Tiesībsargs pret Latvenergo

Tiesībsargs Juris Jansons, cilvēktiesību aizsardzības galvenais speciālists Latvijā, pieteicis karu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Pēc Valsts prezidenta lūguma viņš ierosināja pārbaudes lietu par Latvenergo elektroenerģijas tarifiem, kas stājās spēkā šā gada pavasarī. Pēc pārbaudes tiesībsargs elektroenerģijas cenas paaugstinājumu atzina par nepamatotu.

1. aprīlī notika ļoti interesanta elektroenerģijas tarifa paaugstināšana. Uzņēmums Latvenergo ļauj iedzīvotājiem 1200 kilovatstundu gadā izmantot par veco cenu, bet par elektrību, kas izlietota virs šīs normas, jāmaksā pēc paaugstināta tarifa.

Pēc uzņēmuma informācijas, pusgadā normu pārsnieguši tikai 20% Latvenergo klientu, pārējie pagaidām iekļaujas atvēlētajās kilovatstundās. Taču atcerēsimies, ka kopš reformas aizritējuši tikai septiņarpus mēneši. Tā īsti reformas sekas mēs izjutīsim ziemas vidū, kad mājsaimniecības sāks tērēt virsnormas enerģiju. Tad, pašā apkures sezonas karstumā, mēs no Latvenergo neapšaubāmi saņemsim lielākus rēķinus.

Taču cilvēki nesēž, rokas klēpī salikuši. Vairāki aktīvisti tarifa paaugstinājumu apstrīd Administratīvajā tiesā. Sabiedrības pusē nostājies arī tiesībsargs Juris Jansons. Izanalizējis cenas pieaugumu, viņš Latvijas Radio ēterā paziņoja, ka viņu neapmierina ne tik daudz tarifi, cik Regulatora darbs: „Vai jūs saprotat, kā veidojas elektrības cena? Es, piemēram, nesaprotu! Lēmumu pieņemšanas sistēmas necaurspīdīgums liek domāt, ka Regulators nedarbojas sabiedrības interesēs, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants.

No 1. aprīļa uzņēmums Latvenergo ir noteicis divus elektroenerģijas tarifus. Regulatoram saskaņā ar likumu jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte, un, ja tas ir apstiprinājis zemāko tarifu, tas nozīmē, ka rentabilitātei ar to pietiek. Tad kur radies augstākais tarifs klientiem, kuri patērē lielāku daudzumu kilovatu?

Iznāk, ka viena daļa sabiedrības par vienu un to pašu preci maksā vairāk nekā otra. Nemaz nerunājot par to, ka Regulatora budžets ir atkarīgs no to uzņēmumu apgrozījuma, kura tarifus tas nosaka. Jo augstāki tarifi, jo lielāks Regulatora budžets. Vai tas ir sabiedrības interesēs?”

Atzinumu, ka jaunais elektroenerģijas tarifs ir nepamatots, tiesībsargs nodevis Valsts prezidentam un Saeimai. Viņš cer uz varas turētāju adekvātu reakciju.

Tostarp Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir devusi Jurim Jansonam sparīgu pretsparu, apgalvojot, ka tiesībsarga atzinums esot nepilnīgs un kļūdains. Un vispār viņa atzinumiem esot tikai ieteikuma raksturs un tie nevar ietekmēt lietu izskatīšanu Administratīvajā tiesā. Dīvaina situācija, vai ne? Bet patīkami, ka tiesībsargs iestājas par sabiedrības interesēm.