Tiesa aizstāv īrnieku intereses

Satversmes tiesa ir aizstāvējusi dzīvokļu īrnieku tiesības un pilnībā sagrāvusi Ekonomikas ministrijas plānus. Vēsturiskais spriedums, kas nav pārsūdzams, tika pieņemts šā gada 7. jūlijā. Satversmes tiesa atzina, ka dzīvokļa vai mājas iepriekšējo saimnieku noslēgtie īres līgumi ir saistoši jaunajiem īpašniekiem un neierobežo viņu konstitucionālās tiesības. Tas nozīmē, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas īrniekus no telpmām izlikt nedrīkst!

Bet viss aizsākās 2013. gada beigās, kad Ekonomikas ministrija sabiedrību iepazīstināja ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Jā, likuma atjaunināto redakciju gaidīja visi – gan īrnieki, gan nekustamā īpašuma saimnieki, gan juristi, kas aizstāv abu pušu intereses. Bet tas „garadarbs”, ko bija radījuši Ekonomikas ministrijas speciālisti, visiem sagādāja lielu vilšanos. Likumprojekts paredzēja ievērojami ierobežot mājokļu īrnieku tiesības. Piemēram, tika piedāvāts atcelt līdzšinējo normu par īres līguma neskaramību. Saskaņā ar spēkā esošo likumu īpašniekam ir tiesības pārdot dzīvokli vai māju, taču katram nākamajam īpašniekam saistoši ir agrāk noslēgtie īres līgumi. Tātad, lai cik īpašnieku dzīvoklim nomainītos, īres līgumu noslēgušajam īrniekam telpas nav jāatstāj. Izlikt viņu no īrētā mājokļa var tikai ar tiesas spriedumu par nopietniem pārkāpumiem, un viens no tādiem ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

„Laimes vēstule” no Rīgas siltums

„Dzīvoju Rīgā, mūsu māju apsaimnieko kooperatīvs Purvciems. Nesen saņēmām „laimes vēstules” no Rīgas siltuma ar informāciju par mājas parādu par saņemto siltumenerģiju. Ar satraukumu uzzināju, ka tikai par šā gada aprīli un maiju mājas parāds par saņemto siltumenerģiju ir 4000 eiro. Līdzīgas vēstules pienākušas visās 20 kooperatīva mājās.

Iznāk, ka tikai mūsu mājā vien katra dzīvokļa parāds pārsniedz 50 eiro, kas nevarētu būt patiesība, jo lielum lielais vairākums mūsu mājas iedzīvotāju ir godīgi un atbildīgi cilvēki. Taču vēl lielāks bija pārsteigums, kad līdzīgu vēstuli parādīja mani vecāki, kas dzīvo Krasta masīvā. Viņu māju apsaimnieko kooperatīvs Tīnūži, mājas parāds ir 3,9 tūkstoši eiro. Šķiet, kooperatīvu valdes netiek galā ar saviem pienākumiem! Paldies Rīgas siltumam par informāciju, bet ko darīt iedzīvotājiem? Bail pat domāt, jo nākamo ziemu sola visai bargu...” Margarita

Komentē AS Rīgas siltums informācijas dienesta vadītāja Linda Rence:

Lasīt tālāk...

Saimnieku zeme kļūs lētāka

„Pavasarī avīzēs rakstīja, ka Saeima teju atcels zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes piespiedu nomu, bet pēc tam atkal iestājās klusums. Vai deputāti devās brīvdienās, neko neizdarījuši? Mēs joprojām saņemam šausminošus rēķinus par nomu – 21 eiro uz trīsistabu dzīvokli ceturksnī!”

Vispirms gan jāpaskaidro, ka Saeima netika solījusi atcelt zemes piespiedu nomu, runa bija par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas atcelšanu, ko iedzīvotāji maksā zemes īpašniekam papildus nomas maksai. Starp citu, arī šī kompensācija nav maza – 1,5% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

Jūnija beigās Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un nodokļa kompensāciju atcēla. Turpmāk dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā zemes saimniekam tikai nomas maksa. Pateicoties kompensācijas atcelšanai, dažviet maksa par zemi samazināsies par 30–40%.

