Vai mūs atkal apdraud legionella?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Piektdiena, 20 Februāris 2015 13:03
Šogad valstī reģistrēts viens saslimšanas gadījums ar leģionāru slimību, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Edīte Tettere.
Leģionāru slimību izraisošās legionelozes baktērijas klātesamība ūdenī tika konstatēta Rīgā, Lemešu ielā 3. Daudzdzīvokļu mājas iemītniekiem ieteica veikt īpašus drošības pasākumus, kā arī nobalsot par ūdensvada ķīmisko dezinfekciju, kas izmaksā aptuveni 500 eiro.
Kā norādīja Tettere, šobrīd nav reģistrētas īpašas izmaiņas saslimstības datos un nav vērojams saslimšanas pieaugums ar leģionāru slimību. Viņa skaidroja, ka gadījumu skaits 2014. un 2013. gadā salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem pat nedaudz samazinājies. 2014. gadā reģistrēti 38 saslimšanas gadījumi, 2013. gadā – 34, 2012. gadā – 48, bet 2011. gadā – 49.
Ja SPKC saņem informāciju par apstiprinātu legionelozes saslimšanas gadījumu, centrs sāk saslimšanas gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, proti, veic inficētās personas aptauju, lai noskaidrotu iespējamās inficēšanās vietas. Iespējamās inficēšanās vietās tiek ņemti karstā un aukstā ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu legionellu esamību ūdens paraugos.
Nopērc detektoru un saglabā dzīvību
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Piektdiena, 23 Janvāris 2015 13:02
Latvijā joprojām notiek daudz ugunsgrēku, kuros iet bojā cilvēki. 2014. gadā upuru skaits tuvojās kritiskajam – tika zaudētas gandrīz 100 dzīvības. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā zina, kā samazināt upuru skaitu: vajadzīgi grozījumi likumos. Valdība izskata jaunos normatīvus, saskaņā ar kuriem 2017. gadā katrā Latvijas dzīvoklī vajadzētu būt uzstādītam dūmu detektoram.
Galvenais – laikus pamosties
Dūmu detektori ir pats elementārākais ugunsdrošības signalizācijas veids. Ierīce analizē gaisu telpā un reaģē uz dūmiem, siltumu, tvana gāzi. Atskanējušais skaņas signāls pamodinās dzīvokļa iemītniekus, ļaujot viņiem laikus pamest degošās telpas vai izsaukt ugunsdzēsējus.
Desmit faktu par jūsu māju
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Piektdiena, 23 Janvāris 2015 12:44
Atmiņā nāk veca anekdote: „Hruščovs paspēja savienot ateju ar vannu, bet nepaspēja savienot grīdu ar griestiem.” Protams, hruščovkas nav nekādi apartamenti, bet laikā, kad šīs mājas būvēja, daudzas ģimenes bija laimīgas, bez maksas iegūstot dzīvokli ar visām ērtībām. Kā neizlepušos cilvēkus glāba šie dzīvokļi un vai tie maz ir tik slikti, to mēģināsim noskaidrot.
■ Nosaukums hruščovka paneļu mājām tika dots par godu biedram Hruščovam, kurš it kā tās bija izdomājis. Atslēgas vārdi – „it kā”. Patiesībā tās izdomāja cits biedrs – franču arhitekts Lekorbizjē. Pēc Otrā pasaules kara Francijā ļoti trūka dzīvokļu, un cīnīties ar šo problēmu nolēma, būvējot paneļu mājas, kas ir ātri un salīdzinoši lēti uzceļamas. Tādas mājas jau 1923.–1925. gadā parādījās kādā Amsterdamas piepilsētā, pēc tam Vācijā, Berlīnē, 1926.–1930. gadā tika uzbūvēts vesels rajons. Ideja iepatikās arī biedram Staļinam, bet to īstenoja tieši biedrs Hruščovs. Visvairāk hruščovku PSRS laikā sabūvēja Maskavā, Jekaterinburgā un Novokuzņeckā.
Reiz dzīvoja tēvocis miša
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Piektdiena, 23 Janvāris 2015 12:51
„Vai jūs zināt, kas ir vientulība? Ne tā vientulība, par kuru sūdzas divdesmitgadīga jaunkundze vai runā puisis, kuram visa dzīve vēl priekšā, bet īsta vientulība? Es ar to saskāros pavisam nesen. Tagad nav ne dienas, kad neatcerētos cilvēku, ar kuru dzīvojām vienā mājā un kuram es nepalīdzēju...
Pirms desmit gadiem apprecējos un abi ar vīru pārcēlāmies uz jaunu dzīvokli. Pa šo laiku esmu iepazinusies ar visiem kaimiņiem, uzzinājusi, kā viņiem klājas un kas viņi par cilvēkiem. Mūsu mājā dzīvoja kāds vecs vīrs, visi viņu sauca vienkārši par tēvoci Mišu. Viņš dzīvoja viens, sieva bija mirusi, bērnu nebija. Viņš allaž sēdēja uz soliņa pagalmā, baroja baložus un sētas suni. Vienmēr ar visiem sasveicinājās, vēlot labu veselību un apvaicājoties, kā klājas, kā iet bērniem. Bet mēs dienas steigā skrējām garām, tik vien kā izmezdami: „Viss labi!”
Viena istaba, petrolejas lampa un krāsns
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Ceturtdiena, 20 Novembris 2014 11:49
1935. gadā Valsts statistikas pārvalde veica lauku pagastu un pilsētu pašvaldību svarīgāko parādību izpēti. Izrādījās, ka tikai piecos dzīvokļos no 100 ir centrālā apkure, elektrība tiek pievadīta tikai sešiem dzīvokļiem no desmit, bet ūdensvads ievilkts tikai katrā trešajā dzīvoklī. Palasiet 1935. gada statistikas datus par pilsētu dzīvokļiem un labierīcībām un papriecājieties par to, kā mainījusies mūsu dzīve tikai 80 gadu laikā!
Centrālapkure – tikai lielajās pilsētās
Izdevums „Ekonomists” 1936. gada aprīlī raksta par kārtējās tautas skaitīšanas rezultātiem. Skaitīšanā iegūtās ziņas, pēc izdevumā teiktā, ļauj „taisīt zināmus slēdzienus par dažām pilsētu labierīcībām”.
Desmit baušļi labam kaimiņam
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Piektdiena, 23 Janvāris 2015 12:48
Kādā no Šveices namsaimnieku žurnāla numuriem ievietoti šādi 10 baušļi māju iedzīvotājiem miera un saticības veicināšanai:
■ Esi uzmanīgs un laipns.
■ Sasveicinies arvien laipni un pieklājīgi, tomēr izvairies no pārāk lielas familjaritātes.
■ Neklausies nekad savas kalpones stāstus par pārējiem mājas iedzīvotājiem.
Gribat kurināt? Nododiet pelnus!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Ceturtdiena, 30 Oktobris 2014 13:42
Līdz Otrajam pasaules karam Rīgā iznāca komunālajiem jautājumiem veltīts žurnāls „Mūsu īpašums”. Tajā namsaimniekiem vēstīja, kad pagalmos un ielās jāiededz laternas, cik pienākas maksāt sētniekam, un mācīja, kā mājā ierīkot centrālo apkuri (siltuma tarifus noteica valsts cenu inspektors).
Palūkosimies, kā dzīvoja mūsu senči Rīgā. Varbūt pēc tam mūsu tagadējās komunālās problēmas tāds sīkums vien liksies.
