15 gadus aizmirsa par dzīvokļa rēķiniem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Otrdiena, 29 Septembris 2015 12:03
Mūsu jurists glābj lasītāju no „negaidīta” 15 000 eiro liela parāda!
Rīdziniece Jeļena M. nonākusi ārkārtīgi nepatīkamā situācijā. Pirms daudziem gadiem viņa saņēma pašvaldības dzīvokli, taču pēc šķiršanās no vīra nenodzīvoja tajā ne dienu. Atstājusi visu mantu bijušajam vīram dzērājam, viņa kopā ar bērniem pārcēlās uz dzīvi pie radiem. Bet pēc 15 gadiem mājas pārvaldnieks negaidīti iesūdzēja Jeļenu tiesā par komunālo parādu – ak, šausmas! – 15 200 eiro apmērā.
Nodzēra gan ģimeni, gan dzīvokli
Sieviete atnāca uz redakciju, dziļa izmisuma pārņemta. Viņa jau ilgus gadus nebija pat atcerējusies par dzīvokli, kurā bijušais vīrs žūpoja un skandalēja. Pat nenojaušot, ka viņai ir kādi pienākumi pret namu pārvaldi un Rīgas domi, viņa vienā mirklī bija kļuvusi par parādnieci.
– Biju precējusies, dzīvoju labiekārtotā dzīvoklī, mums auga divas meitas. Diemžēl tad man nācās pamest vīru, kurš bija sācis dzert, – stāsta Jeļena. – Jaunākā meita tai laikā sāka iet tikai trešajā klasē.
Dzīvoklis, kurā mājoja ģimene, nebija privatizēts, bet īres līgums bija noslēgts uz vīra vārda. Palicis viens, bijušais vīrs dzīvokli ātri vien palaida vējā: par komunālajiem pakalpojumiem viņam iekrājās tāds parāds, ka pašvaldībai tik vien atlika kā brīdināt viņu par izlikšanu.
– Tad arī uzradās mākleris, kas piedāvāja atrisināt mūsu problēmu, apmainot divistabu dzīvokli pret istabeli kopmītnē. Tas kambarītis arī nebija privatizēts, tualete atradās gaitenī, bet es piekritu apmaiņai, lai vīrs, ar kuru tobrīd jau biju šķīrusies, nepaliktu bez jumta virs galvas, – atcetas Jeļena.
Jautājums
„Vai iespējams noformēt bankrotu, ja par dzīvokli esmu parādā tikai 500 eiro, toties man ir prāvi parādi bankām un ātro kredītu devējiem un kopējais parāds ir ļoti liels?”
Jā, jūs varat pretendēt uz maksātnespēju, ja jūsu kopējais parāds visiem kreditoriem pārsniedz 5000 eiro. Taču gadījumā, ja dzīvoklis pieder jums un parāds namu pārvaldei nav liels, iespējams, jums izdevīgāk būtu pašam pārdot nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem. Ja dzīvoklis tiks pārdots izsolē bankrota procedūras gaitā, cena nebūs tik laba kā brīvajā tirgū.
Kāpēc vajadzēja parakstīt līgumu?
Tika nolemts, ka līgumu par istabiņas īri Ziepju ielā 11 parakstīs Jeļena. Godīgi sakot, viņa tagad pat neatceras, kāpēc bija ar mieru slēgt līgumu uz sava vārda. Varbūt baidījās kādas nejaušības dēļ palikt bez pajumtes, gribējās, lai būtu pašai savs kaktiņš, kaut pavisam neliels.
– Tajā laikā dzīvoju pie vedeklas, kura ģimeniski pieņēma mani ar bērniem. Kā dzīve veidosies tālāk, nezināju un par to pat nedomāju. Vien bija skaidrs, ka ļaunākajā gadījumā varēšu pārcelties atpakaļ uz māju Ziepju ielā, būs vismaz kur pārnakšņot, kamēr atradīšu citu variantu.
Vīrs izvācās, atstājot parādu
Tātad Jeļena no Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes oficiāli bija saņēmusi dzīvojamo platību, par kuru saskaņā ar īres līgumu bija atbildīga.
Taču sieviete notikušo centās iespējami ātrāk aizmirst, jo nevēlējās kopmītnei pat tuvoties. Žūpojošs vīrs, skandāli, šķiršanās... To visu gribējās atstāt pagātnē.
