Kāds liktenis sagaida valsts garantiju programmu mājokļa iegādei

Jaunās ģimenes aktīvi izmanto valsts garantijas, kas viņiem palīdz saņemt hipotekāro kredītu ar atviegloties noteikumiem, taču naudas šajā fondā pietiks tikai līdz 2017. gada vidum

Beidzamajā Saeimas mājokļu apakškomisijas sēdē valsts garantiju programma tika uzteikta par sniegto atbalstu tieši tām ģimenēm, kurās aug bērni un kuras vēlas iegādāties māju vai dzīvokli. Programma, par kuras likteni tik lieli strīdi bija 2014. un 2015. gadā, patiesi izrādījās ļoti efektīva. Pašlaik tajā ir iesaistījušās gandrīz jau 3500 ģimenes, turklāt pieprasījums pēc garantijām arvien pieaug. Diemžēl šī efektīvā projekta nākotne ir zem jautājuma. Kā apstiprināja Ekonomikas ministrijā, naudas projekta turpināšanai pietiks līdz 2017. gada vidum.

Nedrīkst aizmirst, ka iesākumā valsts garantiju programma pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm tika finansēta no līdzekļiem, ko Latvija nopelnīja no ārvalstu investoriem, kas šeit iegādājās mājokļus un arī uzturēšanās atļauju. Taču 2015. gadā programmas noteikumi kļuva stingrāki, investīciju pieplūdums samazinājās un tagad valstij pašai jāspēj atrast līdzekļus palīdzības sniegšanai jaunajām ģimenēm.

Lasīt tālāk...

Izīrēšu dzīvokli “pieskatīšanai”

Kas slēpjas zem vilinoša sludinājuma par mājokli?

Zinādami, ka bezmaksas siers atrodams tikai peļu slazdā, cilvēki tik un tā cer uz labāko: ja nu veicas? Vēlēšanos riskēt nereti veicina ziņkārība, kas kļūst par sliktu sabiedroto, kad tiek skartas nopietnas lietas.

Par velti, kungs!

Pāvels un Katja – jauna ģimene. Diezgan ilgi viņi īrēja dzīvokli labā galvaspilsētas rajonā. Taču vienā jaukā dienā saimnieki paprasīja laulātajiem dzīvokli atbrīvot, jo to vajadzēja viņu dēlam. Pāvels sāka meklēt variantus, lai varētu pārcelties, un viņam acīs iekrita interesants sludinājums. Viņš izlasīja vienu reizi, otro, trešo – nē, tā nemēdz būt, droši vien joks. Lai gan…

Lasīt tālāk...

Siltināšanas programmu sola uzlabot?

Mājokļu siltināšanas programmā, kurā pēc trīs gadu pauzes atkal sāk dalīt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, atklājušās problēmas, piemēram, projektus liegts īstenot iedzīvotājiem, kuri jau līdz šim rūpējušies par savu mājokli, vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Ar šādu situāciju saskārusies Olainē. Piemēram olainietis Rolands Jurēvičs, kurš ir arī mājas vecākais, mitinās daudzdzīvokļu mājā, kuras iedzīvotāji par savu naudu jau izdarījuši daudz, piemēram, nomainījuši jumtu. To nevarēja nedarīt, jo pirms dažiem gadiem piedzīvota avārijas situācija, kad dzīvokļos gāzās ūdens. Pie „vienām sāpēm” mājai nosiltināja gala sienas.

Lasīt tālāk...

Mainīt jumtu un ieekonomēt?

Valdeķu ielas nama iedzīvotāji stāsta par to, kā pašiem kontrolēt remontu mājā un nepārmaksāt par to

Eksperti pastāvīgi atgādina iedzīvotājiem, ka māju jumti, padomju gados celti, kļūst nederīgi un prasa nomaiņu. Daudzi dzīvokļu īpašnieki ir satraukti, ka samaksāt par jaunu jumtu būs ļoti grūti. Daudzstāvu nama iedzīvotāji Valdeķu ielā 55, kur tagad tiek pabeigts jumta remonts, pastāstīja, ar kādām grūtībām viņi saskārās, organizējot darbus, un kā viņi ieekonomēja lielas summas.

Remontēt vajag – naudas nav

Māja Valdeķu ielā 55 celta 1991. gadā, tāpēc par vecu to nevar nosaukt. Iedzīvotāji stāsta, ka atlikt remontdarbus vairs nevarēja. Piemēram, jumts. Padomju laikā to noklāja ar mastiku, kuras kalpošanas ilgums – 20 gadi. Protams, pirms dažiem gadiem kļuva skaidrs, ka segums savu laiku ir nokalpojis un pienācis laiks to mainīt.

Lasīt tālāk...

Kā nosargāt mājokli?

Tipiskās padomju gados būvēto paneļmāju problēmas un to risināšanas iespējas

Pērkot jaunu mājokli daudzi aizdomājas par savu izvēli – izšķirties par labu vecai mājai vai iegādāties dzīvokli jaunbūvē? Kam pievērst uzmanību? Ko nozīmē «slimas» mājas sindroms? Kādēļ reizēm bojājas garastāvoklis un pasliktinās pašsajūta, kad esam savās mājās? Kam pievērst uzmanību, ja dzīvojam padomju laikos celtā paneļmājā? Kādēļ paneļi izdrūp un nolūzt balkoni? Un cik ilgu laiku vēl kalpos padomju gados būvētās mājas?

Jaunu vai vecu – izvēle pašu ziņā

Padomju gados būvēto tipveida māju problēmas jau ilgu laiku pēta Tallinas tehniskās universitātes (TTU) profesors Karls Eigers (Karl Õiger). Profesors iedzīvotājiem bieži lasa lekcijas un cenšas izskaidrot, kā dzīvot vecās un jaunās mājās, ko darīt, lai savu mājokli pienācīgi saglabātu. Reizēm profesors klausītājus pārsteidz ar secinājumiem: piemēram, viņš uzskata, ka reizēm labāk dzīvokli izvēlēties solīdā vecā mājā, nekā modernā jaunbūvē.

Lasīt tālāk...

Urbja oda aiz sienas

Viss par to, kā veikt remontu dzīvoklī un nevienu neapvainot! Vai nepieciešama kaimiņu atļauja? Kas izvedīs atkritumus? Kā nomainīt radiatoru? Līdz cikiem var trokšņot?

Mūsu mājā atkal ir troksnis un nemiers. Kaimiņi taisa remontu. Kā tas izskatās, domājams, visiem ir skaidrs. Uz kāpnēm – kaļķa traipi. Strādnieki liek maisus ar atkritumiem tieši pie ieejas, jau piramīdu ir izveidojuši. Un urbis. Tas aiz sienas dzied stundām, pārsteidzot ar savu centību. Veci cilvēki un jaunās māmiņas no mūsu mājas par šādu pavērsienu nav priecīgi. Pirmkārt, runā, ka vispirms vajadzēja prasīt mums atļauju par šādu nekārtību. Otrkārt, runā, ka jāpažēlojas pārvaldniekam.

Kas dod atļauju?

Šodien mēs nolēmām noskaidrot, vai iespējams dzīvoklī veikt remontu, lai nesastrīdētos ne ar kaimiņiem, ne varas pārstāvjiem. Lasiet arī, kādās situācijās ir vērts sūdzēties pārvaldniekam un kādās – uzreiz policijai. Mokošu patiesību par remontdarbiem izstāstīja Santa Vaļuma, namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve.

Lasīt tālāk...