Sezona atklāta: galvenais par siltumu

Apkure pieslēgta lielākajai daļai māju. Izskan šim laikam ierastās iedzīvotāju sūdzības: „Kaimiņa dzīvoklī ir silti, pie manis auksti. Kāpēc?”

Uz tālruņa zvaniem un vēstulēm atbild siltumapgādes speciālisti Anatolijs Jemeļjanovs (SMserviss) un Aleksandrs Skorobogats (Termoteks).

Vieni karsti, otri auksti

Lasītājs raksta: „Cienījamā avīze! Mūsu māju apsaimnieko privāts uzņēmums. Siltuma pieslēgšana noris neveiksmīgi. Vieni radiatori mūsu dzīvoklī ir karsti, otri auksti. Lai kā lūdzam apsaimniekotāju palīdzēt, situācija nemainās. Sakiet, lūdzu, kāds ir šīs nelaimes cēlonis un ko vajadzētu darīt?”

Aleksandrs Skorobogats:

– Uzņēmumam, kas apkalpo ēkas apkures sistēmu, vispirmām kārtām ir jāpārbauda, vai atgaisots stāvvads. Ja ar stāvvadu viss kārtībā, jāmeklē tālāk. Nelaimes cēlonis var būt aizsērējis stāvvads vai apkures sistēmas disbalanss.

Anatolijs Jemeļjanovs:

– Atbildēšu ar piemēriem no dzīves. Mūsu uzņēmums nodarbojas ar siltumsistēmu apkopi. Kādā mājā vajadzēja atgaisot stāvvadu, bet radās problēma – atgaisošanas vārsti atrodas piektajā stāvā, bet attiecīgā dzīvokļa iemītnieki uz nedēļu bija aizbraukuši. Mēs nekādi nevarējām piekļūt vajadzīgajām komunikācijām.

Saku to tāpēc, lai cilvēki saprastu, ka ne jau vienmēr radiatori ir auksti apsaimniekotāja vainas dēļ. Apkures problēmas visbiežāk rada sistēmā uzkrājies gaiss. Tas ir normāls fizikāls process.

– Reizēm apsaimniekotājs apgalvo, ka stāvvads ir atgaisots, bet radiatori ir un paliek auksti.

– Tā tiešām gadās. Kāpēc? Savulaik daudzdzīvokļu mājas Rīgā projektēja gudri cilvēki, attiecīgu institūtu speciālisti. Viņi precīzi aprēķināja, kāda lieluma radiatori jāuzstāda katrā dzīvoklī. Diemžēl tagad iedzīvotāji sākuši patvaļīgi nomainīt radiatorus. Māju iekšējos tīklos zudis līdzsvars.

– Ko tas nozīmē?

– Tas nozīmē, ka radiatoros ir traucēta ūdens cirkulācija. Kārtējais piemērs no dzīves. Jaunolaine, 1995. gads. Mājas iemītnieki sūdzas par aukstumu. Mēs sākam pārbaudi dzīvokļos un atklājam, ka vienā ielikts radiators pa visu sienu. Turklāt ne jau platumā, bet gan augstumā.

– Ko darīt salstošajiem?

– Tiešā veidā vērsties ar iesniegumu uzņēmumā, kas apkalpo mājas siltumapgādes sistēmu. Rīgā šo funkciju bieži pilda Rīgas siltums. Uzņēmums saņem naudu, un tam jānodrošina iedzīvotājiem kvalitatīvs pakalpojums.

Kaitnieku netrūkst

– Iznāk, ka iedzīvotāji nedrīkst mainīt radiatorus, lai neprovocētu traucējumus apkures sistēmā?

– Lai pareizi nomainītu radiatorus, vajadzīgs projekts vai vismaz jautājums jāsaskaņo ar namu pārvaldes speciālistiem. Diemžēl šo darbu nereti veic neprašas. Radiatoriem tiek uzlikti sašaurināti pārvienojumi un termoregulatori. Kad dzīvokļa saimniekam kļūst karsti, viņš noslēdz siltuma padevi. Kas notiek? Labākajā gadījumā palēninās ūdens cirkulācija.

