Saņemiet mantojumu!

Kam un kā var novēlēt nekustamo īpašumu? Kā pareizi rīkoties, lai stātos dzīvokļa vai mājas mantojumā? Kādas konflikta situācijas iespējams laikus paredzēt, vēršoties pie notāra? Par to Latvijas radio programmā „Doma laukums” raidījumā „Jūsu tiesības” stāstīja zvērināta notāre Sandra Jakušenoka.

– Viens otrs uzņemas aizbildniecību par gados vecāku cilvēku cerībā mantot viņa dzīvokli. Kā šajā gadījumā pareizi rīkoties?

– Sāksim ar to, ka bērna vai pieaugušā oficiālajam aizbildnim nepieder aizbilstamā nekustamā īpašuma mantošanas tiesības. Taču jūsu jautājums visdrīzāk attiecas uz cilvēkiem, kuri vienkārši palīdz gados vecākiem kaimiņiem vai paziņām, oficiāli nebūdami viņu aizbildņi. Tādi cilvēki tiešām var mantot dzīvokli, šai nolūkā tikai dzīvokļa īstajam saimniekam jāuzraksta uz viņu vārda testaments.

– Pieņemsim, ka esmu aprūpējusi kaimiņos dzīvojošu sirmgalvi un viņa ar testamentu novēlējusi man dzīvokli. Vai viņas bērni var apstrīdēt manas mantošanas tiesības?

– Apstrīdēt var jebkuru dokumentu. Saskaņā ar Civillikumu bērni var pieprasīt savu neatņemamo daļu. Neatņemamā daļa ir puse no tā mantojuma, kas pienāktos mirušā dzīvokļa īpašnieka bērniem, ja dzīvokļa īpašnieks nebūtu uzrakstījis testamentu. Piemēram, ja mirušajam palikuši divi bērni, katram no viņiem pienāktos puse dzīvokļa, bet, ja dzīvoklis ar testamentu ir novēlēts trešajai personai, katrs bērns var pieprasīt tikai ceturto daļu dzīvokļa.

– Vai tas nozīmē, ka dzīvoklis piederēs mums trim?

– Nē, jo mantojuma neatņemamo daļu izmaksā tikai naudā. Reāli dzīvoklis piederēs testamentā ierakstītajam mantiniekam, taču tam nāksies izmaksāt mirušā bērniem sava veida kompensāciju par viņu īpašuma daļām.

– Vai bērnus nevar atstumt no neatņemamās daļas mantošanas?

– Var! Civillikumā teikts, ka pēcnācēju var atstumt no mantojuma, ja viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatoru, dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi, atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt utt. Lai atstumtu cilvēku no mantojuma, testamentā jānorāda visi šie fakti un jāparūpējas par pierādījumiem.

– Daudzi uzskata, ka pietiek parūpēties par cilvēku, lai bez jebkādu formalitāšu kārtošanas mantotu viņa dzīvokli...

– Ja viens vientuļš cilvēks aprūpē otru, viņš mierīgi mantos mirušā mantu, ja vien būs uzrakstīts testaments. Bet viss mainās, ja mirušajam palikuši tuvi radinieki, jo tie var testamentu apstrīdēt. Testamentu var apstrīdēt arī persona, kas iecelta par mantinieku ar citu, vēlāk sastādītu testamentu.

– Kas tieši var apstrīdēt mirušā pēdējo gribu?

– Vispirms jau laulātais un bērni. Ja tādu nav, testamentu var apstrīdēt brāļi un māsas. Tikai jāzina, ka apstrīdēt testamentu ir ļoti grūti, īpaši jau tad, ja dokuments sastādīts pie notāra.

– Tātad neviens dzīvokļa īpašnieks nevar būt drošs, ka viņam piederošo mantu iegūs tieši tas cilvēks, kurš viņu aprūpējis?

– Tā nav! Ja dzīvokļa īpašnieks vēlas, lai pēc viņa nāves viņa īpašumu mantotu konkrēts cilvēks, viņam ar to jānoslēdz uztura līgums. Tādu līgumu atšķirībā no testamenta likumiskie mantinieki nevar apstrīdēt.

