Kāds mājai labums no siltummezgla?

Latvijā joprojām ir mājas, kurās vēl nav automātisko siltummezglu, šo īpašo ierīču, kas ir atbildīgas par siltumenerģijas iespējami taupīgu izmantošanu dzīvokļu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Tiesa gan, tādu māju nav daudz, bet to iemītnieki tērē par 10–15% vairāk siltumenerģijas nekā dzīvokļu īpašnieki mājās ar modernizētiem siltummezgliem.

Kādu ekonomiju dod modernizācija?

Ne jau visi dzīvokļu īpašnieki zina, un viņiem arī nemaz nav pienākums zināt, vai mājas siltummezgls ir vai nav modernizēts. Daudz svarīgāk, lai par siltummezgla stāvokli būtu informēts mājas pārvaldnieks, jo tieši viņa pienākums ir piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem ierīkot mājā automātisko siltummezglu.

Tad kāpēc dažās mājās vēl joprojām ir vecie elevatora tipa siltummezgli bez iespējas ātri un precīzi regulēt mājas apkures temperatūru? Pirmkārt, ne jau visi pārvaldnieki gādā, lai iedzīvotāji taupītu siltumenerģiju, tāpēc arī nepiedāvā veikt siltummezgla modernizāciju. Otrkārt, gadās, ka paši iedzīvotāji nepiekrīt siltummezgla pārbūvei, jo tas maksā salīdzinoši dārgi, bet vai dos vēlamo efektu?

Lasīt tālāk...

Bezsaimnieka suņi un kaķi kāpņu telpā: kā tikt galā ar astaiņiem?

Vai laukos daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā drīkst barot svešus kaķus un suņus? Vasarā ēdiena trauki smako, ap tiem lidinās mušas. Mēģinājām aizrādīt, bet kaimiņiene atbildēja, ka kaķi ir viņas hobijs... Atsevišķā  privātmājā var turēt vairākus kaķus, bet ne jau daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā! Savukārt suņiem jābūt reģistrētiem pašvaldībā, attārpotiem un potētiem pret slimībām, dzīvnieki var arī kādam iekost… Kāds likums regulē šo jautājumu? Kādas tiesības ir mums, kaimiņiem? 
Regīna Kārsavā

Lasītājai ir taisnība. Kāpņu telpa ir mājas kopīpašums un pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem domājamās daļās. Arī tie, kuri dzīvokļus nav privatizējuši, bet īrē no pašvaldības, maksā par mājas kopīpašuma apsaimniekošanu, tādēļ visiem mājas iemītniekiem ir vienādas tiesības šīs koplietošanas telpas izmantot. Kaimiņiem ir tiesības izteikt savus iebildumus un palūgt, lai kaķus un suņus kāpņu telpā nebaro!

Ja ievērotu likumus, netiktu nodarīts pāri ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem. Prasības, kādas jāievēro, turot suņus, kaķus un citus mājdzīvniekus, noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, kuri ir spēkā jau kopš 2006. gada. Tajos ierakstīti mājas un istabas dzīvnieka īpašnieka un turētāja pienākumi un tiesības.

Lasīt tālāk...

Ceļš jāuztur mājas iedzīvotājiem

Labdien! Esmu Naudītes pagasta Dobeles novada iedzīvotāja. Dzīvoju daudzdzīvokļu māju kvartālā. Daudzdzīvokļu māju kvartālu apsaimniekošanu līdz šim veica Dobeles novada kapitālsabiedrība SIA "Dobeles namsaimnieks". Ar 2014.gadu mana māja (Ziedugravas 2) ir nolēmusi mainīt mājas apsaimniekotāju. Pie apsaimniekotāju maiņas radās problēma, ceļa servitūta uzturēšanas izdevumi. Teritorijas plānojumā norādīts ceļa servitūts - 1/2 no piebraucamā ceļa uz manu māju, uz kaimiņu mājām. Kam šis piebraucamais ceļš ir jāuztur kārtībā un jāsedz sniega tīrīšanas izdevumi?

Sniega tīrīšanas izdevumus saistīt ar ceļa servitūtu nav pareizi. Katrai mājai ir piesaistīts funkcionālais zemesgabals, kas ir jāuztur kārtībā. Tikai šī ir situācija, ka uz funkcionālā zemesgabala, kā noprotams, atrodas koplietošanas ceļš, kam piešķirts ceļa servitūta statuss, lai šo teritorijas daļu likumīgi var lietot arī blakus māju iedzīvotāji.

Lasīt tālāk...