– Istabā nenodzīvoju nevienu dienu, tās slieksni pārkāpu tikai divas reizes, – bez patikas atceras Jeļena. – 2007. gadā tur iegāju kopā ar mākleri. Vīrs man nemaksāja alimentus un bija palicis parādā vairāk nekā 5000 latu. Cerēju, ka varēšu kaut ko darīt ar man pierakstīto dzīvojamo platību, lai dabūtu naudu meitas mācībām. Pēc māklera ieteikuma atradu īrniekus, ierados kopmītnē... un ieraudzīju, ka vīrs izvācies un istabā dzīvo pilnīgi sveši cilvēki!
Kad Jeļena painteresējās, uz kāda pamata istabā iemitinājusies sveša ģimene, turklāt vēl deklarējusi mājokli par savu dzīvesvietu, viņai paskaidroja: „Mēs cietām ugunsgrēkā un saņēmām šo dzīvojamo platību kā pagaidu mītni...” Pierādīt savas tiesības lietot dzīvokli cilvēki nevarēja un jau pēc dažām dienām pazuda.
– Mēs iemitinājām istabā jaunu pāri, – stāsta Jeļena, – taču šie cilvēki ne dienu nespēja nodzīvot tādos apstākļos – starp prusakiem un blaktīm! Viņi vienkārši aizbēga.
Nožēlojamā istabele palika tukša, pat Jeļenas bijušais vīrs, kaut kā sakārtojis savu dzīvi, atgriezties kopmītnē nevēlējās.
„Bet es taču tur neesmu dzīvojusi!”
– Uz kāda pamata namu pārvalde iesūdzējusi mani tiesā un pieprasa tik lielu komunālo maksājumu summu – 15 000 eiro? – ar sašutumu vaicā blakšu apsēstā mājokļa īrniece.
Jurists Aleksandrs Frīdenbergs skaidro:
– Tā kā dzīvojamās platības īres līgums noslēgts uz Jeļenas vārda, tieši viņa visus šos gadus ir skaitījusies dzīvokļa īrniece un bijusi atbildīga par komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu savlaicīgu apmaksu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksa par komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tiek aprēķināta neatkarīgi no tā, vai īrnieks dzīvojamo platību lieto vai ne. Īrnieka prombūtnes laikā maksa netiek aprēķināta tikai par tiem komunālajiem pakalpojumiem, kurus uzskaita ar individuālajiem skaitītājiem, piemēram, par ūdeni.
Kas bija jādara Jeļenai, kura nekad nav lietojusi dzīvojamo platību kopmītnē Ziepju ielā? Viņa nekādā gadījumā nedrīkstēja rēķinu samaksu atstāt pašplūsmai. Tā kā bijušais laulātais nemaksāja par dzīvokli, Jeļenai vajadzēja vai nu pašai segt šos izdevumus, vai arī vērsties Rīgas domes Dzīvokļu nodaļā ar prasību izbeigt īres līgumu. Pēc līguma laušanas viņa vairs nebūtu atbildīga par rēķinu samaksu.
– Šādu lielu kļūdu pieļauj daudzi pašvaldības un valsts mājokļu īrnieki, – atzīst Aleksandrs Frīdenbergs. – Sapinušies parādos, cilvēki vienkārši pamet dzīvokli cerībā, ka ar to arī viss beigsies. Ja īrnieks, kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību, pārceļas uz citu dzīvokli, aizbrauc uz laukiem vai ārzemēm, viņam oficiāli jāizbeidz īres attiecības. Pretējā gadījumā namu pārvalde turpinās izrakstīt rēķinus uz viņa vārda un agrāk vai vēlāk iesūdzēs tiesā!
■ Personas, kam parāds ir no 5000 līdz 30 000 eiro (pēc mantas pārdošanas), saistību dzēšanas procedūru var pabeigt viena gada laikā, ja parāds ir no 30 000 līdz 150 000 eiro – divu gadu laikā, ja parāds ir virs 150 000 – trijos gados. Reāli viss process notiek par pusgadu ilgāk, jo seši mēneši atvēlēti sākotnējai bankrota (mantas pārdošanas) procedūrai.
