Izlikšana ar ielaušanos

Briesmīgā situācijā nonākusi Marija, kas līdz šim dzīvoja labiekārtotā dzīvoklī Rīgas kooperatīvās sabiedrības Jubilejas mājā. Kādu dienu dzīvoklī ielauzās sveši cilvēki, sagrāba sievieti aiz rokām un izveda kāpņu telpā. Kopš tā brīža savā dzīvoklī viņa vairs netiek. Kas vainīgs? Izrādās, Marijai ieriebis bijušais vīrs, trīsistabu dzīvokļa oficiālais īpašnieks.

Bija greizsirdīgs uz katru stabu

Zvēriskā, prettiesiskā izlikšana no dzīvokļa notika tieši pirms gada, 2013. gada aprīlī. Tagad Marija pa gabaliņam vien atsauc atmiņā notikušo un brīdina mūsu lasītājus: „Neesiet bezrūpīgi, neatkārtojiet manas kļūdas!”

– Var teikt, ka viss sākās 1983. gadā, kad mēs ar vīru Aleksandru saņēmām dzīvokli Tīnūžu ielā. Tā, protams, bija liela laime – kooperatīvais trīsistabu dzīvoklis, labs rajons! Dzīvo un priecājies! Bet 1991. gadā mēs ar vīru izšķīrāmies un mantu šķiroties nesadalījām.

Pirms šķiršanās dzīvokļa jautājums Marijai prātu nenodarbināja, bija citas raizes. Aleksandrs uzvedās nejēdzīgi – palaida rokas, bija greizsirdīgs uz katru stabu. Ja sieva kaut nedaudz aizkavējās darbā, sagaidīja viņu ar brēcieniem „Lasies atpakaļ tur, kur vazājies!” un nelaida dzīvoklī. Marijai pacietība izbeidzās, un viņa pieteica šķiršanos.

„Ej ar puiku, kur gribi!”

– Pēc šķiršanās vīrs dzīvokli nepameta un turpināja mani mocīt, līdz palīgā nāca draugi. Beidzot pēc nopietnas sarunas Aleksandrs savāca mantas un aizgāja. Uz atvadām vēl pasmējās: „Varbūt tu vēl alimentus bērniem gribi? Nomierinies, es tev atstāju dzīvokli, un pietiek!”

Pateica un ilgus gadus bijušajai sievai acīs nerādījās. Tiesa, kad dēls Ēriks jau bija paaudzies, sāka ar viņu sazināties. Marija bijušajam nosūtīja ziņu: „Ņemsim un samainīsim dzīvokli, mēs ar dēlu pāriesim uz divistabu, bet tev iemainīsim ar krāsns apkuri”. Aleksandru šāds variants neapmierināja. Runāja, ka viņš kaut kur īrē dzīvokli, bet uz ierosinājumiem mainīt kooperatīvo trīsistabu dzīvokli atbildēja skarbi: „Tikai tad būšu ar mieru, ja dabūšu mājokli ar visām ērtībām, bet jūs ar Ēriku varat iet, kur gribat!”

Negaidīti viesi

Sarunas allaž nonāca strupceļā, bet kooperatīvais dzīvoklis kā bija, tā palika reģistrēts uz Aleksandra vārda. Arī rēķini pienāca uz viņa vārda, bet maksāja Marija. Viņa pat nojaust nespēja, kādas briesmas piedzīvos tikai tāpēc, ka nebija uzstājusi uz dzīvokļa apmaiņu vai īpašumtiesību pārreģistrēšanu.

– Tajā pērnā gada aprīļa dienā biju mājās, – viņa atceras. – Izgāju uz balkona padarboties ar puķu dēstiem. Acīmredzot tobrīd pie durvīm bija zvanīts, bet es nedzirdēju ne zvanu, ne lūstošās stenderes troksni. Attapos, savā priekšā ieraugot trīs svešas nelaipnas sejas.

Jauni saimnieki vai laupītāji?

Izrādās, ka vīri dzīvoklī bija iekļuvuši, izlaužot durvis. „Jūsu dzīvoklis ir pārdots! Esiet tik laipna un izvācieties!” viņi Marijai sacīja. Nelūgtie viesi bija ieradušies kopā ar krāvējiem, pat mašīnu piebraukuši, lai „palīdzētu” nelaimīgajai sievietei aizvest mantas. Bet viņa nebija noskaņota nekur doties: „Ko nozīmē – pārdots? Kāpēc mūs neviens nav brīdinājis? Vai tik jūs neesat laupītāji?” To sakot, Marija izsauca policiju.

Nākamās trīs dienas policisti pa divām trim reizēm piebrauca pie mājas Tīnūžu ielā. Viņi pārbaudīja strīdniekiem dokumentus un tikai paraustīja plecus: „Kamēr jūs nemēģinat cits citu nogalināt, mums nav pamata iejaukties.” Durvju lauzēji nekur prom negāja, nakšņoja turpat dzīvoklī, bet, kad Marijai kļuva slikti ar sirdi, pat ātrās palīdzības ārstus neielaida.

