Maksa par atkritumu izvešanu – ko varam gaidīt?

Latvijā iedzīvotāji par atkritumu izvešanu maksā piecas līdz desmit reizes mazāk nekā citur Eiropā, tomēr prasa pakalpojuma augstu kvalitāti. Kā mainās atkritumu apsaimniekošanas tirgus un ko varam gaidīt nākotnē, par to stāsta kompānijas Veolia vides serviss tirdzniecības direktors Mārtiņš Korotkevičs. 

– Šobrīd mēs vērojam interesantu ainu, – saka Mārtiņš. – Rīgā daudzdzīvokļu māju atkritumu izvešanu maksa pēdējo gadu laikā ir samazinājusies tik tālu, ka ir tuva pašizmaksai.

– Kāpēc?

– Rīgā ir ļoti liela konkurence. Tas neļauj paaugstināt cenu.

– Tātad atkritumu apsaimniekotāji naudu nepelna?

– Atkritumu izvešanas rentabilitāte Rīgā ir zema. Rīgā šobrīd darbojas četri lieli sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Konkurence ir asa, tāpēc, bieži vien vienīgais veids kā šiem uzņēmumiem ievērojami palielināt savu tirgus daļu, ir piedāvāt dempinga cenas, īpaši lielajos konkursos

– Iedzīvotājiem tas ir izdevīgi, vai ne?

– Jā. Taču ārpus Rīgas situācija ir pavisam citāda. Atsevišķās Latvijas pilsētās ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas pašvaldību uzņēmumi, kas šajās pilsētās bieži vien ir vienīgie pakalpojuma sniedzēji, tātad tie var arī noteikt pakalpojuma cenu. Ir pilsētas, kur daudzdzīvokļu māju iemītnieki par atkritumu izvešanu maksā līdz pat 9 latiem mēnesī.

– Par savu naudu, lai arī nelielu, mēs vēlamies saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

– Kad Veolia vides serviss sāka strādāt Rīgā, mēs paziņojām, ka iestāsimies par jaunu pakalpojuma standartu. Vispirmām kārtām tas attiecas uz darbu ar klientiem. Esam dzirdējuši iebildumus, ka zvanot uz atkritumu apsaimniekošanas firmām, klienti nekādi nevar atrast darbinieku, kurš var kompetenti atrisināt viņu problēmu. Mūsu uzņēmumā katram juridiskajam klientam ir savs personiskais menedžeris un tiklīdz kaut kas nav kārtībā, klients viņam var piezvanīt, un problēma ātri tiks atrisināta.

– Sētnieki žēlojas, ka atkritumu vedēji daļu atkritumu atstāj pie mājas, sakot, ka norma ir pārsniegta, esot jāpasūta papildu konteiners.

– Tā var gadīties. Līgumā mēs ierakstām, cik daudz atkritumu pie klienta jāsavāc. Ja viena konteinera vietā pastāvīgi jāizved pusotra (liekie atkritumi parasti salikti laukumā maisos), par liekā daudzuma apglabāšanu kompānija maksā no savas kabatas. Šādā situācijā mēs laiku pa laikam izrakstām klientiem papildu rēķinus.

– Tātad atkritumi tomēr nedrīkst palikt sētmalā?

– Ir klienti, kas nevēlas maksāt par atkritumu izvešanu virs līgumā noteiktā daudzuma: tieši tik, cik paredzēts, un ne santīma vairāk! Tādā gadījumā arī mēs sākam stingri pieturēties pie līguma nosacījumiem. Ja rakstīts, ka jāizved viens konteiners, vienu arī izvedam. Liekie atkritumi paliek uz pārvaldnieka sirdsapziņas.

– Ar jums izdevīgāk sadarboties nekā strīdēties. Bet gadās arī tā, ka atkritumi vispār netiek aizvesti. Kāpēc?

– Tā parasti ir ārkārtas situācija. Piemēram, pie konteineru laukuma noliktas mašīnas, un konteinervedējs nevar piebraukt, vai arī ziemā sētnieks nav novācis sniega sanesumus no ceļa. Galvoju, ka tāpat vien mūsu šoferi nepabrauks nevienai mājai garām, jo viņu alga ir tieši atkarīga no savākto atkritumu daudzuma.

– Iedzīvotāji sūdzas, ka atkritumu vedēji sāk dārdināt pie logiem agri no rīta. Vai var noteikt mašīnas ierašanās laiku?

– Diemžēl ne. Ikviena māja ir posms mūsu transporta garajā maršrutā. Jebkuras pārmaiņas izsit atkritumu vedēju no grafika. Taču bieži vien arī mēs esam atkarīgi no apstākļiem. Piemēram, Vecrīgā varam strādāt tikai naktī, dienā liela mašīna tur nevar izbraukt. Savukārt guļamrajonus labāk apkalpot vēlās rīta stundās, kad pie mājām ir mazāk mašīnu.

– Un nu pats svarīgākais jautājums: vai gaidāms atkritumu izvešanas cenas pieaugums?

– Ar nākamā gada 1.janvāri kārtējo reizi ceļas Dabas resursu nodoklis, kas ietekmēs arī sadzīves atkritumu noglabāšanas izmaksas, tāpēc par šī nodokļa palielinājuma tiesu ir iespējams neliels cenu palielinājums klientiem.