Viena mājas sekcija apvainojusies uz pārējām
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Septembris 2014
Mājas Pērnavas ielā 6/8 iedzīvotāji ir stipri apskaitušies, turklāt uz visiem reizē – uz kaimiņiem, uz namu pārvaldi un uz valdību. „Vai tiešām nav iespējams likumus sakārtot tā, lai cilvēki maksātu tikai par tiem pakalpojumiem, ko tiešām saņem? Kāpēc mums jāmaksā par svešu ļaužu ērtībām?”
Gandrīz taisnīgi
Tas ir visai izplatīts jautājums, kas daudziem dara lielas raizes. Patiešām, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nereti nākas maksāt „par sevi un to puisi”. Ņemsim, piemēram, maksu par liftu. Par lifta uzturēšanu un tehnisko apkopi vienādi maksā gan devītā, gan pirmā stāva iemītnieki, lai gan pēdējiem tāds lifts bijis nebijis.
Pēc tāda paša principa dzīvokļu īpašnieki maksā par visa mājas kopīpašuma – jumta, bēniņu, kāpņu telpu, balkonu un tā tālāk – uzturēšanu. Likumdevēji uzskata, ka par visu šo elementu apkopi un remontu katram dzīvokļa īpašniekam jāmaksā proporcionāli mājokļa platībai. Taisnīgi? Nu, gandrīz taisnīgi.
Vai vērts atteikties no kāpņu telpas apkures?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Septembris 2014
Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centrs nesen veica pētījumu par to, vai rīdziniekiem būtu vērts atteikties no kāpņu telpu apkures. Izrādās, ka šī apkure nepavisam nav lieka greznība, tā ir pat ļoti lietderīga.
Jābūt plus 16
„Cenšoties apkures sezonā ietaupīt, cik tik var, veco daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nereti izlemj kāpņu telpā pilnībā atslēgt apkuri,” teikts Energoefektivitātes centra informācijā. „Ierastais arguments – tāpat viss siltums pazūd, jo ārdurvis kārtīgi nenoslēdzas, kaimiņi nevīžo tās aizvērt, logi veci un ar šķirbām. Tad nu sanāk sildīt āra gaisu un vēl maksāt par to.
„Vai namu pārvalde grib mūs aprakt?”
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Septembris 2014
„Rīgā, Maskavas ielā 130/1 dzīvojošie vēršas pie jums ar lūgumu palīdzēt, jo esam atdūrušies pret namu pārvaldes un varas iestāžu absolūtu vienaldzību.
Māja, kurā mēs dzīvojam, būvēta 1893. gadā. Padomju laikā to atzina par avārijas stāvoklī esošu un iekļāva nojaucamo māju sarakstā. Pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas to vairs neatzina par avārijas stāvoklī esošu, no kā izriet, ka tā ir dzīvošanai piemērota.
Kā paši saprotat, kopš tā brīža aizritējuši vairāk nekā 20 gadu. Vienīgais, kas šajā laikā mājas labā izdarīts, ir lieveņa kosmētiskais remonts.
Māja ir drausmīgā stāvoklī – gan pamati, gan sienas vienās plaisās. Ar katru dienu aizvien vairāk krīt nost apmetums. Vismaz reizi gadā kāpņu telpā dzirksteļo elektrosadales skapis. Mājas pagalmā darbojas ražotne, pēdējos pāris gados tur iebrauc arvien vairāk kravas auto.
Desmit naivi jautājumi par nekustamā īpašuma izsolēm
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Septembris 2014
Ik dienas Latvijā notiek izsoles, kurās pārdod nekustamo īpašumu, un katra šāda izsole neapšaubāmi ir saistīta ar kādas ģimenes bēdu stāstu. Zaudēt savu mājokli var jebkurš. Tiesa, ja jums nav parādu, dzīvojiet mierīgi – atsavināt un pārdot jūsu dzīvokli tiesu izpildītājs var tikai saskaņā ar tiesas spriedumu un kreditora rakstisku prasījumu.
