Dārga avārija: tā var gadīties jebkuram!

Appludināja kaimiņu, un tagad apdrošināšanas sabiedrība prasa vairākus tūkstošus eiro! Uzziniet, kā aizstāvēties

Dzīvoklī sākusi tecēt vai plīsusi caurule? Lielāku komunālo nelaimi pat grūti iedomāties. Mājokļa īpašniekam nāksies ne tikai maksāt par komunikāciju remontu, bet arī kompensēt kaimiņiem nodarītos zaudējumus. Ja vēl šajā lietā iejauksies apdrošināšanas sabiedrība, rēķins var izaugt līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Cilvēki pat sūdzas, ka, aizbildinoties ar dzīvokļa appludināšanu, viens otrs kaimiņš no vainīgā „izsit” naudu dzīvokļa kapitālajam remontam! Mēs centāmies noskaidrot, kā turēties pretī izspiedējiem un kā panākt taisnību tiesā.

Vai apdrošināt?

Daudzi dzīvokļu īpašnieki apdrošina savu nekustamo īpašumu, tostarp arī appludināšanas gadījumam. Nav ko iebilst, gudrs lēmums! Gadījumā, ja augšējā dzīvoklī plīsīs caurule un jūsu čībiņas dosies kuģojumā pa gaiteni, par sabojāto tapešu un lamināta nomaiņu maksās apdrošinājuma devējs. Naudu jūs saņemsiet dažu nedēļu laikā un tūlīt pat varēsiet sākt remontu.

Savukārt avārijas vaininiekam, plīsušās caurules saimniekam, tā ir gaužām neizdevīga situācija. Kāpēc? Tāpēc, ka apdrošināšanas sabiedrība agrāk vai vēlāk regresa kārtībā pieprasīs segt zaudējumus. Tas nozīmē, ka augšējam dzīvoklim izrakstīs rēķinu gan par kaimiņa laminātu, gan sabojātajām mēbelēm.

Svešu naudu netaupa

„Es appludināju kaimiņus,” stāsta Mārīte, sieviete labākajos gados, „un pēc pieciem gadiem saņēmu vēstuli no apdrošināšanas sabiedrības ar prasību samaksāt gandrīz 2000 eiro par apakšējā dzīvokļa remontu!” Sievietei nav ne jausmas, cik stipri viņa bija appludinājusi kaimiņu dzīvokli un vai tur tiešām bija vajadzīgs tik dārgs remonts. „Man ir aizdomas, ka dzīvokļa saimnieki bija vienojušies ar apdrošinātāju un pa to starpu veikuši eiroremontu visā priekšnamā!” sūkstās pensionāre. „Svešu naudu jau nav ko taupīt...”

Cīnīties ar apdrošināšanas sabiedrībām ir sarežģīti – tajās strādā juristi, to pusē ir parādu piedzinēji, tās draud vainīgo sūdzēt tiesā. Skaidrs, ka pārbiedētais sarūsējušās caurules īpašnieks samaksās prasīto (ja vien viņam būs nauda).

Bet pieņemsim, ka jūs nevēlaties būt aita, kurai nocērp pēdējo vilnas šķipsnu. Ko tad darīt? Rīgas jurists Aleksandrs Aleksejevs iesaka nepakļauties apdrošināšanas sabiedrību šantāžai. Tā vietā vajag sagaidīt tiesu un gudri aizstāvēt savas tiesības. Tikai tā appludināšanas vaininieks var panākt, ka apdrošinātāja pieprasītā kompensācija tiek samazināta vai pilnībā atcelta.

Ūdens šļācās no izlietnes apakšas

Aleksandrs Aleksejevs pastāstīja par kādā daudzstāvu mājā Jūrmalā notikušo. Pirmā stāva dzīvokļa saimniece 2008. gada rudenī pilnībā izremontēja savu īpašumu un decembrī apdrošināšanas sabiedrībā X iegādājās apdrošināšanas polisi. Un vajadzēja taču kaut kam tādam gadīties: tieši mēnesi pēc polises iegādes, 2009. gada 21. janvārī, 7. dzīvoklis tika appludināts.

