35% siltināšanai
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 14 Marts 2014
Jau pagājušajā gadā kļuva zināms, ka turpmāk Eiropa palielinās finansējumu dzīvojamo māju renovācijai Latvijā, taču par siltināšanas atbalsta programmas nosacījumiem 2014.–2010. gadā dzīvokļu īpašniekiem skaidrības nebija. Nesen Ekonomikas ministrijas speciālisti beidzot pavēstīja, ka konkrētiem renovācijas projektiem līdzfinansējums no ERAF samazināsies, toties tie, kas būs izšķīrušies par māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, varēs saņemt banku kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.
Pavisam ēku siltināšanai Latvijā Eiropa plāno piešķirt aptuveni 280 miljonus eiro, no kuriem 150 miljoni tiks novirzīti dzīvojamo māju renovācijas atbalstam. Tas nozīmē, ka kopumā ERAF atbalsts palielināsies gandrīz divkārt (no 2009. līdz 2013. gadam šim mērķim tika piešķirti tikai 62 miljoni latu jeb 88 miljoni eiro). Savukārt valsts ēku renovācijai plānots tērēt aptuveni 100 miljonus eiro, bet siltumnoturības uzlabošanai ražošanas sektorā būs pieejami 30 miljoni.
Reizēm kaimiņi ir bīstamāki par zagļiem
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 14 Marts 2014
Izlikt cilvēku no mājokļa Latvijā iespējams tikai ar tiesas spriedumu, pat ja cilvēks telpu ieņēmis nelikumīgi, bet tai pašā laikā jebkurš kaimiņš var pavisam vienkārši sagrābt jūsu daļu pagrabā, izmest jūsu ievārījumus un marinējumus, izlidināt atkritumos jūsu velosipēdu un mierīgi paziņot: „Tagad šajā šķūnītī saimniekošu es!” Īpašnieka tiesības aizsargājošie likumi šādā situācijā darbojas vāji.
Natālija nav nekāda pinkšķe un asaras nelej, lai gan zaudēto mantu ir žēl. Bet vēl vairāk žēl ir nervu, kas tika gandēti konfliktā ar jauno kaimiņu. Kaimiņš – liels, spēcīgs vīrs – dzīvokli Ieriķu ielā Rīgā nopirka nesen. Un tūlīt arī nekaunīgi ieņēma Natālijas ierīkoto noliktavas vietu pagrabā.
Kad rudenī Natālija nokāpa pagrabā ar ievārījuma burkām, viņa ieraudzīja, ka viņas šķūnīša durvis ir pārkrāsotas un uz tām trekniem burtiem uzrakstīts jaunā kaimiņa vārds. Kur palikuši visi viņas dārgumi, to Natālija joprojām nezina.
Vai siltinās, neprasot atļauju?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 14 Marts 2014
Valdība uzdevusi namu pārvaldītājiem, sākot ar 2014. gadu, veikt siltināšanas pasākumus dzīvojamām mājām, kuras neatbilst minimālajām siltumnoturības prasībām un tērē vairāk par 200 kWh/m2 siltumenerģijas gadā. Tikai Rīgā vien šim standartam neatbilst vairāk nekā trešā daļa dzīvojamā fonda – ap 1700 māju.
Jauno pienākumu pārvaldniekiem uzliek grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”. Iepriekš noteikumi bija žēlsirdīgāki pret „aukstajām mājām” un ļāva tām tērēt līdz 230 kWh/m2 gadā. Šim normatīvam puslīdz atbilda visas padomju laikā bēvētās daudzdzīvokļu mājas un pat vecākas ēkas.
Bet laiks iet, prasības kļūst stingrākas. Noteikumu attiecīgā punkta jaunā redakcija skan šādi:
Dzeriet vairāk un esiet veseli!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 14 Marts 2014
22. martā visā pasaulē atzīmēs Ūdens dienu, lai atgādinātu, ka ūdens ir viens no galvenajiem cilvēces resursiem. Cilvēki var izdzīvot apvidos, kur nav ūdens, bet, ja ūdens ir zemas kvalitātes, cilvēki nevar būt veseli, apgalvo speciālisti. Pirmo reizi Pasaules ūdens diena tika atzīmēta 1993. gadā pēc ANO Ģenerālās asamblejas iniciatīvas.
