Kas rakstīts jūsu rēķinā?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 12:30
Kas ir klientu apkalpošanas nodaļa? Tā ir jebkuras namu pārvaldes sirds. JNĪP klientu nodaļa ir centrs, kur pieņem iesniegumus un izsniedz izziņas, noslēdz līgumus un sagatavo rēķinus. Bet nodaļas galvenais uzdevums ir informācijas sniegšana un aprēķinu veikšana.
Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Anžela Mizūne lieki nerunā, nodaļas darbu viņa raksturo dažos vārdos: „Mūsu uzdevums ir gādāt, lai klients būtu informēts, līdz ar to arī apmierināts”.
Šāda nodaļas koncepcija prasīt prasās pēc skaidrojuma: viens no galvenajiem nosacījumiem namu pārvaldes klienta apmierinātībai ir informācijas pieejamība par dzīvojamo māju un maksājumu atšifrējumu. Anžela Mizūne apliecina, ka dzīvokļu īpašnieki nodaļā var saņemt atbildi vai konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķina kārtību, dzīvokļa rēķiniem un maksājumiem.
– Visi aprēķini tiek veikti vienas vienības – dzīvojamās mājas – ietvaros, – saka nodaļas vadītāja. – Katra māja ir unikāla, katrai ir savs ieņēmumu – izdevumu aprēķins, no kā izriet arī pārvaldīšanas izmaksas. Izmaksas katrai mājai ir ļoti individuālas un atkarīgas no daudziem faktoriem (kad celta māja, kāda ir tās platība, vai ir plānoti kādi remontdarbi). Aprēķini par pārējiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti dzīvojamai mājai – atkritumu izvešana, maksa par patērēto ūdeni, komunālo elektrību, liftu uzturēšanu –, tiek veikti, pamatojoties uz saņemtajiem datiem no dzīvojamo māju skaitītajiem un saņemtajiem rēķiniem no pakalpojuma sniedzējiem. Tāpēc pilsētā pie vienādiem pakalpojumu tarifiem maksa par šiem pakalpojumiem katrai mājai ir atšķirīga – tā atkarīga no katras mājas patēriņa.
– Pirmais praktiskais jautājums: kā jūs aprēķināt maksu par atkritumu izvešanu?
– Dzīvojamai mājai izrakstīto pakalpojuma sniedzēja rēķinu sadalām uz dzīvojamā mājā reģistrētajiem iedzīvotājiem, tas ir, dzīvokļa īpašnieks par pakalpojumu maksā atbilstoši dzīvokļa īpašumā reģistrēto personu skaitam. Tāpēc īpašniekam ir svarīgi laikus informēt JNĪP, ja kāds no viņa tuviniekiem ir mainījis dzīvesvietu vai atrodas pagaidu prombūtnē. Ja dzīvokļa īpašnieks nav informējis par izmaiņām dzīvoklī dzīvojošo personu skaitā, mēs turpinām maksu aprēķināt kā vienmēr.
– Aplūkosim citu variantu: dzīvoklī reģistrējies viens cilvēks, bet dzīvo pieci.
– Tas nav sevišķi godīgi attiecībā pret citiem mājas iemītniekiem, jo dzīvokļa iemītnieki izmanto pakalpojumu vairāk, nekā apmaksā. Ja dzīvoklī dzīvo personas, kas tur nav reģistrētas, un par to nav paziņots JNĪP, pēc dzīvojamās mājas pilnvarotās personas (mājas vecākā) ierosinājuma dzīvokli apseko, un tiek sastādīts akts, kurā fiksē reālo dzīvokļa iemītnieku skaitu. No akta sastādīšanas brīža maksu par atkritumu izvešanu dzīvoklim aprēķinās pēc faktiskā stāvokļa.
– Ko tad, ja īpašnieks paziņo, ka dzīvoklī vispār neviens nedzīvo? Jūs vairs neizrakstāt rēķinu par atkritumu izvešanu?
– Par atkritumu izvešanu būs jāmaksā par vienu personu – atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1013.
– Kā tiek aprēķināta maksa par atkritumu izvešanu, ja dzīvoklī deklarējušies pieci cilvēki, bet reāli dzīvo divi?
– Ja dzīvokļa īpašnieks nav paziņojis par izmaiņām dzīvoklī dzīvojošo personu skaitā, izrakstām rēķinu atbilstoši oficiāli deklarēto (reģistrēto) personu skaitam.
– Bet tad var sanākt, ka cilvēks par atkritumu izvešanu maksā dubulti – gan tur, kur viņš ir deklarējies, gan faktiskajā dzīvesvietā.