– Bet ļaunākajā?

– Ļaunākajā cirkulācija vispār apstājas. Tas notiek, ja dzīvoklī uzstādīts jauns radiators bez pārvienojuma, bet ar regulatoru. Ja saimnieks aizgriezīs „krānu”, apakšējo stāvu iemītnieki vairs nesaņems siltumu.

– Vai apsaimniekotājs šādā gadījumā var palīdzēt?

– Ne vienmēr. Mūsu namu pārvaldei ir viens problemātisks klients. Būvnieks, santehniķis un kosmonauts vienā personā. Viņš savā dzīvoklī pats nomainīja radiatorus, un tūlīt pēc tam visi mājas iemītnieki sāka sūdzēties par aukstumu. Mums izdevās iekļūt viņa dzīvoklī. Ko mēs tur ieraudzījām? Cilvēks bija uzstādījis milzīgu serpentīna veida cauruli pa visu sienu bez pārvienojuma. Ūdens cirkulācija bija kļuvusi daudz lēnāka, cilvēki staigāja velteņos. Taču ietekmēt noteikumu pārkāpēju mēs nevaram.

– Kāpēc?

– Tāpēc, ka mājokļa saimniekam ir tiesības nelaist namu pārvaldes pārstāvjus pār slieksni.

– Bet sodīt viņu par kaitniecību?

– Bieži vien arī tas nav iespējams. Bija tāds gadījums: kādas mājas iemītnieki gandrīz mēnesi sēdēja bez karstā ūdens, jo viena kundzīte nelaida viņus savā dzīvoklī veikt nepieciešamos remonta darbus. Visi krita izmisumā, bet kundzīte staigāja apmierināta – viņa bija ieguvusi varu pār kaimiņiem.

Neuzticieties onkulītim

– Vai siltuma problēmas var novērst pēc apkures sezonas sākšanās?

– Jā. Apkures sistēmā pastāvīgi uzkrājas gaiss, to vajag izlaist. Bet tas jādara ar prātu. Starp mūsu klientiem ir kāds onkulītis, kas domāja, ka sistēmas atgaisošana tāds nieks vien ir. Onkulītis dzīvo piektajā stāvā, vārsts atrodas viņa dzīvoklī. Viņš izlaida šļūteni pa logu un sāka noliet ūdeni.

– Vai tad namu pārvaldes vai siltumtīklus apkalpojošo uzņēmumu darbinieki tā nedara?

– Līdzība ir tikai ārēja. Iedzīvotājiem nekad nevajadzētu pašiem atgaisot radiatorus. Mājas siltumapgāde ir noslēgta sistēma. Ja no augšas sāk noliet ūdeni, no apakšas ieplūst gaiss, tāpēc speciālisti pirms noliešanas noteikti pieslēdz piebarošanas līniju, caur kuru sistēmā ieplūst tehniskais ūdens. Iedzīvotāji paši to nevar izdarīt un tikai kaitē mājai.

Applūdināji? Maksā!

Lasītājs raksta: „Dzīvojam deviņstāvu mājas trešajā stāvā. Dienā, kad pieslēdza apkuri, mūsu dzīvoklis no augšas tika applūdināts. Kā tas varēja notikt? Kam jākompensē zaudējumi?”

Anatolijs Jemeļjanovs:

– 95 procentos gadījumu kaimiņus applūdina augšējā stāva iemītnieki.

– Ko darīt cietušajiem?

– Uzreiz pēc notikušā jāizsauc namu pārvaldes komisija. Tā noteiks avārijas cēloni un sastādīs aktu ar nodarītā kaitējuma aprakstu. Vēlāk šis akts palīdzēs saņemt kompensāciju.

– Kā noteikt, kas vainīgs?

– Tas ir pavisam vienkārši izdarāms. Par stāvvadu atbild apsaimniekotājs. Ja sūce radusies stāvvadā, kompensācija jāmaksā apsaimniekotājam. Savukārt, ja ūdens tecējis no radiatora, vainīgs ir dzīvokļa saimnieks. Bieži vien applūšanas cēlonis ir radiatoru nelikumīga nomaiņa. Ja darbus veikuši santehniķi pašdarbnieki, radiators var sākt tecēt savienojuma vietā.

