Kad? Kurp? Par cik?

Jaunās siltināšanas atbalsta programmas projektu komentē Ekonomikas ministrijas ES fondu apgūšanas departamenta direktors Edmunds Valantis:

– Kā redzat, Ekonomikas ministrija paredzējusi vairākus atšķirīgus grantus, līdzfinansējuma apmērs ir atkarīgs no tā, kādu energoefektivitāti māja plāno sasniegt pēc renovācijas. Turklāt te ir viena ļoti svarīga nianse: ja māja ņem kredītu parastā bankā, tā patiešām var saņemt ES līdzfinansējumu līdz 50% apmērā no renovācijas kopējās vērtības. Taču daudzām mājām bankas naudu nevēlas dot! Mēs atrisinājām problēmu, piedāvājot alternatīvu kreditēšanu, ko īstenos AFI. Tādā gadījumā mēs kredītiem izmantosim daļu Eiropas naudas, tāpēc grants būs mazāks nekā bankas aizdevuma gadījumā – līdz 35%. Toties cilvēki garantēti saņems aizdevumu, turklāt ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Šobrīd plānojam, ka AFI izsniegs kredītus ar fiksētu likmi 2% + EURIBOR uz laiku līdz 20 gadiem.

Lasīt tālāk...

Izlietosim remonta fondu pareizi!

SIA A&A ir liela pieredze jumtu remonta darbos, starppaneļu šuvju aizdarīšanā un citos ar būvniecību saistītos darbos. Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Buņins stāsta, kādu efektu dod mājas gala sienu siltināšana un kā iespējams dzīvoklī likvidēt mitrumu un pelējumu.

– Daudzstāvu māju iedzīvotāji bieži vien nespēj izšķirties par mājas tūlītēju pilnīgu renovāciju un sāk ar sīkākiem darbiem, piemēram, gala sienu siltināšanu. Sakiet, lūdzu, kāds labums mājai no šādas siltināšanas?

– Mājas remonta fonda līdzekļu ieguldīšana gala sienu siltināšanā ir optimāla investīcija. Protams, pilnībā renovēta māja izskatās ļoti glīti, bet ir viena neliela nianse. Lieta tāda, ka darbu gaitā bieži vien neizdodas ar siltinātāju nosegt logu slīpnes, tam nepietiek vietas, līdz ar to mājas sienas pa logu perimetru pat pēc siltināšanas var izsalt 30–40 centimetru dziļumā. Kā redzat, īsti siltas pēc tādas renovācijas kļūst tikai šauras joslas starp logiem un aukstuma zonām. Siltinot gala sienas, tādas problēmas nav.

Lasīt tālāk...

Dzīvokļa remonts: lēti un labi!

Mēdz sacīt, ka vieglāk esot pārdzīvot ugunsgrēku nekā pārcelšanos. Droši vien pārdzīvot dzīvokļa remontu ir vēl grūtāk, tā vismaz apgalvo tie, kas to piedzīvojuši. Pirms remonta sezonas sākšanās stāstām, kā pasargāt sevi no būvniekiem haltūristiem.

Solījumu pildīja

Darbības vieta un laiks: Rīga, mūsdienas. Valentīna pēc sludinājuma atrada meistaru, kurš bija ar mieru par nelielu naudu veikt pieklājīgu remontu viņas noplukušajā divistabu dzīvoklī lielpaneļu mājā. Meistars šķita ļoti atbildīgs. Avansu neprasīja, toties uzreiz sastādīja materiālu iegādes tāmi. Prasītā summa viņam tika iedota, pretī saņemot solījumu uzrādīt čekus. Un cilvēks tiešām pildīja solījumu!

Lasīt tālāk...

Vai mūs atkal apdraud legionella?

Šogad valstī reģistrēts viens saslimšanas gadījums ar leģionāru slimību, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Edīte Tettere.

Leģionāru slimību izraisošās legionelozes baktērijas klātesamība ūdenī tika konstatēta Rīgā, Lemešu ielā 3. Daudzdzīvokļu mājas iemītniekiem ieteica veikt īpašus drošības pasākumus, kā arī nobalsot par ūdensvada ķīmisko dezinfekciju, kas izmaksā aptuveni 500 eiro.

Kā norādīja Tettere, šobrīd nav reģistrētas īpašas izmaiņas saslimstības datos un nav vērojams saslimšanas pieaugums ar leģionāru slimību. Viņa skaidroja, ka gadījumu skaits 2014. un 2013. gadā salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem pat nedaudz samazinājies. 2014. gadā reģistrēti 38 saslimšanas gadījumi, 2013. gadā – 34, 2012. gadā – 48, bet 2011. gadā – 49.

Ja SPKC saņem informāciju par apstiprinātu legionelozes saslimšanas gadījumu, centrs sāk saslimšanas gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, proti, veic inficētās personas aptauju, lai noskaidrotu iespējamās inficēšanās vietas. Iespējamās inficēšanās vietās tiek ņemti karstā un aukstā ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu legionellu esamību ūdens paraugos.

Lasīt tālāk...

Kā mājas siltina Lietuvā?

Nesen Rīgā notika Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēta starptautiska konference par mājokļu pārvaldīšanu un siltināšanu. Uz tikšanos bija ieradušies eksperti no dažādām valstīm. Lietuvu pārstāvēja Lietuvas dzīvojamo māju pārvaldītāju asociācijas biedrs Jevgeņijs Sakovskis. Viņš pastāstīja, kā kaimiņvalstī risina mājokļu siltināšanas problēmas, kurās pastāvīgi sapinas Latvija.

Ietaupīt piekto daļu siltuma!

– Mazliet statistikas: Lietuvā ir nedaudz mazāk par trim miljoniem iedzīvotāju, un 66% no tiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās, – stāstījumu sāka Jevgeņijs Sakovskis. – Daudzdzīvokļu māju valstī ir vairāk nekā 35 tūkstoši, 26% no tām būvētas līdz 1960. gadam, 65% – no 1960. līdz 1990. gadam un tikai 9% pēc 1990. gada. Pavisam mums ir vairāk nekā 800 000 dzīvokļu, 97% no tiem ir privāti un tikai 3% atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā.

Lasīt tālāk...

Nopērc detektoru un saglabā dzīvību

Latvijā joprojām notiek daudz ugunsgrēku, kuros iet bojā cilvēki. 2014. gadā upuru skaits tuvojās kritiskajam – tika zaudētas gandrīz 100 dzīvības. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā zina, kā samazināt upuru skaitu: vajadzīgi grozījumi likumos. Valdība izskata jaunos normatīvus, saskaņā ar kuriem 2017. gadā katrā Latvijas dzīvoklī vajadzētu būt uzstādītam dūmu detektoram.

Galvenais – laikus pamosties

Dūmu detektori ir pats elementārākais ugunsdrošības signalizācijas veids. Ierīce analizē gaisu telpā un reaģē uz dūmiem, siltumu, tvana gāzi. Atskanējušais skaņas signāls pamodinās dzīvokļa iemītniekus, ļaujot viņiem laikus pamest degošās telpas vai izsaukt ugunsdzēsējus.

Lasīt tālāk...