Pilnvara: apstiprināt vai neapstiprināt?

Iedzīvotāji, kas rosīgi labiekārto savas daudzdzīvokļu mājas, labi zina, ka visa vara mājā pieder īpašnieku kopībai. Ja vairāk nekā puse dzīvokļu saimnieku nobalsojusi par remontu, tas nekur nepaliks! Bet, ja vairākumam viss ir vienalga, tad jumts turpinās tecēt un ārdurvis sitīsies ciet ar lielu troksni. Tātad cilvēkiem jābūt vienotiem un jāizrāda iniciatīva. Taču izrādās, ka pat draudzīgiem kaimiņiem sarīkot balsošanu nav nemaz tik vienkārši.

„Normas ir neskaidras vai nedarbojas!”

Īpašnieku biedrības Vidzemes aleja 7 pārstāve Svetlana Ļisivņenko stāsta, kādas grūtības sagādā remonta ieceru apspriešana ar kaimiņiem:

– Mūsu mājā jau sen pastāv īpašnieku biedrība, un mēs šajā laikā esam sapratuši, cik svarīgi ir pieņemt lēmumus īpašnieku kopsapulcē. Pēdējos gados tādā veidā esam paveikuši ļoti daudz remontdarbu. Iedzīvotāji balsoja par jaunām durvīm, par kosmētisko remontu un tā tālāk, kopīgi lēma, kā samaksāt par šiem uzlabojumiem, un SIA Rīgas namu pārvaldnieks īstenoja visas mūsu ieceres.

Taču aizvien biežāk un biežāk balsošanas organizēšana par mājā veicamajiem darbiem mums sagādā grūtības. Kāpēc? Tāpēc, ka dažas normas Dzīvokļa īpašuma likumā, kuras nosaka lēmumu pieņemšanas kārtību jebkurā mājā, ir ļoti neskaidri izteiktas, bet ar dažām normām, kas formulētas skaidri un saprotami, ir cita nelaime: par šo normu neievērošanu nav paredzēti nekādi sodi, tāpēc arī tās nedarbojas!

Īpašnieka PIENĀKUMS ir piedalīties

– Pirmās grūtības, ar ko saskaras aktīvisti daudzās lielajās mājās, rada tas, ka nav reālu saimnieku, – saka Svetlana Ļisivņenko. – Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka katra dzīvokļa īpašnieka PIENĀKUMS ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, uzturēšanā un ekspluatācijā, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki šo normu nepilda.

Par piemēru minēšu mūsu 71 dzīvokļa māju. Šobrīd situācija ir tāda, ka trešā daļa mājā dzīvojošo ir īrnieki. Īstie saimnieki dzīvo vai nu citviet tepat Latvijā, vai arī devušies uz ārzemēm un kļuvuši nesasniedzami. Viņi nepiedalās kopsapulcēs, nebalso par uzlabojumiem un nav arī pilnvarojuši dzīvokļu īrniekus to darīt.

Nav pat vajadzīgs notariāls apstiprinājums

– Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pilnvarot jebkuru citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, balsošanās utt. Šai nolūkā vai nu jāparedz attiecīgs punkts īres līgumā, vai arī jānoformē par to rakstveida pilnvarojums.

Svarīgi ir saprast, ka likums ļauj dzīvokļu īpašniekiem savu interešu pārstāvēšanai izrakstīt vienkāršu pilnvaru, kas nav jāapstiprina pie notāra. Nekur citur kā vienīgi mājas kopsapulcēs pilnvarotā persona šādu pilnvaru izmantot nevar, tātad dzīvokļa īpašniekam tā nekādus draudus nerada.

Īpašniekiem nospļauties?

– Neraugoties uz visnotaļ vienkāršo pilnvaru nodošanas procedūru, daudzi dzīvokļu īpašnieki pamet māju, pamet Rīgu un pat valsti, neatstājot savu pārstāvi, kurš varētu rūpēties par mājokli un piedalīties dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs.

Ja runa būtu par vienu diviem dzīvokļiem palielā mājā, to vēl varētu pieciest, bet mūsu mājā 30–35% iemītnieku ir īrnieki! Tas nozīmē, ka balsošanas laikā aptuveni trešā daļa dzīvokļu „izkrīt” no lēmumu pieņemšanas procesa.

Ar izstieptu roku pēc... parakstiem

– Kad mēs nodibinājām īpašnieku biedrību un pārņēmām no pašvaldības mājas pārvaldīšanas tiesības, mums radās neskaitāmi jautājumi, kurus iespējams atrisināt tikai visiem kopā. Likums nosaka, ka jebkura tāda jautājuma izlemšanai nepieciešams, lai „par” nobalso vairāk nekā puse dzīvokļu ĪPAŠNIEKU vai viņu pilnvaroto pārstāvju. Bet dažos jautājumos lēmumus var pieņemt tikai ar divu trešdaļu vai simtprocentīgi visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Mēs vairākas reizes rīkojām kopsapulces, līdz kļuva skaidrs, ka neizdosies savākt vajadzīgo balsu skaitu ne „par”, ne „pret” konkrētiem lēmumiem. Lai vienkāršotu procesu, likām lietā Dzīvokļa īpašuma likuma normu, ka dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt rakstiskas aptaujas veidā, nesasaucot kopsapulci. Sagatavojām aptaujas lapas un sākām apstaigāt dzīvokļus. Tas bija ļoti nogurdinoši un pazemojoši. Cilvēki ātri pierod, ka mājas valdei no viņiem kaut kas vajadzīgs, un mēs jau uz sliekšņa tikām sagaidīti ar vārdiem: „Mums nav laika!... Kāpēc atkal esat atnākuši? Mums neko nevajag!...” Valdē vairākkārt nomainījās cilvēki, jo bija grūti pārdzīvot tādu attieksmi.