Sistēma nedrīkst stāvēt tukša

Lasītājs raksta: „Pavasarī mūsu mājā tika nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Sākām vērot, kā strādā namu pārvalde. Ir radies jautājums par apkures sistēmu – tā tika iztukšota maijā un no jauna piepildīta tikai oktobrī. Vai tas ir pareizi?”

Aleksandrs Skorobogats:

– Tā varēja notikt tikai vienā gadījumā, proti, ja mājas iedzīvotāji aktīvi mainīja radiatorus un vērsās namu pārvaldē ar lūgumu ūdeni noliet. Taču grūti ticēt, ka darbi ilga piecus mēnešus. Drīzāk jārunā par ēkas apkures sistēmas nepareizu apkalpošanu. Jo ilgāk sistēma stāv tukša, jo vairāk gaisa ietekmē izrūsē caurules.

Anatolijs Jemeļjanovs:

– Vēlreiz gribu dalīties mūsu apsaimniekošanas pieredzē. Katru gadu pavēstām iedzīvotājiem, kad iztukšosim sistēmu, lai viņi vajadzības gadījumā tai laikā varētu nomainīt radiatorus. Caurules neturam tukšas ilgāk par divām nedēļām. Kas nepaspēj, tas ir nokavējis. Ja darītu citādi, visa sistēma korozijas dēļ sairtu.

Varbūt nesaldēties?

Lasītājs raksta: „Ar avīzes starpniecību vēršos pie speciālistiem pēc konsultācijas. Radiatori mūsu mājā naktī ir karsti, bet dienā auksti. Vai tas ir pareizi?”

Aleksandrs Skorobogats:

– Atbilde ir vienkārša: katram siltummezglam ir ārējie temperatūras sensori. Parasti tie ir noregulēti tā, lai apkure ieslēgtos pie +10–12 grādiem. Ja temperatūra ir augstāka, siltummezgls izslēdzas.

Anatolijs Jemeļjanovs:

– Piebildīšu, ka sensori uzstādīti mājas ziemeļrietumu pusē, ēnā. Pie normāla regulējuma cilvēkiem nevajadzētu izjust diskomfortu, ja radiatori ir vēsi. Bet parasti sezonas sākumā mūsu ļaudis jau ir nosaluši. Pirmā nedēļa paiet, sistēmai „ieskrienoties” un izsildot māju.

Aleksandrs Skorobogats:

– Tas ir nopietns jautājums. Mūsu siltummezgli ir ļoti jutīgi un gudri. Pie pilnas automātikas apkuri var palaist jau septembrī. Tad māja vispār neizjutīs aukstumu.

– Bet pārmaksās par siltumu...

– Kā to ņem! Teikšu pēc savas pieredzes. Pats dzīvoju divpadsmit stāvu mājas otrajā stāvā. Parasti oktobra sākumā jau izjūtu vēsumu un ieslēdzu elektrisko sildītāju. Divās nedēļās līdz apkures sezonas sākumam patērēju elektrību par 10–15 latiem. Tāpēc katras mājas iemītniekiem der apsvērt, vai nebūtu izdevīgāk siltummezglu noregulēt tā, lai tas ieslēgtos jau pie āra gaisa 15 grādu temperatūras. Citādi iedzīvotāji cenšas sasildīties ar alternatīviem paņēmieniem un tērē daudz naudas par gāzi un elektrību. Turklāt mājas forsēta kurināšana oktobra vidū sadedzina visu ietaupījumu.

Mazgāt vai nemazgāt?

Lasītājs raksta: „Mājas apsaimniekotājs paziņoja, ka nepieciešama apkures sistēmas siltummaiņa skalošana. Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdam! Vai mūs nemāna?”

Aleksandrs Skorobogats:

– Apkures sistēmas siltummaiņus skalo tikai ārkārtas gadījumos. Šajā sistēmā cirkulē īpašs tehniskais ūdens. Tas ir ļoti tīrs un iekrāsots zaļā krāsā. Tādā ūdenī nav sāļu, kas veicina nosēdumu rašanos. Tāpēc jāpainteresējas, kāda iemesla dēļ namu pārvalde nolēmusi siltummaini skalot.