■ Latvijā sākti aptuveni 5,5 tūkstoši maksātnespējas procesu.
■ Uz maksātnespējas procesa piemērošanu var pretendēt arī personas, kam parādsaistības vēl nav iestājušās, bet iestāsies gada laikā. Agrāk maksātnespējas procesa uzsākšanas slieksnis šai gadījumā bija 14 280 eiro, likuma jaunajā redakcijā tas pazemināts līdz 10 000 eiro.
■ Latvijā var noformēt ģimenes bankrotu. Ģimenes bankrots paredz, ka pirmās pakāpes radinieki (māsas, brāļi, vecāki, bērni, sieva, vīrs), kam katram atsevišķi parāds pārsniedz 5000 eiro, maksātnespējas procesu var iziet kopā. Ģimenei būs nepieciešams tikai viens maksātnespējas administrators un arī valsts nodeva būs jāmaksā viena visiem kopā, tādējādi būs iespējams ietaupīt vismaz 640 eiro.
■ Lielāko daļu maksātnespējas pieteikumu Latvijas iedzīvotājiem palīdz noformēt Latvijas Kredītņēmēju asociācija, ko dibinājis Jānis Āboliņš, pirmais maksātnespēju pieteikušais cilvēks mūsu valstī.
Namu pārvalde nevarēja atrast parādnieci?
Jeļenas gadījumā namu pārvaldei ļoti ilgi neizdevās sazināties ar parādnieki (tā kā Jeļena bija deklarējusies mājā Ziepju ielā 11, visi brīdinājumi un tiesas pavēstes tika sūtītas uz pamestā dzīvokļa adresi). Un tā 14 gados iekrājās briesmīgs parāds – 15 tūkstoši eiro.
Sieviete atzīst savu vainu: jā, neesot painteresējusies par saviem īrnieces pienākumiem, gadiem ir slēpusi galvu smiltīs cerībā, ka situācija kaut kā pati no sevis nokārtosies.
– Ko man tagad darīt? – viņa jautā. – Oficiāli strādāju, taču ar maniem ienākumiem nepietiks, lai norēķinātos ar pārvaldnieku!
Par laimi „Darīsim Kopā!” redakcijai un juristam Aleksandram Frīdenbergam izdevās izstrādāt rīcības plānu, kas Jeļenai M. kļuva par glābiņu.
– Jūsu lasītāja var pieteikt fiziskas personas maksātnespēju, – ieteica jurists. – Pēc tam visi viņas dzīvokļa parādi gada laikā tiks norakstīti, un Jeļena varēs sākt dzīvi no tīras lapas.
Kopš šā gada 1. janvāra Latvijā spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, saskaņā ar kuriem jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kam parāds pārsniedz 5000 eiro, var pieteikt maksātnespējas procesu. Personas, kam parāds nav liels, maksātnespējas procesu var iziet gada laikā, arī tēriņi nebūs lieli: maksa par maksātnespējas administratora pakalpojumiem aptuveni 640 eiro un ikmēneša maksa – viena trešā daļa no oficiālajiem ienākumiem (bet ne mazāk par vienu trešo daļu no minimālās algas).
– Iznāk, ka Jeļena samaksās 2000 eiro, kas ir septiņas reizes mazāk par parādu namu pārvaldei, un pēc tam varēs sākt dzīvi no tīras lapas, – saka jurists. – Piemēram, varēs iegādāties nekustamo īpašumu, nebaidoties, ka tiesu izpildītājs pret jauno dzīvokli vērsīs parāda piedziņu.
Īpaši izdevīgi jaunā Maksātnespējas likuma nosacījumi ir tiem, kam nepieder nekustamais īpašums, jo parādniekam piederošo māju, dzīvokli vai zemi maksātnespējas administrators pārdod, lai segtu daļu parāda. Jeļenai nekāds nekustamais īpašums nepieder, tāpēc uzreiz pēc sarunas ar juristu viņa devās uz Latvijas Kredītņēmēju asociāciju. Šā materiāla publicēšanas dienā Jeļenas pieteikums jau ir pieņemts tiesā.
– Paldies par padomu, tas mani izglāba! – sacīja Jeļena redakcijā. – Citādi es būtu kļuvusi par mūžīgo parādnieci...
