Dzeriet vairāk un esiet veseli!

22. martā visā pasaulē atzīmēs Ūdens dienu, lai atgādinātu, ka ūdens ir viens no galvenajiem cilvēces resursiem. Cilvēki var izdzīvot apvidos, kur nav ūdens, bet, ja ūdens ir zemas kvalitātes, cilvēki nevar būt veseli, apgalvo speciālisti. Pirmo reizi Pasaules ūdens diena tika atzīmēta 1993. gadā pēc ANO Ģenerālās asamblejas iniciatīvas.

Kaut gan ūdens Latvijā pašlaik atbilst vispārējām tiesību aktu prasībām, tomēr bieži vien tajā ir paaugstināts dzelzs saturs, kas to padara cietu, tādēļ ūdensvada ūdens ir jāattīra. Šādu viedokli speciālisti pauda komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A. W. Olsen & Partners/Scholz & Friends Riga veiktajā aptaujā.

Eksperti uzskata, ka Latvijā visbiežāk sastopamais trūkums ir dzelzs piegarša ūdenim.

– Iedzīvotāji vispār mēdz uzskatīt, ka ūdens Latvijā nav pārāk labas kvalitātes, bet dažkārt ir pat kaitīgs. Tomēr, lai gan tas nav ideāls, ūdens nevienā Latvijas reģionā nav kaitīgs un kur nu vēl dzīvībai bīstams, – saka Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem nereti tiek konstatēts, ka Latvijas ūdenī ir pārsniegtas pieļaujamās dzelzs, mangāna, amonjaka, sulfātu un hlorīdu normas. Tas var padarīt ūdeni duļķainu, mainīt tā krāsu, garšu un smaržu. Lai atdalītu šos ūdens piemaisījumus, ieteicams lietot filtrus.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Jānis Dundurs apliecina, ka ciets ūdens kairina un bojā ādu, tāpēc rūpēs par ādu un matiem ieteicams dot priekšroku mīkstam ūdenim, kurā ir niecīgs metālu saturs.

– Ārsti iesaka dienā izdzert 1,5–2 litrus, tas ir, aptuveni astoņas glāzes ūdens, – stāsta dietoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Lolita Neimane. – Tad organisms darbojas pareizā režīmā, attīrās un atjaunojas.

Lolita Neimane paskaidro, ka akūts ūdens trūkums tagad jau ir reti sastopams, bet zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka neliela pastāvīga dehidratācija var būt saistīta ar vairākām hroniskām slimībām.

– Dehidratācija ietekmē šķidruma līdzsvaru asinīs, šiem cilvēkiem ir paaugstināts risks saslimt ar arteriālo hipertensiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību, – saka Neimane. – Savukārt tiem, kas dienā izdzer piecas un vairāk glāzes ūdens, risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir daudz mazāks: vīriešiem par 46% un sievietēm par 59%.

Nepietiekama ūdens uzņemšana ir saistīta ar lieko svaru: ir pierādīts, ka, izdzerot 500 ml ūdens, vielmaiņa uzlabojas par 30%. Eksperimentos ir noskaidrots, ka tie, kas regulāri dzer par maz ūdens, dod priekšroku treknākai pārtikai. Liela ūdens daudzuma patēriņš ir jebkuras diētas neatņemama sastāvdaļa.

Ja cilvēks dzer pietiekami daudz ūdens, no organisma sekmīgāk tiek izvadītas kancerogēnās vielas, samazinot risku saslimt ar taisnās zarnas (sievietēm par 45%, vīriešiem par 32%), urīnceļu un krūts vēzi (sievietēm pirms menopauzes par 33%, bet pēc – par 79%).

Asociētais profesors Jānis Dundurs uzskata, ka ūdensvadā plūst lietošanai piemērots ūdens, jo tas tiek attīrīts ar aktīvo hloru un ozonu.

– Krāna ūdenī nav bīstamu mikroorganismu, lai gan tā attīrīšanas paņēmieni daļēji tomēr palielina ķīmiskā piesārņojuma līmeni. Taču tik un tā nevajag akli izvēlēties dzeramo ūdeni, kas tiek pārdots veikalos: tas gan nesatur hloru, bet tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc tajā pēc derīguma termiņa beigām vai nepareizas uzglabāšanas rezultātā var rasties patogēnie mikroorganismi, – skaidro J. Dundurs.