– Kāpēc tad skalo karstā ūdens sistēmas siltummaiņus?

– Tos tiešām mazgā ik pēc diviem gadiem. Karstā ūdens piegādes sistēmā cirkulē parastais pilsētas ūdens, tāpēc uz detaļām veidojas kaļķa nosēdumi. Latvijai tā ir problēma. Siltummaiņu ražotāji savai produkcijai dod divu gadu garantiju, bet tagad bieži atsakās no savām saistībām, aizbildinoties ar mūsu ūdens neatbilstību normām.

Zagļi aiznes 2500 latu

Lasītājs raksta: „Mūsu mājā nozaga siltummezglu! Cik maksā jauns? Mājai ir pieci stāvi, četras sekcijas”.

Aleksandrs Skorobogats:

– Jauns siltummezgls maksā piecus sešus tūkstošus latu. Bet šaubos, ka avīzes lasītājiem ir nozagts viss agregāts, tas ir pārāk liels. Parasti zog elektroniku, sūkņus, siltumenerģijas skaitītājus un siltummaiņus. Tāpēc pagrabam vajag ielikt labas tērauda durvis. Dažās mājās siltummezgla telpai ierīkota signalizācija, un ne jau velti. Atminos, ka kādai mājai nozaga divus siltummaiņus 2500 latu vērtībā. Lētāk iznāk aizsargāt pagrabu, nekā pirkt jaunas detaļas.

– Kāpēc zog siltummezgla detaļas? Vai tiešām nodod metāllūžņos?

– Tas nav iespējams, siltummaiņa plāksnes izgatavo no nerūsējoša tērauda un savieno, lodējot ar varu. Tā arī uzrakstiet: nav jēgas zagt siltummaiņus, tos krāsainajos metālos nepieņem.

Daži sīki jautājumi

Lasītājs raksta: „Mūsu mājas kāpņu telpā valda īsta Sahāra, radiatori ir ļoti karsti. Sakiet, vai iespējams pazemināt radiatoru temperatūru vai vispār tos noņemt?”

Anatolijs Jemeļjanovs:

– Mums bija līdzīga situācija. Klienti lūdza aizgriezt radiatorus kāpņu telpā, bet jau pēc pāris mēnešiem vēlējās, lai temperatūra būtu tāda pati kā agrāk. Ne jau velti kāpņu telpās ierīkoti radiatori, tie sargā māju no aukstuma, palīdz dzīvokļos uzturēt vienmērīgu temperatūru. Tāpēc labi apdomājieties, pirms ņemat nost kāpņu telpas radiatorus.

Lasītājs raksta: „Pie mums pagrabā mīt klaiņojoši kaķi. Šogad viņi ir sabojājuši cauruļu izolāciju. Vai tas var izraisīt avārijas ziemā?”

Aleksandrs Skorobogats:

– Nē, siltumizolācijas bojājumu dēļ avārijas nenotiek, bet lielāki rēķini par siltumu gan iespējami. Protams, labāk būtu kaķus pagrabā neturēt, bet, ja tas nav novēršams, caurules var aizsargāt ar speciālu režģi vai cietu apvalku.

Lasītājs raksta: „Māja ir noslēgusi līgumu ar jaunu apsaimniekotāju, kurš sola saviem spēkiem veikt siltummezgla apkalpošanu. Mēs mazliet raizējamies, kas no tā iznāks. Sakiet, kas pārbauda siltummezgla stāvokli?”

Aleksandrs Skorobogats:

– Pārbaudi katru gadu veic vietējo siltumtīklu inspektors. Pirms apkures sezonas sākuma viņš izsniedz aktu par agregāta (siltummezgla) stāvokli un atļauju pieslēgt apkuri. Kā redzat, mājas galvenā iekārta tiek uzraudzīta. Ja siltummezgls ir slikti kopts un nav sagatavots sezonai, apsaimniekotājs saņems uzdevumu nekavējoties to sakārtot.