Desmit faktu par jūsu māju

Atmiņā nāk veca anekdote: „Hruščovs paspēja savienot ateju ar vannu, bet nepaspēja savienot grīdu ar griestiem.” Protams, hruščovkas nav nekādi apartamenti, bet laikā, kad šīs mājas būvēja, daudzas ģimenes bija laimīgas, bez maksas iegūstot dzīvokli ar visām ērtībām. Kā neizlepušos cilvēkus glāba šie dzīvokļi un vai tie maz ir tik slikti, to mēģināsim noskaidrot.

■ Nosaukums hruščovka paneļu mājām tika dots par godu biedram Hruščovam, kurš it kā tās bija izdomājis. Atslēgas vārdi – „it kā”. Patiesībā tās izdomāja cits biedrs – franču arhitekts Lekorbizjē. Pēc Otrā pasaules kara Francijā ļoti trūka dzīvokļu, un cīnīties ar šo problēmu nolēma, būvējot paneļu mājas, kas ir ātri un salīdzinoši lēti uzceļamas. Tādas mājas jau 1923.–1925. gadā parādījās kādā Amsterdamas piepilsētā, pēc tam Vācijā, Berlīnē, 1926.–1930. gadā tika uzbūvēts vesels rajons. Ideja iepatikās arī biedram Staļinam, bet to īstenoja tieši biedrs Hruščovs. Visvairāk hruščovku PSRS laikā sabūvēja Maskavā, Jekaterinburgā un Novokuzņeckā.

■ Hruščovkas ir cita citai līdzīgas kā dvīņi? Ne gluži. Speciālisti zina ļoti daudz hruščovku sēriju un paveidu, kuri nepavisam nelīdzinās cits citam. Ir paneļu un ķieģeļu mājas, nojaucamas un nenojaucamas, ar balkoniem un pieliekamajiem, caurstaigājamām istabām un izolētām, piecu un četru stāvu. Dažām mājām fasāde apdarināta ar mazām pelēkām flīzītēm, ir mājas ar māksliniecisku panno uz gala sienas, it tīri baltas mājas, mājas ar daudzkrāsainām flīzēm un panelī iestrādātām šķembām.

■ Hruščovkas būvēja ļoti ātri no dzelzsbetona konstrukciju kombinātā ražotiem un uzstādīšanai sagatavotiem blokiem. Vienu māju bija iespējams uzbūvēt – iedomājieties tik! – 12 dienās. Netrūka arī „stahanoviešu” – reiz kāda brigāde uzstādīja rekordu, uzbūvējot māju piecās dienās. Avīzes lepni ziņoja par šo notikumu, toties par mājokļu kvalitāti kautrīgi klusēja.

■ Hruščovkas turpināja būvēt 26 gadus – no 1959. līdz 1985. gadam. Šajā laikā uzbūvēja mājas ar 290 miljonu kvadrātmetru lielu kopējo platību.

■ 1963. gadā amerikāņu žurnālā „Life” bija publicēta Stena Veimana fotoreportāža par mājokļu masveida celtbiecību PSRS galvaspilsētā Maskavā. Fotogrāfs bija iemūžinājis visu procesu, sākot no projektēšanas stadijas un beidzot ar jurģiem jaunajos dzīvokļos. Padomju cilvēkiem amerikāņu žurnāli nebija pieejami, bet reportāža bija visnotaļ labvēlīga.

■ Sākotnēji hruščovkas tika būvētas kā pagaidu risinājums uz gadiem 25, bet daudzas no tām kalpo vēl joprojām. Nojaucamās sērijas mājām vajadzēja būt nojauktām jau pirms vairākiem gadiem. Bija arī citas sērijas (nenojaucamās), šo māju ekspluatācijas laiks bija paredzēts līdz 50 gadiem. Taču pētījumi parādīja, ka, laikus veicot kapitālo remontu, māju kalpošanas laiku iespējams pagarināt līdz pat 150 gadiem.

■ Pirmās hruščovkas būvēja ar dakstiņu vai šīfera jumtu, vēlāk taupības nolūkā sāka būvēt plakanus bitumena jumtus ar zemu bēniņu telpu, kurai bija nelielas lūkas ventilācijai. Šādus jumtus un bēniņus sevišķi bija iecienījuši baloži, kas tur varēja netraucēti mitināties.

■ Hruščovkām virtuvē zem loga parasti atradās neliels skapītis produktu glabāšanai. Ārsiena šajā vietā bija tikai pusķieģeļa biezumā, tāpēc aukstā laikā skapītis it labi aizstāja ledusskapi. Dažās hruščovkās sanitārā mezgla un virtuves kopējā sienā ir paliels logs. Kādam nolūkam? Skaidras atbildes nav.

■ Liels pluss ir plašie pagalmi pie hruščovkām (īpaši salīdzinājumā ar mūsdienu blīvo apbūvi). Piecdesmit gados tur paspējuši izaugt lieli koki un sakuplot krūmi, vasarā pagalmi ir zaļi un mājīgi.

■ Pirms desmit gadiem kāda itāļu firma grasījās Rīgā renovēt hruščovkas, neizliekot no dzīvokļiem iemītniekus, tostarp uzliekot vecajām mājām jaunu „kārbu” un piebūvējot vairākus stāvus. Pārbūves pašizmaksa tika lēsta salīdzinoši zema – ap 150 dolāru par kvadrātmetru. Iedzīvotāju izdevumus varētu segt par naudu, kas iegūta, pārdodot dzīvokļus no jauna izbūvētajos stāvos, taču projekts netika sākts. Varbūt vēl nebija pienācis īstais laiks?