats „piemetīs” karstumu, ja ārā sāksies atkusnis, samazinās apkures intensitāti. Ar vārdu sakot, argregāts izdarīs visu nepieciešamo, lai dzīvokļos uzturētu tādu temperatūru, kādu izvēlējušies to īpašnieki. Tāda ir situācija, ja siltummezgls noregulēts uz vienu režīmu.

– Bet iedzīvotāji var izvēlēties arī divus režīmus, – skaidro Aleksandrs Skorobogats. – Pēc pieredzes darbā ar daudzdzīvokļu mājām varu teikt, ka visbiežāk temperatūras režīms telpās tiek iestatīts pēc šādas shēmas:

6.00–10.00 – 20–21°С,

10.00–16.00 – 18–19°С,

16.00–22.00 – 20–21°С,

22.00–6.00 – 18–19°С.

Kā redzat, darba nedēļas gaitā siltummezgls labi silda telpas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas mājās, bet dienas vidū un naktī nedaudz pazemina temperatūru, lai tiem pašiem iedzīvotājiem palīdzētu ietaupīt siltumenerģiju un naudu.

No darba brīvajās dienās gudrais automātiskais siltummezgls ļauj uzturēt citu temperatūras režīmu, piemēram:

7.00–24.00 – 20–21°С,

24.00–7.00 – 18–19°С.

Kālab vajadzīgas šādas temperatūras izmaiņas? Tās ir izdevīgas mājas iemītniekiem, jo apkures temperatūras pazemināšanās mājā par vienu grādu dod siltumenerģijas 5–7% ietaupījumu.

Pārāk karsts ūdens ir kaitīgs cauruļvadiem!

Tas pats sakāms par karstā ūdens temperatūru. Automātiskais siltummezgls ir gatavs ūdens temperatūru regulēt atkarībā no diennakts stundas, kas paver iespēju lieki to nekarsēt naktī, kad mājā neviens tā vai tā nemazgājas. Temperatūra karstā ūdens apgādes sistēmā daudzdzīvokļu mājās parasti tiek uzturēta pēc šādas shēmas:

darbdienās

6.00–23.00 – 50–52°С,

23.00–6.00 – 42–45°С;

brīvdienās

8.00–24.00 – 50–52°С,

24.00–8.00 – 42–45°С.

Jāpiebilst, ka daudzus joprojām neapmierina karstā ūdens temperatūra. Viņi pamatoti norāda, ka par ūdens uzsildīšanu mēs maksājam tik bargu naudu, ka no krāna vajadzētu plūst pat ne verdošam ūdenim, bet tvaikam! Savukārt speciālists Aleksandrs Skorobogats stāsta, ka verdošs ūdens var nodarīt lielu kaitējumu gan iedzīvotāju maciņiem (tik ļoti dārgs tas būtu), gan mājas iekšējai ūdensapgādes sistēmai.

– Bieža problēma karstā ūdens apgādes sistēmās ir pievadošo un cirkulācijas cauruļvadu aizaugšana. Intensīvu aizaugšanu vat izraisīt dzīvokļiem pievadāmā ūdens pārāk augsta temperatūra. Maksimāli pieļaujamā karstā ūdens temperatūra ir +55°C. Ja tā ir robežās no +58°C līdz +60°C, nosēdumi uz karstā ūdens cauruļvadu sieniņām palielinās aptuveni astoņas līdz desmit reizes.

Labas perspektīvas: regulējiet paši!

Bet atgriezīsimies pie mūsu siltummezgliem. Ja mājā ir vecais elevatora sistēmas siltummezgls, regulēt to atkarībā no āra gaisa temperatūras un īpaši jau diennakts laika nebūs iespējams. Tādi siltummezgli ir manuāli vadāmi, tātad, sākoties salam vai iestājoties atkusnim, meistaram jākāpj lejā pagrabā un no jauna jānoregulē agregāts. Ja tas netiks laikus izdarīts, dzīvokļos kļūs pārāk auksti vai karsti, turklāt manuālais regulējums nebūs īpaši precīzs. Savukārt automātisko siltummezglu gudrie procesori spēj darīt brīnumus. Nesen mēs stāstījām par māju Rīgā, Lemešu ielā 17, kur siltummezgla procesors ir tieši savienots ar mājas vecākās datoru. Mājas vecākā var kaut ik pa piecām minūtēm ielūkoties programmā un ar pašos aukstākajos mājas dzīvokļos uzstādīto sensoru palīdzību pārbaudīt, vai kaimiņiem nav kļuvis vēsi. „Ja pamanu, ka kādā dzīvoklī temperatūra noslīdējusi zem 18 grādiem, palielinu siltumu, neatejot no datora,” mums lepni sacīja mājas vecākā.

– Automātiskais siltummezgls patiešām paver iespēju efektīvi vadīt mājas apkuri un apgādi ar karsto ūdeni, – piekrīt Aleksandrs Skorobogats. – Mūsu kompānija Termoteks ir rekonstruējusi daudz siltummezglu un pārliecinājusies, ka tas iedzīvotājiem nodrošina komfortu un ekonomiju. No citām kompānijām mēs atšķiramies ar to, ka piedāvājam siltummezgla rekonstrukciju pa posmiem.

Tātad investīcijas pakāpeniskas, bet labums uzreiz

Siltummezgla pilnīgas nomaiņas cena vidēji lielā mājā svārstās no 6000 līdz 8000 eiro, taču iedzīvotāji var darbus pasūtīt pa posmiem. Parasti mājā vispirms tiek modernizēts apkures kontūrs, nākamajā sezonā – karstā ūdens kontūrs.

– Tas vēl nieks, ka dažās mājās iedzīvotāji sāk mazāk maksāt par ūdens uzsildīšanu, – saka Aleksandrs. – Galvenais, ka daudzviet siltummezgla modernizācijas gaitā mēs uzstādām cirkulācijas sūkņus un regulatorus, ko vada procesors. Tas ļauj likvidēt karstā ūdens cirkulācijas problēmas, un tas atkal ir ietaupījums iedzīvotājiem, jo nevajag piecas minūtes tecināt vēsu ūdeni, lai sagaidītu karsto.

Ja dzīvokļu īpašnieki izlemj līdz nākamās apkures sezonas sākumam modernizēt savu novecojušo siltummezglu, esat laipni gaidīti kompānijā Termoteks (+371 29421774, +371 67255005). Te klienti var konsultēties jebkuros ar iekšējām apkures sistēmām saistītos jautājumos un saņemt profesionālu palīdzību.