– Arī šai gadījumā var tikt sastādīts akts par dzīvoklī reāli dzīvojošo personu skaitu.
– Kā cilvēks, kas aizbraucis peļņā, var panākt, lai maksa par dzīvokli tiktu pārrēķināta?
– Šādos gadījumos rīkojamies atbilstoši normatīvajiem aktiem: ja tiek iesniegti dokumenti, kas apliecina, ka cilvēks atradās pagaidu prombūtnē, mēs noteikti izdarām pārrēķinu.
– Kad jāziņo par prombūtni?
– Noteikti pirms aizbraukšanas! Pirmkārt, to nosaka MK noteikumi Nr. 1013, otrkārt, paziņojot iepriekš par savu prombūtni, tiek noregulēti vairāki jautājumi. Piemēram, mēs precizējam informāciju, pie kā vērsties avārijas situācijās.
– Cik ātri jāpiesakās pēc atgriešanās?
– Tas noteikti jāizdara divu nedēļu laikā.
– Kā tiek veikts pārrēķins, ja cilvēks nokļuvis slimnīcā?
– Ņemot vērā, ka par atrašanos ārstniecības iestādē iepriekš nav iespējams brīdināt, pārrēķina veikšanai pēc izrakstīšanas no stacionāra pietiek iesniegt klientu apkalpošanas nodaļā izraksta lapu.
– Kāda Jelgavā ir situācija ar aukstā ūdens patēriņa aprēķiniem?
– Ūdens patēriņa aprēķins katram dzīvokļa īpašumam ir atkarīgs ne tikai no individuāli patērētā ūdens daudzuma, bet arī no mājas kopējā patēriņa. Norēķinoties par ūdeni, jāatceras, ka ūdens tiek piegādāts dzīvojamai mājai un dzīvokļu īpašnieku pienākums ir norēķināties par saņemto pakalpojumu pilnā apmērā. Tāpēc gadījumos, kad rodas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos noteikto ūdens patēriņu (ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins, patēriņa starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļu īpašumos (koeficienta veidā). Ūdens aprēķina metodika var tikt mainīta, par to var lemt dzīvokļu īpašnieki. Ūdens starpību var sadalīt nevis proporcionāli nodotajiem patēriņa rādījumiem (koeficienta veidā), bet sadalīt, piemēram, uz dzīvokļu skaitu. Tas nav slikts risinājums. Standarta situācijā, ja cilvēks nenodod skaitītāja rādījumus vai norāda ūdens nulles patēriņu, viņš nemaksā arī koeficientu, bet uz dzīvokļiem sadalītos zudumus viņam jebkurā gadījumā nāksies apmaksāt. Varu piebilst, ka principiālu ūdens patēriņa nemaksātāju Jelgavā kļuvis mazāk, jo mēs cenšamies cilvēkiem izskaidrot problēmas būtību.
– Bet nav jau nekāds brīnums, ka cilvēki nevēlas maksāt par ūdeni, ko nav lietojuši.
– Mēs nevaram veikt aprēķinu tikai pēc individuāli nodotajiem ūdens rādījumiem. Kas norēķināsies ar pakalpojuma sniedzēju par mājas kopējo patērēto ūdens daudzumu? Lai ūdens patēriņa sadale būtu taisnīga un mazinātos nepieciešamība maksāt par „lieko” ūdeni, ir ļoti svarīgi, lai mājā katrā dzīvokļa īpašumā ūdens tiktu uzskaitīts ar skaitītājiem un tie būtu laikus verificēti. Tas izslēdz vai mazina rādījumu starpību.
– Ko tad, ja ģimene nav laikus verificējusi savus ūdens patēriņa mērītājus?
– Ja mēneša laikā pēc aicinājuma saņemšanas verificēt skaitītāju tas nav izdarīts, skaitītājs tiek noņemts no uzskaites un aprēķins tiek veikts pēc normatīva – līdz 10 kubikmetriem uz vienu cilvēku mēnesī.
– Vai ūdens zudumi Jelgavā ir lieli?
– Ja visi skaitītāji mājā ir verificēti, zudumu tikpat kā nav vai ir ļoti minimāli. Lai mazinātu ūdens zudumus, jāatceras, kā pareizi nodot ūdens rādījumus. Pirmkārt, tas noteikti jādara katru mēnesi, otrkārt, jānoapaļo rādījumi. Ja skaitītājs rāda, piemēram, 4,6 kubikmetrus, jāraksta pieci, nevis četri kubikmetri.
