Ilze Oša: „Ar parādniekiem jāstrādā!”

Marta beigās Ministru kabineta sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par situāciju komunālo parādu jomā. Ministri atzina, ka situācijas risināšanai jānodrošina cilvēkiem jaunas darba vietas un lielāki ienākumi, kā arī jāspriež ātra un barga tiesa ļaunprātīgiem nemaksātājiem. Uz papīra parādu apkarošanas programma izskatās visnotaļ labi, tāpēc Ministru kabinets to atbalstīja. Bet par to, kā tas viss notiks reālajā dzīvē, mums pastāstīja ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Iedzīvotāji tika līdz tiesai un zaudēja

– Kādi ir jaunākie dati par komunālajiem parādiem?

– Datus apkopojam katru gadu rudenī, kad šis jautājums kļūst īpaši aktuāls. Oktobrī laikrakstos allaž tiek iztirzāts dramatisks jautājums: vai tiešām Latvija paliks bez siltuma?

– Tas tiesa. Tomēr interesanti, cik lieli parādi iekrājušies līdz pavasarim.

– Agrāk mēs pieprasījām datus arī par stāvokli aprīlī – maijā, taču siltuma piegādātāji un namu pārvaldītāji ir pietiekami noslogoti ar saviem darbiem, sniegt mums pārskatu ik pusgadu viņiem ir apgrūtinoši, tāpēc Ekonomikas ministrija piekrita saņemt datus tikai oktobrī – tas ļauj saskatīt tendences pirms apkures sezonas sākuma.

– Būtu gan interesanti uzzināt, kā Latvija reaģēja uz drausmīgajiem rēķiniem par siltumu februārī! Droši vien daudzi iedzīvotāji atteicās maksāt.

– Martā pēc rēķinu saņemšanas tiešām aizsākās diskusija par to, kāpēc siltums pie mums ir tik dārgs! Tas nozīmē, ka arī parādi nekavējoties pieauga. Bet cilvēki, kas rūpējas par savu mājokli, vasarā parasti cenšas samaksāt lielāko daļu parāda, tāpēc reālā situācija vislabāk ir redzama oktobrī.

– Pērnajā oktobrī jūs ziņojāt valdībai, ka Latvijas iedzīvotāju kopējais parāds par siltumu tuvojas 20 miljoniem latu. Tikai lielo pilsētu iedzīvotāji vien bija palikuši parādā 12 miljonus.

– Kopējais parāds gan bija zem 20 miljoniem.

– Tomēr iespaidīga summa. Sakiet, lūdzu, vai kādā pilsētā šoziem radās problēmas ar apkuri?

– Ministrija neuzrauga, kas notiek katrā konkrētā mājā. Tādu informāciju varam smelties tikai no iedzīvotāju sūdzībām. Situācija? Siltuma piegādātāji un apsaimniekotāji rudenī kā pēdējās pieslēdza apkurei mājas ar lieliem parādiem un pavasarī tām pirmajām apkuri atslēdza. Tas ir tikai loģiski. Un vēl pēdējā laikā pieņemti vairāki interesanti tiesas lēmumi siltumapgādes jautājumā.

– Tātad iedzīvotāji beidzot ir tikuši līdz tiesai?

– Jā, ar apsaimniekotājiem tiesājās iedzīvotāji, kuri bija palikuši bez apkures kaimiņu parādu dēļ. Taču tiesa apstiprināja, ka siltums ir kopējs pakalpojums, kas reizē tiek sniegts visai mājai, tātad, ja mājai ir parāds, pakalpojums patiešām var tikt pārtraukts.

– Tātad godīgie iedzīvotāji tomēr atbild par nemaksātājiem?

– Jā, bet neuztveriet to burtiski – saskaņā ar likumu godprātīgajiem cilvēkiem nav jāmaksā par kaimiņiem. Bet, ja mājai rudenī ir parāds, dzīvokļu īpašnieku kopībai jālemj, kā šo problēmu atrisināt.

Dažviet parādi sarukuši par 70%

– Ja māja parādu dēļ paliek bez siltuma apkures sezonas vidū, godīgajiem cilvēkiem gribot negribot māksies ieguldīt naudu, lai segtu svešus parādus...

– Precizēšu: runa ir nevis par apkures atslēgšanu ziemā, bet gan par nepieslēgšanu rudenī. Piegādātājam ir tiesības atteikt pakalpojumu, ja par to ilgstoši nav saņemta samaksa. Jautājumu par apkures atslēgšanu mājām ziemā esam apsprieduši ar siltumapgādes uzņēmumiem. To pārstāvji apgalvo, ka tamlīdzīgām akcijām nepiekrīt, tādējādi viņi varot zaudēt klientus, jo sals sabojās atslēgtās mājas apkures sistēmas caurules. Tas nevienam nav izdevīgi.

