Par gaisa kvalitāti iekštelpās atbildību šobrīd neuzņemas neviens
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 27 maijs 2014
Lai pievērstu sabiedrības un likumdevēju uzmanību izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotās renovācijas, kā arī nepilnīgo ventilācijas sistēmu izbūves un ekspluatācijas sekām, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) 18. martā rīkoja atkārtotu nozaru ekspertu diskusiju „Gaisa tīrība iekštelpās un energoefektivitāte.”
Iepriekšējā nozares ekspertu diskusijā, kas notika 3. martā, LĀB kopā aicināja mediķus, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvjus, darba drošības un vides veselības, kā arī apkures un ventilācijas sistēmu ekspertus. Lai gūtu plašāku skatījumu, uz otro nozares ekspertu diskusiju 18. martā tika aicināti arī būvnieku, inženieru un arhitektu profesionālo asociāciju pārstāvji.
Dažāda līmeņa pētījumi pierāda, ka masveidīgā izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotā renovācija, kurā ir nepilnīgas ventilācijas sistēmas, negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Renovācijas darbu gaitā namu vecās ventilācijas caurules un šahtas nereti tiek aizmūrētas, bet jaunu mākslīgās ventilācijas sistēmu iekārtošana, izbūve un ekspluatācija ir dārga. Tāpēc būvniecības vai renovācijas darbu pasūtītājs, ekonomējot un plānojot izmaksas un nedomājot par nekaitīguma, energoefektīvitātes un ilgtspējīguma prasībām būvniecībā, bieži atsakās no ventilācijas sistēmas ierīkošanas.
Kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu!
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 maijs 2014
Maija sākumā Saeima sāka skatīt grozījumus Enerģētikas likumā. Grozījumu autori ir pārliecināti, ka nepieciešamas izmaiņas, jo pašreizējā redakcijā likums dod siltumenerģijas ražotājiem tiesības atsevišķu iedzīvotāju parādu dēļ atslēgt apkuri visai mājai, vēsta Latvijas Radio 4.
Pēc grozījumu autoru domām, vajadzīga jauna sistēma norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ļautu izvairīties no negodīgu pārvaldnieku starpniecības un garantētu, ka iedzīvotāju samaksātā nauda sasniedz adresātu. Enerģētikas likuma grozījumiem arī jāpasargā iedzīvotāji no situācijas, kad mājai dažu dzīvokļu parādu dēļ bez tiesas sprieduma tiek atslēgts siltums.
„Koncepcija ir tāda, ka kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu. Bet šobrīd pakalpojumu sniedzēju rokās ir spēcīga svira naudas iegūšanai no iedzīvotājiem – siltuma atslēgšana. Tad visi ir spiesti maksāt par kaimiņiem parādniekiem, un tas ir absolūti nepareizi. Jāizveido tāda sistēma, ka pakalpojuma sniedzējam vispirms jātiesājas ar tiem, kas reāli nemaksā, bet, ja tas nelīdz, tad jau var rīkoties tā, kā tie rīkojas šobrīd,” savu viedokli pauž grozījumu izstrādātājs neatkarīgais deputāts Viktors Valainis.
Katrs ceturtais vēlas mainīt dzīvesvietu
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 23 maijs 2014
Aptuveni ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar saviem dzīvošanas apstākļiem un vēlētos pārcelties uz labāku mājokli. Par to liecina Swedbank veiktās aptaujas rezultāti. Visbiežāk par dzīvesvietas maiņu domā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 39 gadiem, kas ieguvuši augstāko izglītību un ir savas nozares speciālisti.
Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu pieņemšanas centra vadītājs Ainārs Balcers piebilst: „Pēdējos divus gadus stabili palielinās interese par kredītiem, tomēr tajā pašā laikā ir jāatceras, ka, pērkot sev mājokli, jūs iegūstat ne tikai ērtības, bet arī izdevumus, kas saistīti ar konkrētā nekustamā īpašuma ekspluatāciju. Lai arī sākotnējā ideja ir nopirkt plašu māju vai elegantus apartamentus, cilvēki biežāk izvēlas standarta dzīvokli kādā jaunajā vai tipveida projektā vai nelielā privātmājā, kas atrodas vietā ar labi attīstītu infrastruktūru. Parasti – turpat 80% gadījumu – dominē pirkumi, piesaistot kredītus”.
1000 eiro par vandāli
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 23 maijs 2014
Rīgas dome saskārusies ar nopietnu problēmu: cilvēki posta pašvaldības jaunbūves – dauza logus, dedzina liftus, lauž durvis un kāpņu margas, stāsta televīzijas kanāla TV5 ziņu dienests.
Mežrozīšu ielā Bolderājā nesen uzbūvētas četras sociālās mājas. Pie tām ir ērtas mašīnu parkošanas vietas, bērnu rotaļu un sporta laukumi, no māju logiem paveras jauks skats. Pie mājām ir videonovērošanas kameras, tomēr tas neattur logu dauzītājus un lifta izsaukšanas pogu dedzinātājus.