– Zinu, ka strīdus izraisa maksas aprēķināšana par liftu pirmo stāvu iedzīvotājiem.
– Aprēķinot maksu par lifta uzturēšanu un elektrību, balstāmies uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013, kas nosaka, ka par liftu maksā visu dzīvokļu īpašnieki, tostarp arī pirmā stāva iemītnieki. Savos aprēķinos mūsu pārvaldei jāvadās pēc šā normatīvā akta, kamēr dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē nav pieņēmuši citu samaksas kārtību par lifta uzturēšanu un elektrību.
– Vai ir vēl kādas samilzušas problēmas?
– Pēdējā laikā bieži mainās dzīvokļu īpašnieki, un par to mums nav informācijas. Reizēm atnāk jauns īpašnieks slēgt līgumu, un izrādās, ka pirms viņa mājoklim jau nomainījušies pieci saimnieki, kuri nav uzskatījuši par vajadzīgu iegriezties namu pārvaldē. Tas rada neērtības. Aicinām dzīvokļu īpašniekus pieteikties uzreiz pēc īpašumtiesību reģistrēšanas zemesgrāmatā.
– Kas tādā gadījumā atbild par iepriekšējo saimnieku parādiem?
– Mēs pieprasām samaksu no iepriekšējiem īpašniekiem. Jaunā saimnieka atbildība iestājas brīdī, kad spēkā stājas viņa īpašumtiesības.
– Kāpēc viņam būtu jāsteidzas uz jūsu nodaļu?
– Kaut vai tāpēc, lai pirms pirkšanas – pārdošanas līguma noslēgšanas pārbaudītu dzīvokļa skaitītāju rādījumus. Gadās, ka iepriekšējais saimnieks nav norēķinājies par 50–100 kubikmetriem ūdens. Tad šā pakalpojuma apmaksu var nākties uzņemties jaunajam īpašniekam.
Stāsta iedzīvotāji
Ilze Vazdiķe, Jelgavas dzīvojamās mājas Kalnciema ceļā 47 pilnvarotā pārstāve, pastāstīja, kā nesen mājas iemītnieki sagaidīja brīnumu – māju pieslēdza pie pilsētas aukstā ūdens un fekālās kanalizācijas tīkliem.
– Dzīvojam divstāvu koka mājā. Tā būvēta 1956. gadā un savulaik bija atzīta par vietējas nozīmes pieminekli. Dzīvot tādās mājās nekad nav bijis ērti.
Mājā ir pieci dzīvokļi, seši īpašnieki (tai skaitā pašvaldība, jo viens dzīvoklis nav privatizēts). Pati te esmu nodzīvojusi vairāk nekā trīsdesmit gadu. Tagad te mājo arī mani bērni un mazbērni. Vai varējām sapņot, ka kādreiz mājā būs kanalizācija? Sapņot jau sapņojām, bet lielas cerības nelolojām.
Par mājas vecāko kļuvu pirms nepilniem diviem gadiem, kad visi sapratām, ka bez aktīvas sadarbības ar JNĪP iesim pazušanā. Sākām iet uz pārvaldi, runāt ar priekšniecību. Pēc tam dzīve mājā krasi uzlabojās. Par palīdzību liels paldies pārvaldniekam un pašvaldībai.
Kanalizācijas projekts nāca ar lielām grūtībām. Laimējās, ka mājai bija jāmaksā tikai par tehniskā projekta izstrādi, bet projekta īstenošanas darbus 3,15 tūkstošu latu vērtībā finansēja Jelgavas pašvaldība pilsētas kanalizācijas sistēmas uzlabošanas programmas ietvaros.
Esam paveikuši lielu darbu un tagad nevēlamies apstāties. Starp mājas iemītniekiem un pārvaldnieku izveidojušās uzticības pilnas attiecības, un nu jau kaļam turpmākos plānus. Vēlamies uzlikt jaunu jumtu un nosiltināt bēniņus.
Darbu aptuvenas izmaksas – 10 tūkstoši latu. Parasti uzskata, ka tik mazām mājām kā mūsējā dārgs remonts nav pa spēkam. Mēs gribam pierādīt pretējo, pie viena ietaupot naudu par siltumu un saglabājot māju bērniem.
Mājas iemītnieki ar kopsapulces lēmumu piekrita darbiem, jo redz, ka viņu nauda tiek saprātīgi tērēta. Mēs parakstījām ar JNĪP nodomu protokolu un noslēdzām pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Ceram jumta nomaiņu sākt jau šovasar.
Domāju, ka iedzīvotājiem aktīvi jāinteresējas par savām mājām, tad nebūs nekā neiespējama.