– Nesen jūs sniedzāt valdībai ziņojumu par mūsu komunālajiem parādiem. Ko jaunu pavēstījāt ministriem?

– Mūsu pēdējo gadu pārskati atklājuši interesantu problēmu. Jūs zināt, cik daudz Latvijā ir tādu parādnieku, ar kuriem neviens nestrādā? Ir pašvaldības, kur parādnieku skaits nepieaug, bet parāda summa ar katru gadu kļūst aizvien lielāka. Tas nozīmē, ka no cilvēkiem neprasa maksājumu disciplīnu. Jau pagājušajā gadā sākām aptaujāt atsevišķas pašvaldības par to, kas tiek darīts, lai mazinātu parādus, atkārtoti esam zvanījuši arī šogad. Izrādās, ka pēc mūsu zvaniem piecos pagastos un ciemos nemaksātāju skaits uzreiz samazinājies par 50–70%.

– Kā tas iespējams?

– Mēs uzdevām pašvaldību ierēdņiem tādu pašu jautājumu. Izrādās, ka viņi panākumus guvuši ar dažādām metodēm. Vieni pievērsušies parādu piedziņai ārpustiesas ceļā, otri veduši sarunas ar cilvēkiem, trešie ieviesuši avansa maksājumus par siltumu, lai izlīdzinātu ziemas rēķinus. Tās bija nelielas pašvaldības, bet pat tām izdevies pierādīt, ka, strādājot ar cilvēkiem, situāciju iespējams labot.

– Ko vēl jūs uzzinājāt?

– Mēs centāmies noskaidrot, kā parādnieku skaitu dažādās pilsētās ietekmē augsti vai zemi siltumenerģijas tarifi. Dīvaini, bet nav nekādas atšķirības!

Parāds pārvērtīsies mājai par zaudējumiem

– Kādi būtu jūsu galvenie secinājumi 2011./2012. gada apkures sezonas nobeigumā?

– Valstī nedraud apkures masveida atslēgšana iedzīvotājiem, vasarā cilvēki cenšas samaksāt ziemas parādus. Parādi sākuši augt lēnāk, šobrīd pieaugums ir daudz mazāks nekā 2008.–2009. gadā, kas komunālajai saimniecībai bija dramatisks laika posms.

– Patīkama ziņa.

– Jā, to var uzskatīt par labu rezultātu. Bet pienācis laiks padomāt, ko darīt ar vecajiem, pēdējo četru gadu laikā uzkrātajiem parādiem. Iedzīvotāji nespēs pilnībā samaksāt šīs summas. Taču labi jau tas, ka daļa cilvēku cenšas maksāt.

– Kāpēc jūs domājat, ka cilvēki nespēs parādus samaksāt?

– Dažkārt parādi krājušies gadiem, un tie vairs nav 100 un pat ne 500 latu, tie ir tūkstoši! Pilsētās, kur mājokļi nemaksā dārgi, komunālā parāda summa dažkārt pārsniedz paša dzīvokļa vērtību. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc uzskatu, ka visas ģimenes nespēs samaksāt.

– Kas notiks ar šiem cilvēkiem?

– Pārvaldītājs iesniegs prasību tiesā, un parāda piedziņa tiks vērsta pret nemaksātāja nekustamo īpašumu. Ja dzīvokļa vērtība nesegs parādu, atlikusī summa netiks dzēsta, tā būs pilnībā jāsamaksā.

– Tātad cilvēks būs parādnieks līdz mūža beigām? Vai varbūt parādam tomēr ir noilgums?

– Nē, parāds nekad nevar tikt norakstīts.

– Bet pieņemsim, ka cilvēks nekad tā arī nesamaksās, jo viņam nav ne darba, ne mantas. Ko tad?

– Agrāk vai vēlāk tāds parāds pārvērtīsies kādam par zaudējumiem.

– Par zaudējumiem mājai?

– Jā, jo agrāk vai vēlāk tieši mājai vajadzēs norēķināties ar piegādātāju.

Tiesāsies biežāk

– Agrāk redakcijā pastāvīgi vērsās parādnieki ar jautājumu, ko darīt. Tagad biežāk zvana godīgie maksātāji un prasa, ko darīt ar parādniekiem.

– Par to pašu zvana arī mums.

– Runā, ka paredzēts veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, lai beidzot būtu skaidrs, kā pārvaldītājam jāstrādā ar parādniekiem.