Pilnvaras bez kontroles

– Meklēdami iespēju savākt kvorumu, mēs drīz vien atklājām tādu nepatīkamu parādību kā pilnvaru viltošana. Likumā nav teikts, ka pilnvarai jābūt notariāli apstiprinātai, un tas paver interpretācijas iespējas. Rīgas domē, piemēram, dažādi konsultanti sniedz gluži pretējus skaidrojumus: viens saka, ka jebkura pilnvara ir jāapstiprina, otrs, ka notariāls apstiprinājums nav vajadzīgs.

Mums ir bijušas dažādas situācijas. Piemēram, kāds cilvēks mājo savu radinieku dzīvoklī. Pašu saimnieku nekad neesam redzējuši. Un tad šis cilvēks atnes dzīvokļa īpašnieka izrakstītu pilnvaru: es, tāds un tāds, pilnvaroju tādu un tādu pārstāvēt manas intereses mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumos. Kā pārliecināties, ka pilnvara ir īsta?

Sākumā pieņēmām visas pilnvaras, bet pēc tam atklājās, ka cilvēks, kuru dzīvokļa īpašnieks bija pilnvarojis pārstāvēt viņa intereses, nodevis pilnvaras nākamajai personai – kaimiņam. Labi, bijām ar mieru ņemt vērā pat tādu pilnvaru, bet tad konstatējām, ka abi papīri rakstīti vienādā rokrakstā, tātad visīstākais viltojums!

Ierocis agresīvā mazākuma rokās

– Skumji, bet ar tamlīdzīgām blēdībām parasti nodarbojas cilvēki, kuri paši radoši neiesaistās mājas uzturēšanā un tik vien spēj kā paust neapmierinātību ar īstajiem aktīvistiem. Tādi cilvēki savāc vienaldzīgo vai prombūtnē esošo īpašnieku pilnvaras un tādējādi akumulē pietiekami daudz balsu, lai traucētu konstruktīvu darbu mājā. Mūsu mājā, piemēram, agresīvo mazākumu, kas iebilst pret jebkādiem uzlabojumiem, veido tikai pieci cilvēki, bet viņi mulsina un kūda vienaldzīgos. Mēs, protams, turpinām strādāt, bet virzīt pozitīvas idejas kļūst aizvien grūtāk.

Ko darīt?

– Dzīve rāda, ka apstiprināt pilnvaru pie notāra iedzīvotājiem patiešām ir pagrūti un padārgi, bet arī dokumentu nekontrolēta izrakstīšana nekādu labumu nedod. Mēs varam tikai ieteikt likumdevējiem un valdībai izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos un Dzīvokļa īpašuma likumā, nosakot, ka tamlīdzīgas pilnvaras ir spēkā tikai tad, ja tās apstiprinājusi mājas valde vai pārvaldnieks. Īpašnieka balss nodošanai jābūt likumīgai un kontrolējamai. Mēs savus priekšlikumus nosūtījām Ekonomikas ministrijai, bet atbildi neesam saņēmuši, lai gan jau pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.

Atbild ekonomikas ministrija

Pēc mūsu lūguma biedrības Vidzemes aleja 7 iniciatīvu komentē Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.

– Mēs uzskatām, ka nav vajadzības mainīt Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto pilnvaru izsniegšanas kārtību. Ja likumdevēji pieprasītu notariālu apstiprinājumu šāda dokumenta parakstiem, tas iedzīvotājiem radītu papildu izdevumus. Piedevām šāda kārtība samazinātu to dzīvokļu īpašnieku skaitu, kuri piedalās kopsapulcēs vai balsošanā (piemēram, ja cilvēks aizbraucis uz ārzemēm un atstājis Latvijā savu pārstāvi).

– Bet vai nebūtu iespējams pilnvaru apstiprināšanu uzticēt pārvaldniekam?

– Nē, parakstu apliecināšanu nevar uzticēt citai privātpersonai (biedrības valdes locekļiem vai pārvaldniekam). Atšķirībā no notāriem, kuri ir piederīgi tiesu sistēmai, privātpersonām nav tiesību apstiprināt dokumentus.

– Bet ko tad, ja pārvaldniekam vai biedrības valdei tiek uzrādīta viltota pilnvara?

– Ja rodas tādas aizdomas, pārvaldniekam vai īpašnieku biedrības pārstāvim jāvēršas policijā ar attiecīgu iesniegumu. Krimināllikums paredz sodu par dokumentu viltošanu.