Kā dzīvoklis nonāk izsolē?
Latvijas likumi pieļauj dažus gadījumus, kad dzīvokli izsolē var pārdot bez iepriekšējas ilgas tiesāšanās. Kustamo un nekustamo mantu bez garas vilcināšanās var pārdot, ja:
■ ir lēmums par parāda, kas nodrošināts ar publisku hipotēku, piedziņu bezstrīdus piespiedu kārtībā;
■ īpašnieks labprātīgi piekrīt pārdot dzīvokli izsolē.
Sargieties no blēžiem!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 23 Septembris 2014
„Vēlos pastāstīt, cik nepatīkamu notikumu mēs nupat piedzīvojām. Mans vīrs ir cienījamos gados, drīz viņam būs astoņdesmit. Nesen viņš saņēma no māsīcas mantojumu. Noformēt tiesības uz māju un zemi nebija viegli, lieta izrādījās sarežģīta. Nabaga vīrs pastāvīgi gāja uz konsultācijām Zemes dienestā, iztērēja kaudzi naudas par inventarizāciju un citiem dokumentiem, taču reģistrēt īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda nekādi nevarēja.
Nesen Zemes dienestā pie vīra piegāja brašs puisietis un, uzreiz uzrunādams sirmgalvi uz „tu”, noprasīja: „Kā tad ir, neiet tās lietas tā, kā gribētos?” Vīrs, viņam uzticēdamies, atklāti pastāstīja, kādas grūtības radušās. Puisietis apsolīja palīdzēt.
Varbūt vienosimies?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Septembris 2014
Interesantu „laimes vēstuli” nesen saņēma Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Jubilejas klienti. Pārvaldnieks pieprasīja, lai dzīvokļu īpašnieki iespējami ātrāk noslēdz ar viņu jaunu līgumu, draudot, ka pretējā gadījumā nepaklausīgajiem būs par komunālajiem pakalpojumiem jāpārmaksā aptuveni 170 eiro gadā. Visam kooperatīvam šādi papildu izdevumi veidotu 200 000 eiro gadā. Pārbiedētie iedzīvotāji vaicā: vai tiešām jāraizējas par neizprotamo maksas palielinājumu?
Uzmanību, raksta priekšsēdētājs
Kooperatīva Jubilejas valdes priekšsēdētāja Anatolija Serebrjanska vēstulē ir daudz interesantu faktu. Piemēram, viņš raksta:
„No 2015. gada 1. oktobra spēkā stājas grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem katra dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas saņemt komunālos pakalpojumus – siltumu, ūdeni, elektrību un atkritumu izvešanu, jānoslēdz ar pakalpojumu sniedzējiem atsevišķi līgumi.
Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Septembris 2014
Cilvēki, kas gadu desmitiem nav mainījuši dzīvesvietu, dažkārt nesaprot, kāpēc dzīvokļus vajadzēja privatizēt. Kaimiņi, lūk, neprivatizēja – gan naudu ietaupīja, gan nervus un par dzīvokli maksā tikpat cik īpašnieki. Kāda atšķirība starp šīm divām kategorijām – mājokļu īpašniekiem un īrniekiem?
Jautājumu par īrnieku un īpašnieku tiesībām uzdeva Larisa Koroļenkova no Maskavas ielas, kura raksta: „Mūsu mājā dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par domofona uzstādīšanu. Es biju kategoriski pret, bet mana balss nevienu neinteresēja. Tā kā par domofonu iestājās vairākums kaimiņu, man beigu beigās nācās pakļauties un samaksāt rēķinu. Es absolūti nesaprotu, kāds man labums no dzīvokļa privatizācijas! Lai gan esmu kļuvusi par īpašnieci, manis teiktajā joprojām neviens neieklausās... Ceru, jūs pastāstīsiet, ko īsti nozīmē manas ekskluzīvās tiesības!”