– Jā. Bet vispirms jāliek cilvēkiem saprast: ja viņi nemaksā par dzīvokli, tad nepilda vienu no galvenajiem dzīvokļu īpašnieku pienākumiem. Tas, ka mēs gudrojam, kā piespiest dzīvokļu īpašniekus maksāt, tās jau ir sekas. Jā, turpmāk Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā jābūt aprakstītai darba kārtībai ar parādniekiem. Pirmais un galvenais – noteikt, kad pārvaldītājam ir pienākums rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku par parādsaistību esamību un aicināt tās nomaksāt vai ierasties namu pārvaldē, lai sastādītu grafiku un noslēgtu vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu.

– Domājat, ka tādi aicinājumi palīdzēs?

– Šādu paņēmienu Rīgā sekmīgi izmanto pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Pērn tas tikai vienā no saviem piecpadsmit iecirkņiem noslēdza 700 vienošanos par parāda samaksu pa daļām. Cilvēki ir gatavi drupināt parādu un maksāt pakāpeniski, viņi priecājas par šādu iespēju.

– Ko paredz jūsu ieteiktie grozījumi gadījumā, ja cilvēks neatsaucas uz pārvaldītāja uzaicinājumu?

– Mēs vēlamies noteikt konkrētu termiņu, pēc kura beigām pārvaldītājam vajadzēs vērsties tiesā, neatstājot lietu pašplūsmai. Skaidrs, ka vēl daudz jāmaina pašā tiesu sistēmā, lai tādu prasību izskatīšana notiktu ātrāk. Ja parādnieki redzēs, ka nav iespējams izvairīties no ātra tiesvedības procesa, tas viņus motivēs sadarboties ar pārvaldītāju jau agrīnos posmos.

– Kad, pēc jūsu domām, pārvaldītājam vajadzētu iesniegt tiesā prasību pret parādnieku?

– Mūsuprāt, pārvaldītājam vajadzētu aprēķināt vidējo maksājumu par dzīvokli pēdējo divpadsmit mēnešu laikā. Tiklīdz parāds pārsniedz trīs tādus izlīdzinātus maksājumus, tas būtu signāls brīdinājuma nosūtīšanai un turpmākajam darbam, līdz pat prasības iesniegšanai tiesā.

– Kad likuma grozījumi tiks iesniegti valdībai?

– Domāju, ka jau tuvākajās dienās.

Dombrovskis iesaka parādu piesaistīt dzīvoklim

– Nesen Valdis Dombrovskis uzdeva jūsu ministrijai no jauna izstrādāt modeli komunālā parāda piesaistīšanai dzīvokļa īpašumam, nevis cilvēkam. Pēc premjerministra domām, tad godīgajiem cilvēkiem nenāksies maksāt par negodīgajiem. Par šādu modeli spriest sāka jau pirms diviem trim gadiem. Kāpēc tas joprojām nav pieņemts?

– Jā, ideja nav jauna, bet pret to vienmēr ir iebildusi gan Ekonomikas ministrija, gan arī Tieslietu ministrija. Patiesi, pats vienkāršākais ir piesaistīt parādu dzīvoklim, bet tādā gadījumā dzīvokļa īpašnieks mierīgi varēs nemaksāt, rēķinoties ar to, ka viņš dzīvokli jebkurā laikā var pārdot un tad parādu pārņems jaunais saimnieks. Tas tikai sarežģītu situāciju.

– Bet premjerministrs ir citās domās!

– Runa ir par citu sistēmu. Jaunā kārtība, par kuru runā premjerministrs, pavērs parādniekam divas iespējas. Pirmā – pašam samaksāt parādu, tāpēc ka pārdot dzīvokli ar parādu nav iespējams, pat izsolē ne! Otrā – ja pats parādu nespēj samaksāt, bet dzīvokli pārdot vajag, tad jāatrod pircējs, kas, slēdzot līgumu, ir ar mieru samaksāt namu pārvaldes rēķinu. Jā, tas samazinās nekustamā īpašuma galīgo vērtību, bet juridiski tas būtu korekts risinājums.

– Kādā likumā būs ietverta šī sistēma?

– Dzīvokļa īpašuma likumā, un grozījumu pirmais lasījums varētu notikt jau pavasara beigās.

Bankas var gulēt mierīgi?

– Kas notiek ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri paredz, ka gadījumos, kad tiek pārdots nekustamais īpašums, kam izveidojušies komunālo maksājumu parādi un kas pirms tam ticis ieķīlāts kredītiestādē, 10% no iegūtajiem līdzekļiem tiek novirzīti komunālo maksājumu parādu segšanai?