Krītas rīdzinieku interese noslēgt mierizlīgumu ar „Rīgas namu pārvaldnieku”

Rīdzinieku interese noslēgt mierizlīgumu ar „Rīgas namu pārvaldnieku” kritusies. Patlaban klienti par dažādiem saņemtajiem pakalpojumiem no pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma ir parādā 35 miljonus eiro, kas ir par 2, 85 mazāk nekā 2013. gada septembrī, liecina aģentūras LETA informācija.

Šajā pavasarī izlīguma akcija, kas ļauj parādniekiem vienoties par parāda atmaksas grafiku, kuru izpildot tiek dzēsta soda sankciju summa, piesaistījusi mazāk klientu nekā pērn.

„Maija mēnesī [vienojās] gandrīz 1700 klienti par kopējo parādu summu vairāk nekā divi miljoni eiro. Jāsaka, lielākais parāds, par kuru tika noslēgts izlīgums, ir vairāk nekā 13000 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jāsaka, ka aktivitāte klientu ir mazinājusies. Tas acīmredzot ir skaidrojams ar to, ka tie klienti, kuri vēlējās nokārtot savas parādu saistības pret uzņēmumu, to jau izmantoja iepriekš. Šī bija tā daļa, kura faktiski kaut kādu iemeslu dēļ neizmantoja šo akciju iepriekš, tostarp arī, iespējams, tā daļa, kurai kaut kādu iemeslu dēļ parādi izveidojās aizvadītajā ziemā,” pastāstīja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns.

Lasīt tālāk...

Vai Rīgā ir legālais rekets?

Vides reklāma ir viens no efektīvajiem mārketinga instrumentiem. To izmanto uzņēmumi, lai popularizētu savas preces un pakalpojumus, izmanto sabiedriskās organizācijas, lai paustu vēstījumu sabiedrībai, nesmādē arī politiķi pirms vēlēšanām. Daļa no vides reklāmām ir attēli un māju sienām, kas mēdz būt visai iespaidīga izmēra.

Tādējādi starp mājas īpašnieku un reklāmdevēju varētu izveidoties abpusēji izdevīgs darījums. Pirmais maksā par popularizēšanas iespēju, bet otrais saņem naudu, kuru var ieguldīt ēkas uzturēšanā, remontdarbos vai pat rekonstrukcijā. Liela daļa ēku Rīgā pieder dzīvokļu īpašniekiem, tātad ar dzīvokļa īpašnieku atļauju uz ēkas sienas var tikt izvietota vides reklāma, bet par saņemtajiem līdzekļiem, var tikt remontēts jumts, atjaunotas durvis, uzlabota kanalizācija vai veikti citi mājai svarīgi darbi.

Viss būtu labi, ja ļoti bieži pa vidu šim darījumam neatrastos apsaimniekotājs – «Rīgas Namu pārvaldnieks» (RNP). Šim apsaimniekotājam ir varena apetīte un vēlme iedzīvoties, jo no reklāmdevēja saņemtās naudas pusi tas patur sev, un ēkas vajadzībām tiek novirzīti tikai 50%. Kāpēc dzīvokļa īpašnieki nesaņemt visu maksājumu? RNP kā vienmēr aizbildinās ar lielo darbu kas viņam jāveic, lai apkalpotu minēto darījumu. Tomēr, ja iedziļināmies, tad RNP nedara gandrīz neko, tikai izmanto savas administratīvās iespējas, lai nodarbotos ar kaut ko līdzīgu legālam reketam.

Lasīt tālāk...

Vislētākā ir nepatērētā enerģija

Šobrīd, ņemot vērā jauno ģeopolitisko situāciju, tiek apspriesti un meklēti dažādi Latvijas enerģētikas attīstības ceļi nākotnē. Energoresursu patēriņa samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana ir iekļauta visos stratēģiskajos valsts dokumentos. Ja enerģiju izmantosim racionāli, tā mazāk būs jāpērk no ārvalstīm. Tātad, no vienas puses, tas ir stratēģisks drošības jautājums, no otras - mūsu valsts un tās iedzīvotāji nav tik bagāti, lai nedomātu par saviem izdevumiem. Tāpēc nepieciešams īstenot virkni pasākumu, lai samazinātu enerģijas patēriņu mājsaimniecībās, valsts un pašvaldību ēkās, jo vislētākā ir nepatērētā enerģija.

Viens no enerģijas racionālas izmantošanas virzieniem ir ēku renovācija jeb siltināšana. Par energoefektīvas ēkas tehniskajiem risinājumiem, pasūtītāja noteiktām prasībām, būvnieka, būvuzrauga, pasūtītāja un projektētāja sadarbības nozīmīgākajiem aspektiem nesen sprieda Ekonomikas ministrijas rīkotajā diskusijā "Kāda ir energoefektīva ēka? Nosacījumi un pieredze".

Lasīt tālāk...