Kā var palīdzēt patērētāju tiesību aizsargātāji?

Viss par sūdzībām, ko PTAC saņem attiecībā uz māju apsaimniekošanu

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Namu pārvaldnieku ģildes ikgadējais seminārs. Bija sapulcējušies namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas speciālisti no visas Latvijas, lai pārrunātu svarīgākos jautājumus un 2016. gada plānus. Semināra pirmajā daļā klātesošos uzrunāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa. Izrādās, ka iedzīvotāji nereti vēršas pie centra speciālistiem ar skabargainiem jautājumiem par māju apsaimniekošanu.

Pārvaldnieki nebaidās no sodiem

Arī mūsu avīzes lasītāji itin bieži vēršas redakcijā ar jautājumu, vai var par pārvaldnieku sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Izrādās, ka PTAC nepavisam neizskata jebkuru namu pārvaldes klienta sūdzību.

– Mūsu centra kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām saņemt vispusīgu un izsmeļošu informāciju par komunālajiem pakalpojumiem un to cenu. Tāpat mēs varam izvērtēt klientu un namu pārvaldes līgumu nosacījumus un raudzīties, lai līgumos būtu paredzēti vienlīdzīgi un taisnīgi nosacījumi visiem mājas iedzīvotājiem, – paskaidroja Baiba Vītoliņa.

Bet panākt, lai PTAC veic pilnīgu namu pārvaldes darbības pārbaudi, nebūs iespējams. Un diez vai centrs nogrēkojušos pārvaldnieku sodīs ar naudas sodu.

– Lai gan PTAC ir tiesības pārbaudīt komercprakses detaļas un vainīgajiem uzlikt naudas sodus, neatminos, ka mēs būtu šādā veidā vērsušies pret namu pārvaldniekiem, – sacīja centra direktore.

Kā pārbaudīt rēķinus?

Vai ir jēga patērētāju tiesību sargiem sūdzēties, piemēram, par nepareizi izrakstītiem dzīvokļa rēķiniem? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt viennozīmīgi. No vienas puses, PTAC raugās, lai tiktu ievērotas patērētāju tiesības uz precīzu informāciju par pakalpojumiem. No otras puses, normatīvie akti nedod PTAC tiesības novērtēt, cik pamatoti ir namu pārvaldes izrakstītie rēķini.

– Ja dzīvokļa īpašnieks uzskata, ka namu pārvaldes rēķinos ierakstītas nepareizas summas vai rādījumi, viņam ir divas iespējas atrisināt strīdu. Ja māju apsaimnieko pašvaldības uzņēmums, tad jāvēršas ar sūdzību pašvaldībā, savukārt, ja māju pārvalda dzīvokļu īpašnieku biedrība, kooperatīvs vai privātais apsaimniekotājs, tad nāksies doties uz tiesu, – skaidro centra speciālisti.

Ja šaubas par rēķinu pareizību rodas nevis dzīvokļa īpašniekam, bet gan īrniekam, viņam jāvēršas vai nu Rīgas pilsētas Īres valdē (rīdziniekiem), vai tiesā.

2015. gada galvenais jautājums

Tai pašā laikā PTAC pieņem daudz sūdzību, par kurām nosūta paskaidrojuma pieprasījumus namu pārvaldēm, un reizēm ar patērētāju tiesību aizsargātāju vēstuli pietiek, lai konflikts tiktu atrisināts. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem, kas Latvijas iedzīvotājus īpaši satrauca 2015. gadā, bija jautājums par ūdens korekcijas aprēķināšanu.