Lasīt tālāk...

Kāpēc vajadzīgas hidrauliskās pārbaudes?

Lai kvalitatīvi sagatavotos nākamajai apkures sezonai un laikus atklātu iespējamās bojājumu vietas siltumtīklos, AS Rīgas siltums katru gadu vasarā veic siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes. Tās ir pilnīgi drošas iedzīvotājiem, tomēr prasa pastiprinātu uzmanību.

Hidrauliskā pārbaude ir visefektīvākā siltumtīklu kontroles metode. Tās gaitā katru siltumtīklu posmu izmēģina ar paaugstinātu spiedienu. Hidraulisko pārbaužu laikā tiek kontrolēts cauruļvadu, armatūras, savienojuma atloku un kompensatoru blīvums.

Pārbaudes dažādos Rīgas rajonos tiek veiktas dažādā laikā, par ko uzņēmums Rīgas siltums likumā noteiktajā kārtībā brīdina namu īpašniekus un apsaimniekotājus, kuru uzdevums savukārt ir sniegt informāciju namu iedzīvotājiem.

Lasīt tālāk...

Tiešo norēķinu līkloči un viltības

No 2015. gada 1. oktobra Latvijā paredzēts ieviest tiešos norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem: iedzīvotāji varēs naudu par siltumu, ūdensapgādi un atkritumu izvešanu pārskaitīt uzreiz pašiem pakalpojumu sniedzējiem, apejot namu pārvaldniekus. Tas darīts tālab, lai dzīvokļu īpašniekus pasargātu no pārvaldnieku rindās iekļuvušiem blēžiem. Taču pakalpojumu sniedzēji dumpojas pret Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem un dara visu iespējamo, lai tiešo norēķinu sistēma kļūtu iedzīvotājiem nepieejama.

Kas notiek pēc likuma pieņemšanas?

Kas dzīvokļu īpašniekiem mainīsies līdz ar tiešo norēķinu ieviešanu? Viņi saņems atsevišķu rēķinu no katra pakalpojumu sniedzēja un varēs būt pārliecināti, ka par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu samaksātā nauda nav pielipusi negodīga starpnieka pirkstiem. Tiesa, uz tiešajiem norēķiniem varēs pāriet tikai mājas, kuru īpašnieki kopsapulcē pieņems attiecīgu lēmumu. Pārējām mājām saglabāsies līdzšinējā sistēma – norēķini par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību.

Lasīt tālāk...

Rīgā remontē simtiem pagalmu

Rīgas dome šogad turpina avārijas stāvoklī esošo iekškvartālu ceļu asfaltēšanu par pašvaldības līdzekļiem. Cilvēki interesējas, kā pieteikt savu pagalmu dalībai programmā un vai ir izredzes sagaidīt remontu?

Miljoni zem asfalta

Izredzes, par laimi, ir, turklāt visai lielas. Šosezon darbi ieplānoti gan Daugavas kreisajā, gan labajā krastā. Pārdaugavas izpilddirekcijā pastāstīja, ka 2014. gada programmā iekļauta Bolderāja un Ziepniekkalns, Austrumu direkcijas teritorijā darbi turpināsies Ķengaragā, bet vislielākais finansējums šovasar piešķirts Ziemeļu izpilddirekcijai Juglas, Vecmīlgrāvja un Mežciema pagalmu ceļu sakārtošanai.

Sākotnēji Rīgas domes budžetā iekškvartālu ceļu remontam 2014. gadā bija paredzēti 5,7 miljoni eiro, bet maija sākumā deputāti piešķīra papuldu finansējumu – vēl 0,56 miljonus eiro. Galvaspilsētas pašvaldība precīzi pilda 2012. gadā pieteikto programmu. Toreiz domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs apsolīja, ka līdz pat 2016. gadam pašvaldība katru pavasari pagalmu ceļu remontam piešķirs četrus miljonus eiro.

Lasīt tālāk...