– Mūsu lasītāji raksta, ka viņi bijuši deklarējušies vienā adresē ar mirušo nekustamā īpašuma saimnieku, un jautā, vai var uzskatīt, ka viņi ir automātiski stājušies mantojumā, vai arī šai nolūkā jānoformē kādi dokumenti?

– Fakts, ka cilvēks ir vienkārši pierakstīts mirušā dzīvoklī vai maksā komunālos rēķinus, nenozīmē, ka viņš faktiski pieņēmis nekustamo īpašumu. Mantojuma pieņemšanai cilvēkam vēl jāizsaka sava griba. Tas tāpēc, ka mantinieks reizē pieņem visas mantojuma atstājēja saistības, ar dzīvokli saistītos parādus. Tāpēc likums nosaka, ka mantiniekam brīvprātīgi jāpieņem mantojums, pilnībā apzinoties tā iegūšanas sekas.

– Kā pieņem mantojumu?

– Mantojuma pieņemšana notiek pie notāra, kurš arī brīdina mantinieku par sekām.

– Māja oficiāli piederēja vecmāmiņai, kurai bija vairāki bērni. 2006. gadā vecmāmiņa visu mantu ar testamentu novēlēja vienai meitai un nomira. Drīz pēc tam, nepaspējusi stāties mantojumā, nomira arī meita. Kā tagad rīkoties viņas meitām, lai māju neatdotu mātes māsām un brāļiem, vecmāmiņas tuvākajiem radiniekiem?

– Manuprāt, šajā gadījumā būs divas mantojuma lietas, viena pa vecmāmiņas līniju, otra pa mātes līniju. Situācija sarežģīta. Jādodas pie notāra ar vecmāmiņas un mātes miršanas apliecībām un ziņām par mantojuma atklāšanās laiku. Tādas situācijas ir jāskata individuāli.

– Kāda lasītāja stāsta, ka viņas pamāte atklājusi mantojumu pie notāra. Viņai ar pamāti neesot visai labas attiecības. „Vai es varu iesniegt citam notāram paziņojumu par mantojuma atklāšanos?” viņa jautā.

– Nē, nodot mantojuma lietu citam notāram nav iespējams. Bet arī baidīties nav pamata, jo visas mantošanas tiesības nosaka likums. Es, būdama notāre, nevaru vienam cilvēkam piešķirt lielāku mantojuma daļu, nekā viņam pienākas, un otram mazāku. Ja ir divi mantinieki, katrs saņem pusi nekustamā īpašuma domājamo daļu. Savukārt, ja ir testaments, īpašums tiek sadalīts atbilstoši mirušā īpašnieka gribai. Konsultēties pie cita notāra par savām tiesībām, protams, var. Pieņemsim, ka divi cilvēki mantojuši māju vai zemi, tādā gadījumā viņiem jākonsultējas par īpašuma sadali.

– Kāpēc vajag dalīt?

– Ja pēc testamenta cilvēki saņem mantojumā konkrētus priekšmetus, tad nav ko dalīt. Testators ir skaidri pateicis: dēlam – māja, sievai – dzīvoklis. Bet, ja nekustamajam īpašumam ir vairāki mantinieki, katram no viņiem pieder tikai mantojuma domājamās daļas un neviens no viņiem nevar ar mantojumu rīkoties patstāvīgi. Šādi cilvēki var savstarpēji noslēgt līgumu par mantojuma sadali, skaidri nosakot, kas kuram pieder vai kā lietot kopīpašumu.

– Vai sievietei pieder mantojuma tiesības, ja viņa ar mantojuma atstājēju desmit gadus ir nodzīvojusi civillaulībā?

– Tiesības uz mantojumu dod tikai reģistrēta laulība. Diemžēl gadās, ka cilvēki gadiem ir dzīvojuši kopā, bet pēc tam paliek pie sasistas siles. Protams, dzīvokļa īpašnieks var ar testamentu novēlēt savu mantu civilsievai vai civilvīram, bet, ja testamenta nav, civillaulības partneris paliks tukšām rokām. Arī tad, ja ir testaments, nebūs daudz vieglāk: stāšanās mantojumā civillaulības partnerim maksās ļoti dārgi, jo viņš skaitās mirušajam svešs cilvēks.

– Vēl viens lasītāju jautājums: „Preiļos nomira radinieks, vai turpat arī jāvēršas pie notāra?”

