Remonts mājā: kas maksās?

„Mūsu dzīvojamajā mājā Rīgā pavisam ir 40 dzīvokļu, trešo daļu mājas platības aizņem veikali un ofisi. Viss šis nekustamais īpašums, izņemot divus dzīvokļus, ir privatizēts. Pagaidām māja saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā ir Rīgas domes īpašums, to apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks. 2015. gada decembrī māja bija šādā stāvoklī:

■ pagraba faktiskais nolietojums saskaņā ar ekspertu atzinumu bija sasniedzis 80%, nepieciešami steidzami kapitālie darbi, kas tagad iekļauti 2016. gada tāmē;

■vienās kāpnēs pilnībā jānomaina lifts;

■ nepieciešams demontēt balkonus, kas kļuvuši bīstami;

■ jāuzliek jauns jumts utt.

Iedzīvotāji vēlas zināt, kam būs jāmaksā par šiem remontdarbiem – privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, Rīgas domei vai visiem īpašniekiem proporcionāli viņiem piederošajai mājas daļai? Mēs gribētu remontam piesaistīt renovācijai paredzēto naudu no ES fondiem. Kā mums būtu jārīkojas?”

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:

– Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmajai daļai ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, tajā skaitā veicamajiem remontdarbiem, ir tiesīga izlemt dzīvokļu īpašnieku kopība (visi dzīvojamās mājas dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īpašnieki). Kopības lēmumu pieņemšanas kārtība noteikta Dzīvokļa īpašuma likuma 18.–21. pantā. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešo daļu, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu (piemēram, organizēt jumta remontu vai lifta nomaiņu), dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt šī uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Ņemot vērā minēto, jebkurus remontdarbus dzīvojamajā mājā iespējams veikt, tikai iepriekš vienojoties ar pārvaldnieku par veicamo darbu finansēšanu.

Jūsu lasītājs raksta, ka māja joprojām pieder Rīgas domei, un uzskata, ka sakarā ar to par remontu jāmaksā pašvaldībai. Bet jāsaprot, ka privatizācijai nodotā dzīvojamajā mājā dzīvokļu īpašnieki, privatizējot savus dzīvokļus, īpašumā ir ieguvuši ne tikai dzīvokļa īpašumu, bet arī dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās domājamās daļas un mājai piesaistītā zemesgabala domājamās daļas, līdz ar to pašvaldība vairs nav visas dzīvojamās mājas, bet gan tikai neprivatizēto dzīvokļu īpašniece, ja tādi mājā ir palikuši, un tiem piesaistīto domājamo daļu īpašniece.

Pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, pašvaldības (jūsu gadījumā SIA Rīgas namu pārvaldnieks) pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Kārtību, kādā tiek lemts par nepieciešamajiem remontdarbiem un to apmaksas kārtību dzīvojamajās mājās, kuras Rīgas dome nav nodevusi dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā, reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (skat. portālā www.likumi.lv).

Protams, var rasties jautājums, kā tieši Rīgas dome, kurai jūsu lasītāja mājā pieder divi neprivatizētie dzīvokļi, piedalīsies remontdarbu apmaksā. Atbilde rodama likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantā, kur teikts, ka dzīvojamās telpas (neprivatizēto dzīvokļu) īres maksā ietilpst dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi, tātad arī izdevumi par plānotajiem remontdarbiem. Respektīvi, maksājumus, par kādiem vienojusies dzīvokļu īpašnieku kopība vai aprēķinājis pārvaldnieks, ja kopības lēmums nav bijis, veic arī neprivatizēto dzīvokļu īrnieki.

Tagad pēdējais jautājums. Ja mājas iedzīvotāji remontam vēlas piesaistīt mājokļu renovācijai paredzētos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, viņi var vērsties pēc konsultācijas un palīdzības Ekonomikas ministrijā, rakstot uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..