Uz notikuma vietu tika izsaukts kooperatīva priekšsēdētājs, kurš nekavējoties apstaigāja augšējos stāvus. Vēlāk viņš atcerējās: „Vispirmām kārtām skrēju uz 9. dzīvokli, kura īpašnieks bija aizbraucis uz Ameriku un uzticējis man savas atslēgas. Pieļāvu, ka tur varētu būt plīsusi caurule, taču uzreiz kļuva skaidrs, ka tukšais dzīvoklis nav vainīgs. Arī tur ūdens tecēja pa sienām un griestiem, lija no lustras. Uzkāpu uz 11. dzīvokli, tur neviena nebija. Izdevās sazvanīt saimnieci, pēc tam arī cilvēkus, kuri dzīvokli īrēja. Kad viņi ieradās un iekļuvām dzīvoklī, ieraudzījām, ka arī tas ir applūdis. Ūdens šļācās virtuvē no izlietnes apakšas.”

Izrādījās, ka dzīvoklī izrusējusi caurule, kas ūdensvadu savienoja ar dzeramā ūdens filtru. Viens vārsta pagrieziens, un ūdens straume apsīka. Atlika tikai sakopt avārijas radīto postažu.

Izrādījās, ka čeku nav

Ūdens strūkla bija tik spēcīga, ka bija applūduši ne tikai divi apakšējie stāvi, bet arī pagrabs, kāpņu telpa un ratiņu novietne. Taču šoreiz runa ir par citu lietu. Pats par sevi saprotams, ka 7. dzīvokļa saimniece uzreiz vērsās apdrošināšanas sabiedrībā X un pieprasīja kompensāciju. Šķiet, kāds atvieglojums gan cietušajam, gan vainīgajam! Viens dabū naudu, otram nav lieki jātērējas zaudējumu atlīdzināšanai. Bet nekā nebija!

Apdrošināšanas sabiedrība izmaksāja 7. dzīvokļa saimniecei prāvu summu, bet drīz pēc tam pieprasīja, lai 11. dzīvokļa īpašniece regresa kārtībā kompencē vairāk nekā 2900 latu. „Par ko man jāmaksā tik liela nauda?” sašutumu pauda sieviete. Viņa savu vainu nepavisam nenoliedza un bija ar mieru segt 7. dzīvokļa remonta izmaksas. „Es tikai gribēju redzēt čekus, kas apstiprinātu remonta izmaksas, bet man nevienu čeku nevarēja uzrādīt,” viņa stāsta.

Tātad viena puse prasīja naudu, otra čekus. Tā kā vienoties neizdevās, 2010. gada martā apdrošināšanas sabiedrība X iesniedza prasību tiesā. Un tagad uzmanību! 2015. gada martā Jūrmalas pilsētas tiesa pieņēma lēmumu šajā visnotaļ sarežģītajā lietā. 11. dzīvokļa īpašniece tika PILNĪBĀ ATBRĪVOTA NO ZAUDĒJUMU SEGŠANAS, bet apdrošināšanas sabiedrībai X tika liegtas tiesības pieprasīt naudu. Tiesas spriedums ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams.

Brīnums? Laikam gan. Bet uz juridiskiem pamatiem dibināts brīnums. Aleksandrs Aleksejevs, kurš organizēja 11. dzīvokļa īpašnieces aizstāvību tiesā, saka: „Nevajag baidīties no strīda ar apdrošināšanas sabiedrībām! Ir pilnīgi iespējams rast taisnīgu risinājumu!”

Kaimiņiene gribēja iedzīvoties uz svešas nelaimes

– Aleksandr, sāksim ar galveno. Kāpēc apdrošināšanas sabiedrība pieprasīja naudu no 11. dzīvokļa saimnieces, nevis no nama pārvaldnieka?

– Dzīvoklī bija bojāta caurule zem izlietnes, vietā, kur tā savienota ar filtru. Šis komunikāciju posms atrodas aiz dzīvoklī uzstādītajiem skaitītājiem, tātad pieder dzīvokļa īpašniekam. Pēdējais ir pilnībā atbildīgs par šo cauruļvadu stāvokli.

– Jūsu aizstāvamā to apzinājās?