Kā zināms, daudzdzīvokļu māju iemītniekiem saskaņā ar likumu jāapmaksā ūdens zudumi ( starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumiem un dzīvokļus uzstādīto skaitītāju rādījumu summu). Ja iedzīvotāji nav pārņēmuši māju no pilsētas vai valsts bilances, ūdens zudumus sadala dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013. Kopš 2013. gada 1. oktobra spēkā ir šo noteikumu grozījumi, kas sāpīgi ir skāruši vienu otru iedzīvotāju, proti, tagad pārvaldniekam ir pienākums mājas kopējo ūdens starpību sadalīt starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem:

■ kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

■ kuru dzīvokļos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;

■ kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvoklī esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš;

■ kuru dzīvoklī esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka skaitītāji ir bojāti vai nav noplombēti;

■ kuru skaitītāji nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

Tikai tad, ja mājā nav šo noteikumu pārkāpēju, pārvaldnieks ūdens zudumus sadala vienlīdzīgi visiem dzīvokļiem.

Cilvēki ir neapmierināti: nedrīkst rīkoties neapdomīgi

– Pagājušajā gadā mūsu centrs saņēma vairāk nekā desmit sūdzību no iedzīvotājiem, kuriem pārvaldnieks dažādu iemeslu dēļ pierēķinājis mājas kopējos ūdens zudumus par lielu summu, – pastāstīja Baiba Vītoliņa. – Visos gadījumos patērētāji uzskatīja, ka ir netaisnīgi sodīti. Viens, piemēram, uz ilgāku laiku bija aizbraucis uz ārzemēm, tāpēc nevarēja laikus paziņot skaitītāju rādījumus. Kāda dzīvokļa īpašnieks bija miris, bet viņa mantinieki ilgi nevarēja iekļūt dzīvoklī, lai nolasītu skaitītāju rādījumus, un beigu beigās saņēma rēķinu par visiem ūdens zudumiem mājā vairāku mēnešu laikā.

Visos gadījumos pārvaldnieks dzīvokļu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bija izrakstījis simtiem eiro lielus rēķinus. Protams, cilvēki ir sašutuši, ka likums neparedz izņēmumus nestandarta gadījumiem. Pārvaldnieks rīkojas neapdomīgi, nenošķirot patiešām negodīgus cilvēkus no tiem, kuri pārkāpumu pieļāvuši, apstākļu spiesti.

Noteikumiem vajadzīgi skaidrojumi?

Taču arī pārvaldniekiem atradās, ko teikt PTAC un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, kuri arī piedalījās seminārā. No viņu teiktā izriet, ka, lai Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 vienmēr tiktu piemēroti taisnīgi, nepieciešams izstrādāt skaidrojumus šim tiesību aktam. Tur tad arī varētu ietvert visus izņēmumus un pārvaldnieku tiesības katru „ūdens gadījumu” skatīt individuāli.

– Pašreizējās Ministru kabineta noteikumu redakcijas ietvaros mums gluži vienkārši nav tiesību noteikumus apzināti vai neapzināti pārkāpušos cilvēkus atbrīvot no mājas kopējās ūdens korekcijas apmaksas! – sacīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis.

Ir labāks risinājums

Taču iespējams arī cits samilzušās problēmas risinājums. Apsaimniekošanas uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde vadītājs Juris Vidžis atgādināja, ka privatizēto dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums pārņemt māju pārvaldīšanas tiesības un slēgt ar pārvaldniekiem pilnvarojuma līgumus.

– Tādā gadījumā uz māju vairs neattiecas Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013! – viņš sacīja. – Slēdzot jaunu līgumu ar pārvaldnieku, iedzīvotāji var paredzēt, viņuprāt, taisnīgāku kārtību, kādā veicami norēķini par ūdens zudumiem. Piemēram, viņi var pilnībā atcelt Ministru kabineta noteikumos paredzētās soda sankcijas un maksu par ūdens zudumiem sadalīt vienlīdzīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders piekrita, ka situācija nav neatrisināma:

– Dzīvokļu īpašniekiem ir izvēles iespējas! Viņi tiešām var savā mājā noteikt citu metodiku, šai nolūkā viņiem tikai jāsapulcējas, jāpieņem kopīgs lēmums un jāpārņem māja.

Pašreiz spēkā esošo likumu ietvaros tas ir vienīgais veids, kā mainīt situāciju ja ne visā Latvijā, tad vismaz katrā atsevišķā mājā.