– Nē, paziņojumu par mantojumu var uzrakstīt arī Rīgā. Bet pati lieta tiešām tiks nosūtīta uz Preiļiem.

– „Patēvs apgalvo, ka pēc viņa nāves viņam piederošo zemi mantos mana māte, viņa sieva. Viņi jau sen ir precējušies un zemi iegādājās kopdzīves laikā.Taču visos dokumentos par zemes īpašnieku norādīts patēvs, un viņam ir divi pieauguši dēli no pirmās laulības. Kas mantos zemi?”

– Ja patēvs būs uzrakstījis testamentu mātei, viņa mantos zemi, bet mirušā dēli no pirmās laulības varēs pieprasīt savu neatņemamo mantojuma daļu. Ja testamenta nav, zemes gabals tiks sadalīts trim mantiniekiem – mirušā īpašnieka sievai un dēliem.

– Vai tad laulātais nevar pieprasīt pusi īpašuma?

– Ja nekustamais īpašums iegādāts laulības laikā, tas skaitās sievas un vīra kopīpašums, taču laulātā daļa netiek no mantojuma izdalīta automātiski, šai nolūkā ir jāraksta īpašs pieprasījums. Ja pārējie mantinieki iebilst pret mantojuma daļas izdalīšanu, tad to var panākt tikai tiesas ceļā.

– Kā pārdot iegūto nekustamo īpašumu, ja mantinieki ir vairāki un starp tiem ir nepilngadīgi bērni?

– Ja visi mantinieki (bērnu vārdā viņu aizgādņi – vecāki) vienojas, tiek rakstīts līguma projekts par nekustamā īpašuma pārdošanu, un atļauju pārdot bērnu daļu dod bāriņtiesa. Ja citi mantinieki iebilst pret pārdošanu, jūs varat pārdot tikai savu domājamo daļu. Pārējiem līdzīpašniekiem tādā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības.

– Sieviete iegādājusies nekustamo īpašumu un uzreiz noformējusi to uz meitas vārda. Gados pavecā sieviete pati remontējusi māju un apstrādājusi zemi, meita šajos darbos nav piedalījusies. Vai māte šādā gadījumā var atņemt meitai māju?

– Ja māja noformēta uz meitas vārda, viņai ir tiesības brīvi ar to rīkoties. Viņa pat var izlikt māti, lai gan tas būs diezgan sarežģīti. Kā pavecajai sievietei aizstāvēt savas tiesības? Var pārrakstīt īpašuma tiesības uz mātes vārda vai noslēgt līgumu par tiesībām īpašumu lietot līdz mūža galam.

– Kas jāņem vērā, pērkot vai dāvinot bērniem dzīvokli?

– Var paturēt sev tiesības lietot to līdz mūža beigām. Tādā gadījumā, pat ja dēls vai meita nomirst agrāk par vecākiem, neviens nevarēs māti vai tēvu izlikt no mājokļa (ar nosacījumu, ka viņi kārtīgi maksā komunālos rēķinus). Tāpat arī var zemesgrāmatā ierakstīt aizliegumu atsavināt mājokli.

– Sieviete raksta, ka viņa saņēmusi no notāra paziņojumu par mantojumu. Ja viņa līdz norādītajam termiņam nepieteiksies, vai tas nozīmēs, ka viņa nevēlas pieņemt mantojumu?

– Tieši tā! Atteikties no mantojuma var vai nu rakstiski, vai vienkārši neatbildot uz notāra uzaicinājumu. Tikai pēc tam mantojumu vairs pieprasīt nevarēs. Ja cilvēks vēlas stāties mantojumā, vēstuli var noformēt pie tuvākā notāra.

– Tēvs vēlas pārdot dzīvokli, kuru par savu dzīvesvietu deklarējusi meita. Vai viņš var dzīvokli pārdot bez meitas piekrišanas?

– Jā, īpašniekam ir tiesības pārdot dzīvokli, neprasot tajā deklarējušos personu piekrišanu. Ja dzīvoklis iegādāts laulības laikā un skaitās laulāto kopīpašums, tad īpašniekam būs vajadzīga sievas piekrišana.

– Bet ko tad, ja meita nevēlas mājokli atstāt?

– Tad ar viņas izlikšanu tiesas ceļā nodarbosies pircējs.