– Šos grozījumus ierosināja Saeima, savukārt valdība ir vienisprātis ar starptautiskajiem kreditoriem, ka pašreizējā veidā labojumi nav īpaši labi, vajag meklēt alternatīvus risinājumus.

– Vai tādi alternatīvi risinājumi vispār pastāv?

– Mēs runājam par gadījumiem, kad nemaksātājam nav cita īpašuma, vienīgi dzīvoklis, pret kuru iespējams vērst parāda piedziņu. Tāpēc alternatīva risinājuma it kā nav! Cilvēks, kuram banka atsavina dzīvokli, paliek parādā pārvaldītājam, bet māja paliek parādā pakalpojumu sniedzējiem.

– Piedodiet, bet kāpēc Valdis Dombrovskis mūsu komunālo parādu jautājumus apspriež ar starptautiskajiem kreditoriem?

– Starptautiskais Valūtas fonds uzskata, ka jebkuram likuma regulējumam jābūt tik stabilam, lai uz to varētu paļauties ikviens tirgus dalībnieks.

– Tas nozīmē, ka Latvija nedrīkst darīt pāri bankām, kurām Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā vajadzētu atdot namu pārvaldei 10% no izsolē pārdoto dzīvokļu vērtības?

– Tobrīd, kad bankas piešķīra hipotekāros kredītus, spēkā esošie likumi neparedzēja namu pārvalžu tiesības uz šiem 10%. Grozījumi liktu bankām pavirzīties mazliet sānis rindā pēc naudas, kas iegūta, pārdodot dzīvokli izsolē. Tas mainītu spēles noteikumus.

– Tātad bankas SVF aizsardzībā var brīvi uzelpot, bet izlikto kaimiņu parādus nāksies maksāt mums?

– Es tā neteiktu, jo grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz, ka dzīvokļa īpašniekam pirms pirkšanas – pārdošanas darījuma slēgšanas jāsamaksā komunālie parādi, attieksies arī uz bankām.

Vienota komunālā pakalpojuma nebūs

– Kādas vēl ir idejas Latvijas glābšanai no komunālo maksājumu parādiem?

– Ik pa laikam izskan skaļi priekšlikumi, kurus aktīvi apspriež plašsaziņas līdzekļos, bet beigu beigās čiks vien sanāk. Pagājušajā gadā Komercbanku asociācija kā piemēru minēja Vācijas pieredzi, kur pastāv komplekss komunālais pakalpojums – ja cilvēks nemaksā par siltumu, viņam atslēdz elektrību. Tas bija tikai piemērs, bet nonāca avīzēs, un...

– Mūsu cilvēki ļoti nobijās!

– Viens otrs parādnieks noteikti. Bet jebkurā gadījumā tas ne ar ko nebeidzās. Tāpēc negribētos, ka negatavas idejas tiek izliktas apspriešanai.

– Ko jūs uzskatāt par Ekonomikas ministrijas panākumu cīņā ar parādniekiem?

– Tie ir atsevišķu pašvaldību panākumi, kurām, rūpīgi strādājot ar iedzīvotājiem, ir izdevies samazināt nemaksātāju skaitu. Jāpateicas arī žurnālistiem, kuri stāsta cilvēkiem, kā noris šis darbs. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot, ka šodien nesamaksātos komunālo pakalpojumu rēķinus tā vai tā nāksies samaksāt – rīt, pēc gada vai pat pēc desmit gadiem.

– Tātad jūs, tā sacīt, veicat informatīvo darbu?

– Principā jā. Bet, piemēram, ar pārvaldītāju palīdzību esam centušies māju siltināšanas kontekstā mudināt cilvēkus maksāt par dzīvokli. Šobrīd ļoti daudzas mājas Latvijā pretendē uz renovācijas līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, bet viens no priekšnosacījumiem naudas saņemšanai ir laba maksājumu disciplīna.

– Vai visi mūsu likumi mājokļu un komunālajā sfērā darbojas pietiekami labi?

– Darboties jau darbojas, bet daudzas lietas šajā jomā ļoti strauji attīstās. Tai pašā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir normas, kas dzīvē vairs nedarbojas.

– Piemēram, par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu...

– Jā, tieši tā. Vai arī par pārvaldnieku reģistru, kuru mēs vēlētos no informācijas bāzes pārvērst par līdzekli aktuālās informācijas apmaiņai starp pakalpojumu sniedzējiem un māju iemītniekiem. Nākotnē ar reģistra starpniecību mēs varētu mājām nodot energoefektivitātes sertifikātus, kurus agrāk vai vēlāk Latvijā nāksies ieviest. Ar vārdu sakot, priekšā vēl daudz darba.