– Jā, dzīvokļa saimniece nenoliedza savu vainu kaimiņu appludināšanā. Konflikts ar kaimiņieni radās tāpēc, ka tā gribēja iedzīvoties uz šīs nelaimes rēķina. Tikai viens piemērs: viņa pieprasīja nomainīt lamināta grīdu 70 kvadrātmetru platībā, lai gan dzīvokļa kopējā platība ir 62,2 kvadrātmetri.

– Vai tad apdrošināšanas sabiedrība, kas saimniecei sedza visus zaudējumus – gan patiesos, gan iedomātos – nepamanīja šo neatbilstību?

– Apdrošinātājs tiešām cietušajai kompensēja pilnu remonta vērtību – vairāk nekā 10 000 eiro. Interesanta nianse: cietušajai pieder būvfirma, remonta tāmi sastādīja viņas pašas darbinieki. Kāpēc apdrošināšanas sabiedrība nesāka pētīt neatbilstības? Cietusī ir liels sabiedrības X klients, viņa apdrošina daudz nekustamā īpašuma objektu. Apdrošināšanas sabiedrība izrādīja viņai lielu labvēlību, bet pēc tam nolēma savu dāsnumu kompensēt uz avārijas vaininieces rēķina.

Ekspertu appludinātajā dzīvoklī neielaida

– Kas Latvijā novērtē mājokļiem nodarītos zaudējumus?

– Šobrīd mums nav likuma, kas noteiktu, kādai jābūt tā apdrošināšanas sabiedrības darbinieka kvalifikācijai, kurš veic apsekošanu un sastāda aktu. Lieta tāda, ka šāds akts ir apdrošināšanas sabiedrības iekšējais dokuments. Ja sabiedrība uzticas savam speciālistam, tad nav problēmu. Firmai X bija tiesības pieņemt nekvalificēta eksperta sastādītu aktu un izmaksāt cietušajai atlīdzību, bet piedzīt kompensāciju no trešās personas, pamatojoties uz tādu papīru, neizdosies. Tiesa to uzskatāmi pierādīja!

– Ko darīja vainīgā persona, kad izlēma, ka 4100 eiro ir pārāk liela summa un tādu kompensāciju viņa nemaksās?

– Mēs ieteicām klientei pagaidīt, kad apdrošināšanas sabiedrība iesniegs prasību tiesā. Kad tas bija izdarīts, mēs sniedzām tiesa paskaidrojumus un sākām gatavoties. Notika vairākas sēdes. Mēs apstrīdējām nepamatoti augstās summas tāmē. Tās patiešām bija nesamērīgas. Sākumā no mūsu klientes prasīja gandrīz 5000 eiro. Cietusī bija pilnībā izremontējusi savu dzīvokli, bet pēc tam sāka atklāties interesantas nianses.

– Piemēram?

– Tiklīdz noskaidrojām, ka ekspertam nav vajadzīgo sertifikātu, mēs pieprasījām neatkarīgu ekspertīzi. Neatkarīgo ekspertu izraudzīja tiesa, un papildu pārbaudes gaitā atklājās daudz pārkāpumu. Piemēram, izrādījās, ka apdrošināšanas sabiedrībai iesniegtajā tāmē norādīta divas un pat četras reizes augstāka remontdarbu cena salīdzinājumā ar patieso (tātad avārijas vaininiecei piedāvāja samaksāt būvfirmai vēl krietnu peļņas daļu). Kad neatkarīgās ekspertīzes nolūkā speciālists devās apskatīt appludināto dzīvokli, viņu tajā neielaida. Tiesā noskaidrojās, ka bez pašas dzīvokļa īpašnieces ūdens nodarītos postījumus neviens tā īsti nemaz nav redzējis! Dzīvoklis bija appludināts ar tīru ūdeni. Eksperts atzina, ka tādas avārijas gadījumā ūdens divu triju dienu laikā nožūst un vispār var neradīt nekādus bojājumus, tātad arī remonts nav vajadzīgs. Kā redzat, pati appludināšana pēc būtības nav bojājums!

No kurienes gaisma?

– Kādus pārkāpumus vēl bija pieļāvuši apdrošinātāji un appludinātā dzīvokļa īpašniece?