Kaut gan ūdens Latvijā pašlaik atbilst vispārējām tiesību aktu prasībām, tomēr bieži vien tajā ir paaugstināts dzelzs saturs, kas to padara cietu, tādēļ ūdensvada ūdens ir jāattīra. Šādu viedokli speciālisti pauda komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A. W. Olsen & Partners/Scholz & Friends Riga veiktajā aptaujā.
Eksperti uzskata, ka Latvijā visbiežāk sastopamais trūkums ir dzelzs piegarša ūdenim.
Juris Vidžis: „Mācāmies paši un mācām dzīvokļu īpašniekus”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 26 Februāris 2014
Uzņēmumiem, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas Latvijā, ir sākusies jauna sezona. SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) vadītājs Juris Vidžis stāsta par pērn paveikto un JNĪP tuvākās nākotnes uzdevumiem.
Šogad – vēl 15 nosiltinātas mājas
2014. gada pirmās nedēļas JNĪP sagādāja ne mazums rūpju. Sals radīja problēmas komunikācijās: deviņās mājās aizsala vai plīsa cauruļvadi. Tam iemesls ir Latvijai ierastā nelaime – mājas nav pienācīgi nosiltinātas.
– Pats dārgākais komunālais pakalpojums Latvijā ir apkure, – saka Juris Vidžis, – tāpēc siltumenerģijas piegādātāja pienākums ir ziemā nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu, bet pārvaldnieka pienākums ir palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem taupīt siltumu. Mājokļu apsaimniekošanas jomā nav nekā svarīgāka.
– Kā iedzīvotāji var nodrošināt būtisku siltuma ietaupījumu, ja renovācijas līdzfinansēšanas valsts programma ir beigusies?
Esiet savu mājokļu saimnieki!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 26 Februāris 2014
Jeļena Baranovska, SIA JNĪP ēku ekspluatācijas daļas vadītāja
SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) ir lielākais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieks Jelgavas pilsētā. Uzkrātā pieredze un zināšanas ir palīdzējušas pārvaldei izveidot veiksmīgu un ilgnoturīgu sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem. Protams, galvenais kritērijs, pēc kura iedzīvotāji vērtē pārvaldnieka veikumu, ir mājā veikto remontdarbu daudzums un kvalitāte.
JNĪP regulāri apseko uzņēmuma apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas, tāpēc mums ir labi zināms katras mājas tehniskais stāvoklis un attiecīgi varam plānot veicamos darbus.
Gribu uzsvērt, ka situācija katrā dzīvojamajā mājā jāizvērtē kompleksi. Nereti dzīvokļu īpašnieki pat nenojauš par daudzstāvu namā veiktajiem darbiem, jo tie ārēji nav saskatāmi. Viņi galvenokārt vēlas vizuālus uzlabojumus – izremontētas kāpņu telpas un skaistu fasādi, un pat nezina, ka ir bojāts aukstā ūdens guļvads, jo tas taču ikdienā nav redzams. Toties pārvaldniekam tas viss ir jāzina un laikus jāsaplāno nepieciešamie remonta darbi.
Ērkšķainais ceļš uz siltu māju
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 26 Februāris 2014
Jelgavā jau daudzus gadus īsteno mājokļu siltināšanas programmu pēc vācu standartiem. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) panākumi ir tik acīm redzami, ka tās ekspertus aicina uz starptautiskiem semināriem dalīties pieredzē ar kaimiņvalstu nekustamā īpašuma pārvaldītājiem. Taču ceļš uz vispārēju renovāciju ir ar ērkšķiem, nevis rozēm kaisīts. JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts stāsta, kādu cīņu pārvaldei nākas izcīnīt par katru nosiltināto māju.
Nezinātājam var likties, ka siltināšana nav nekas sarežģīts. Pārvaldniekam tikai jāgūst mājas iedzīvotāju vairākuma piekrišana, un tālāk ritenis griežas pats par sevi. Bet Oļegs Kukuts labi zina, ka tā nebūt nav. JNĪP speciālistiem nākas siltināšanā ieguldīt pat vairāk pūļu nekā pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt, ja runājam godīgi, ne jau vienmēr pārvaldnieks no „kaujas lauka” aiziet kā uzvarētājs.