– Trešajā dienā vīriem spēlīte bija apnikusi, viņi rupji sagrāba mani aiz rokām un izgrūda kāpņu telpā, – stāsta cietusī. – Iekšā palika visas mantas, mēbeles, dokumenti. Kopš tās dienas dzīvoklī vairs neesmu varējusi iekļūt.

„Bagātnieks” vīrs dzīvo naktspatversmē

Pēc dīvainās izlikšanas no dzīvokļa Marija sāka meklēt bijušo vīru un atrada viņu pilsētas naktspatversmē Maskavas ielā. Izrādījās, ka Aleksandrs jau sen kļuvis par bezpajumtnieku. Viņš pastāstīja, ka pirms kāda laika nokļuvis slimnīcā ar plaušu karsoni, un tur viņam ieteikuši vērsties sociālajā dienestā. Vīrietis ir pārliecināts, ka tieši sociālais darbinieks par viņa nožēlojamo situāciju pavēstījis melnajiem mākleriem, kuri tūlīt sākuši viņu apstrādāt.

„Vairākas dienas viņi mani tā dzirdīja, ka es vairs neko nespēju sajēgt,” Aleksandrs stāstīja bijušajai sievai, „bet pēc tam ar spēku aizstiepa pie notāra un lika parakstīt kaut kādus dokumentus. Es galīgi neapjēdzu, kas notiek!” Pēc dokumentiem iznāk, ka dzīvokli nopirkusi firma, samaksājot īpašniekam 26 tūkstošus eiro.

– Jautāju bijušajam vīram, kur nauda, bet viņš atbild: „Kāda nauda? Nekādu naudu pat redzējis neesmu!” Policija atteicās ierosināt krimināllietu pret krāpniekiem, kas piedzirdīja un apkrāpa manu bijušo, – žēlojas nelaimīgā sieviete. – Juristi saka: dzīvoklis piederēja Aleksandram, viņam bija tiesības to pārdot, bet es nekādi nespēju to aptvert, dzīvokli taču mēs saņēmām, kad vēl bijām precējušies, mēs abi ar dēlu esam ierakstīti orderī. Kamēr vien būs spēks, deldēšu prokuratūras un tiesas sliekšņus. Bet citas šķirtās sievas gribu brīdināt: neuzticieties vīriešiem! Ja vīrs jums atstāj dzīvokli, attiecīgi noformējiet dokumentus, citādi paliksiet uz ielas tāpat kā es.

Mājoklis jāsadala ar prātu

Situāciju komentē jurists Jurijs Sokolovskis:

– Notikušais skaidri parāda, ka jebkura lieta cilvēkam jānoved līdz galam. Ja šķir laulību, tad oficiāli, ja dala mantu, tad tiesas ceļā. Juridiska kavēšanās var novest pie lielas nelaimes.

Kas Marijai bija jādara pēc šķiršanās? Pareizākais būtu bijis pārliecināt vīru, lai dzīvokli uzdāvina sievai vai bērniem – ne tikai vārdos, bet notariāli noformējot visus dokumentus. Ja bijušais dzīvesbiedrs būtu iebildis, Marijai bija tiesības prasīt kopīgi iegūtās mantas sadali tiesas ceļā. Mantu var sadalīt gan laulības šķiršanas laikā, gan pēc tam (praksē lielākoties piecu gadu laikā pēc šķiršanās). Bet, ja Marija būtu pietiekami neatlaidīga, viņa mantas sadalīšanas prasību varētu iesniegt arī tagad, kad pēc laulības šķiršanas aizritējuši vairāk nekā 20 gadu.

Tā kā bijusī sieva nepieprasīja viņai pienākošos pusi dzīvokļa, Aleksandram patiešām bija tiesības mājokli pārdot. Kad liela nonāk tiktāl, tad galvenais ir jautājums, vai īpašnieka bijušās ģimenes locekļiem ir tiesības palikt dzīvoklī. Atbilde ir viennozīmīga: jā, ir tiesības. Nekustamā īpašuma pārdošana nenozīmē, ka Marija ar dēlu zaudēja tiesības to lietot.

Ja jaunais dzīvokļa īpašnieks rīkotos likumīgi, viņš Mariju no dzīvokļa varētu izlikt tikai tiesas ceļā. Taču tas prasa laiku un naudu, tāpēc firma izvēlējās skarbu metodi – ar varu izlika ģimeni uz ielas. Tas ir visu iespējamo normatīvo aktu pārkāpums. Cilvēkam, kuram liek atbrīvot dzīvokli, ir jāizsauc policija, lai tā fiksētu draudu un psiholoģiskā spiediena faktu, un pēc tam jāvēršas tiesā. Reizēm dzīvokļa iemītnieki paši nolīgst apsardzes firmu savai aizstāvībai.

Iespējams, ka jaunajam īpašniekam izdotos tiesas ceļā izlikt Mariju no dzīvokļa, taču saskaņā ar likumu ģimene iegūtu dažus gadus, lai tam sagatavotos. Tagad cietušajai ir tiesības vērsties tiesā ar prasību atjaunot viņai dzīvokļa lietošanas tiesības. Bet tā kā kopš izlikšanas dienas aizritējis vairāk nekā gads, firma, kas rīkojusies nelikumīgi, dzīvokli droši vien jau ir pārdevusi, un tas sarežģī situāciju.