– Neatkarīgais eksperts apskatīja appludināšanas dienā dzīvoklī uzņemtās fotogrāfijas un konstatēja, ka, lai gan apdrošināšanas sabiedrības darbinieki bija apgalvojuši, ka no ūdens cietušas elektroietaises, fotogrāfijās redzams, ka istabās deg gaisma. Tāpat arī neatkarīgais eksperts slēdzienā rakstīja, ka nav iespējams pierādīt, ka pirms appludināšanas dzīvoklī patiešām veikts lepns remonts un no ūdens cietušas dārgas tapetes, lamināts un kontaktligzdas. Bet tā kā kompensācija par remontu tika pieprasīta no trešās personas regresa kārtībā, bez šādiem pierādījumiem piedzīt naudu nav iespējams.

– Parasti apdrošināšanas sabiedrības cenšas panākt, lai appludināšanas vaininieks samaksātu par visiem tāmē norādītajiem darbiem. Tātad tas nav pareizi?

– Protams ne! Sākotnējā tāmē tiek ietverti vēlamie dzīvokļa atjaunošanas darbi. Mūsu gadījumā netika aizpildīta īpašā tāme, ko sastāda jau pēc remonta, nebija arī maksājumus par materiāliem un darbu apstiprinošu dokumentu. Tātad nevar nešaubīgi apgalvot, ka visa nauda, ko apdrošināšanas sabiedrība izmaksāja cietušajai, tika izlietota tieši dzīvokļa remontam.

Kapitālais remonts? Tikai par īpašnieka naudu!

– Jūsuprāt tas bija banāls mēģinājums iegūt papildu līdzekļus?

– Neņemos spriest. Taču sākotnējā tāmē bija norādīts, ka remontu veiks konkrēta firma, un šī firma rēķinā iekļāva gan darbaspēka nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli par iegādātajiem materiāliem, lai gan šie izdevumi jāsedz pašam cietušā dzīvokļa īpašniekam.

– Tiesas prāvas laikā uz jums izdarīja spiedienu?

– Bija daži mēģinājumi. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrības darbinieki paziņoja: „Lūk, šos trīs neatkarīgos ekspertus atkārtotai pārbaudei mēs ņemam, bet ar šiem nesadarbosimies!” Kāpēc? Mēs ierosinājām no saraksta godīgi izsvītrot angažētos ekspertus. Apdrošināšanas sabiedrība bija ārkārtīgi neapmierināta par šādu lēmumu.

– Kā gan ne, ja klientei jau bija samaksāts par remontu pilnā apmērā!

– Interesanti, ka apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības apmaksāt cietušajam klientam pilnu dzīvokļa remonta vērtību vai izmaksāt naudu pēc sākotnējās tāmes, neprasot pretī pārskatu. Tās ir apdrošinātāja un klienta personiskās attiecības! Taču gadījumā, kad apdrošinātājs vērš regresa prasību pret dzīvokļa appludināšanas vaininieku, tas nevar prasīt atlīdzināt visu cietušajam izmaksāto summu. Atkārtošu, ka vainīgajam jāmaksā tikai par reāli veiktajiem cietušā dzīvokļa atjaunošanas darbiem un visām remonta pozīcijām ir jābūt pierādītām. Par visiem iepirktajiem materiāliem jāuzrāda čeki.

Ņemsim, piemēram, tādu pozīciju kā lamināta grīdas atjaunošana. Lai nebūtu domstarpību, kāds lamināts pērkams, nepieciešama ekspertu informācija par to, kāda grīda mājoklī ir bijusi pirms appludināšanas. Tas vajadzīgs, lai cietušā dzīvokļa īpašnieks nevarētu uz appludināšanas rēķina uzlabot mājokļa stāvokli. Turklāt apsekošana jāveic attiecīgās jomas ekspertiem. Viens eksperts apseko elektrosistēmu, otrs novērtē apdares materiālu stāvokli. Ja attiecīga slēdziena nav, cietušajam būs grūti tiesā pierādīt savu taisnību.

– Bet ko tad, ja cietušais pēc appludināšanas tiešām vēlas veikt labāku remontu? Viņam taču ir tādas tiesības?

– Protams, remonta gaitā var uzlabot dzīvokļa stāvokli! Var ielikt labāku lamināta grīdu, uzlīmēt dārgākas tapetes, bet par šiem uzlabojumiem jāpiemaksā pašam dzīvokļa īpašniekam.