Māju iemītnieki visās nelaimēs vaino bērnu namu audzēkņus, kuriem pēc pilngadības sasniegšanas te piešķirti mājokļi.
Mārtiņš Moors: „Trūcīgo Rīgā kļūst mazāk”
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 23 maijs 2014
Krīzes maksimuma laikā trūcīgo personu skaits Rīgā sasniedza dramatisku skaitli – 36 800. Kādam vajadzēja gādāt par šo zem nabadzības sliekšņa nokļuvušo cilvēku armiju. Rīgas dome piešķīra papildu finansējumu un nesamazināja nevienu pabalstu pat tajos mēnešos, kad šķita, ka sociālais budžets tādu slodzi neizturēs. Kāda situācija Rīgā ir šobrīd? Uz jautājumiem saistībā ar pabalstiem (tai skaitā dzīvokļa pabalstiem) atbild Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors.
Nauda sociālajai palīdzībai ir
Ģimeni (personu) Latvijā atzīst par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Pēc Labklājības ministrijas datiem, februārī zem absolūtās nabadzības sliekšņa bija 4% Latvijas iedzīvotāju. Sarunu sākām ar jautājumu par rīdzinieku labklājību.
– Es pārbaudīju datus un pārliecinājos, ka to ģimeņu un personu skaits, kam oficiāli noteikts trūcīgā statuss, Rīgā katru mēnesi samazinās aptuveni par 1¬–1,5%, – pavēstīja Moora kungs. – Šāda tendence vērojama jau labu laiku – kopš 2011. gada aprīļa.
Kas tas ir – mājas vecākais?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 maijs 2014
Daudzu Rīgas māju iedzīvotāji ievēl pilnvaroto personu vai pat veselu mājas padomi, tā viņi var sekmīgāk sadarboties ar nama pārvaldītāju un apsaimniekotāju. Bet, tā kā mājas vecāko darbība ir kas gluži jauns, cilvēkiem rodas ne mazums jautājumu: vai mājas vecākais viņus neapkrāps, kādas ir šīs personas pilnvaras, vai tā nepieņems mājai neizdevīgus lēmumus, kā kontrolēt šā cilvēka darbu?
Rīgā ir daudz sekmīgi strādājošu māju vecāko, taču ne jau visur vecākajiem uzreiz izdodas veiksmīgi sadarboties ar mājas iemītniekiem, jo cilvēki baidās tikt pievilti. Lūk, ko pastāstīja mūsu lasītāja Ludmila:
„Mūsu mājā Kurzemes prospektā notiek kaut kas dīvains. Viens kaimiņš ļoti vēlējās kļūt par mājas vecāko. Viņš sāka apstaigāt dzīvokļus, bet daudzi iedzīvotāji atteicās parakstīt balsošanas protokolu par mājas vecākā pilnvaru piešķiršanu šim cilvēkam. Tomēr pēc tam viņš pasludināja sevi par mājas vecāko un pat reģistrēja dzīvokļu īpašnieku biedrību, kurā bez viņa ir vēl divi vai trīs dzīvokļu īpašnieki.
Būs arī autostāvvieta
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 maijs 2014
Rīdziniekiem, kurus interesē māju apsaimniekošanas jautājumi, derētu aizstaigāt līdz namam Maskavas ielā 269a. Nav jau tā, ka šī piecstāvu māja būtu ideālā stāvoklī, līdz ideālam vēl tālu, bet gan nams, gan pagalms izskatās visnotaļ sakopti. Par iedzīvotāju nopietno attieksmi pret savu īpašumu liecina šķietami nenozīmīgi sīkumi: pie mājas atvesta melnzeme, visapkārt pagalmam iestādīti krūmi, pie visām ieejas durvīm noliktas atkritumu urnas, pastkastes nav jaunas, bet rūpīgi nokrāsotas.
Tieši šo māju pašvaldības namu pārvaldes iecirknī Daugava min kā paraugu citiem. Reiz tur pat ieradušies ārzemju žurnālisti. Pirms tam iedzīvotāji sarīkoja kārtējo talku, lai viss izskatītos gods godam. Bet vispār talkas te ir ikdienišķa parādība. Pēdējā reizē ne tikai grāba un slaucīja, bet arī iedēstīja puķes zem logiem.
Mēs palūdzām mājas padomes priekšsēdētāju Antoņinu Kopilovu pastāstīt, kā izdevās apvienot mājas iemītniekus. Daudzi mūsu lasītāji stāsta, ka gribētu piedalīties mājas apsaimniekošanā, bet esot grūti sapulcināt kaimiņus uz kopsapulci. Pat rakstveida aptauju svarīgos jautājumos lielos daudzstāvu namos ir grūti sarīkot, bet Antoņinai Kopilovai 60 dzīvokļu mājā nez kāpēc viss notiek gludi.