Viss, kas jāzina par ekspertīzi

– Kas palīdzēja jūsu klientei uzvarēt tiesā?

– Izšķirīgais arguments bija tas, ka apdrošinātājam un 7. dzīvokļa īpašniecei nebija materiālu pirkuma čeku. Nebija norādīts, kādi materiāli izmantoti remontam pirms dzīvokļa appludināšanas. Tāpat eksperts nebija noteicis, kā tieši bija ielikts cietušais lamināts. Ja lamināts ielikts nepareizi, grīda pat niecīgas applūšanas gadījumā uzpūtīsies. Ja bojājums radies tāpēc, ka lamināts ielikts nepareizi, appludināšanas vaininiekam nav jāmaksā.

– Parunāsim par otras puses, par cietušā tiesībām. Ko darīt appludinātā dzīvokļa īpašniekam, ja viņš vēlas saņemt kompensāciju?

– Ja notikusi appludināšana, cietušā dzīvokļa īpašniekam jāuzaicina namu pārvaldes pārstāvis un vēl viens cilvēks, lai viņi vēlāk varētu apliecināt appludināšanas faktu un gaitu. Dzīvoklim nodarīto kaitējumu nosaka pēc dažām dienām, kad ūdens ir nožuvis. Zaudējumu novērtēšanai jāuzaicina sertificēts eksperts vai arī apsekošana jāuztic firmai, kurā strādā sertificēti speciālisti.

– Kam jāuzaicina tāds speciālists?

– Ja appludināts apdrošināts dzīvoklis, ekspertu zaudējumu novērtēšanai uzaicina apdrošināšanas sabiedrība. Ja apdrošinātājs neplāno nākotnē vērst regresa prasību pret vainīgo dzīvokļa īpašnieku, eksperts var būt bez speciālā sertifikāta. Viņš tikai fiksē, kādi bojājumi nodarīti klienta dzīvoklim, un apdrošināšanas sabiedrība, pamatojoties uz viņa slēdzienu, izmaksā kompensāciju. Turpretī, ja apdrošinātājs vēlas nākotnē piedzīt līdzekļus no plīsušās caurules īpašnieka, būs vajadzīgs attiecīgajā jomā sertificēta eksperta atzinums.

„Nebaidieties tiesāties!”

– Kādas darbības apdrošināšanas sabiedrība var veikt attiecībā pret appludināšanā vainīgo personu?

– Apdrošināšanas sabiedrība nosūta vainīgajai personai vēstuli ar uzaicinājumu uz sarunu un piedāvā vienoties par regresa prasības brīvprātīgu apmierināšanu. Saņemot šādu vēstuli, no sarunas nevajadzētu vairīties. Iesaku doties uz apdrošināšanas sabiedrību un iepazīties ar remontdarbu tāmi (tāme netiek sūtīta kopā ar uzaicinājumu). Tāpat vajag palūgt parādīt ar konkrēto klientu noslēgtā līguma nosacījumus. Katrā apdrošināšanas līgumā ir punkts, kas nosaka, ka klientam pašam jāveic nepieciešamās darbības zaudējumu samazināšanai. Tas nozīmē, ka avārijas laikā nedrīkst sēdēt ar klēpī saliktām rokām un noskatīties, kā ūdens izplatās pa visu dzīvokli. Cilvēkam kaut kas jādara, lai glābtu savu mantu. Mūsu gadījumā, piemēram, tā arī neizdevās noskaidrot, ko kliente darījusi, lai mazinātu zaudējumus. Ir aizdomas, ka viņa pati vēl pielējusi klāt ūdeni, lai dabūtu no apdrošināšanas sabiedrības vairāk naudas. Un vēl nevajag baidīties no tiesāšanās ar apdrošināšanas sabiedrību. Iztiesāšanas gaitā iespējams ievērojami samazināt regresa kārtībā pieprasīto maksu, pierādot apdrošinātāja pieļautos pārkāpumus.

– Vai tiesāšanās dārgi maksā?

– Uzvarētājam ir tiesības prasīt, lai zaudētājs sedz viņa izdevumus, tai skaitā izdevumus par juristu pakalpojumiem. Civilprocesa likums nosaka, ka prasībās par nelielu summu juridiskajai pārstāvniecībai var pieprasīt līdz 5% no prasības summas.