Krītas rīdzinieku interese noslēgt mierizlīgumu ar „Rīgas namu pārvaldnieku”
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 12 Jūnijs 2014
Rīdzinieku interese noslēgt mierizlīgumu ar „Rīgas namu pārvaldnieku” kritusies. Patlaban klienti par dažādiem saņemtajiem pakalpojumiem no pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma ir parādā 35 miljonus eiro, kas ir par 2, 85 mazāk nekā 2013. gada septembrī, liecina aģentūras LETA informācija.
Šajā pavasarī izlīguma akcija, kas ļauj parādniekiem vienoties par parāda atmaksas grafiku, kuru izpildot tiek dzēsta soda sankciju summa, piesaistījusi mazāk klientu nekā pērn.
„Maija mēnesī [vienojās] gandrīz 1700 klienti par kopējo parādu summu vairāk nekā divi miljoni eiro. Jāsaka, lielākais parāds, par kuru tika noslēgts izlīgums, ir vairāk nekā 13000 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jāsaka, ka aktivitāte klientu ir mazinājusies. Tas acīmredzot ir skaidrojams ar to, ka tie klienti, kuri vēlējās nokārtot savas parādu saistības pret uzņēmumu, to jau izmantoja iepriekš. Šī bija tā daļa, kura faktiski kaut kādu iemeslu dēļ neizmantoja šo akciju iepriekš, tostarp arī, iespējams, tā daļa, kurai kaut kādu iemeslu dēļ parādi izveidojās aizvadītajā ziemā,” pastāstīja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns.
Vai Rīgā ir legālais rekets?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 27 maijs 2014
Vides reklāma ir viens no efektīvajiem mārketinga instrumentiem. To izmanto uzņēmumi, lai popularizētu savas preces un pakalpojumus, izmanto sabiedriskās organizācijas, lai paustu vēstījumu sabiedrībai, nesmādē arī politiķi pirms vēlēšanām. Daļa no vides reklāmām ir attēli un māju sienām, kas mēdz būt visai iespaidīga izmēra.
Tādējādi starp mājas īpašnieku un reklāmdevēju varētu izveidoties abpusēji izdevīgs darījums. Pirmais maksā par popularizēšanas iespēju, bet otrais saņem naudu, kuru var ieguldīt ēkas uzturēšanā, remontdarbos vai pat rekonstrukcijā. Liela daļa ēku Rīgā pieder dzīvokļu īpašniekiem, tātad ar dzīvokļa īpašnieku atļauju uz ēkas sienas var tikt izvietota vides reklāma, bet par saņemtajiem līdzekļiem, var tikt remontēts jumts, atjaunotas durvis, uzlabota kanalizācija vai veikti citi mājai svarīgi darbi.
Viss būtu labi, ja ļoti bieži pa vidu šim darījumam neatrastos apsaimniekotājs – «Rīgas Namu pārvaldnieks» (RNP). Šim apsaimniekotājam ir varena apetīte un vēlme iedzīvoties, jo no reklāmdevēja saņemtās naudas pusi tas patur sev, un ēkas vajadzībām tiek novirzīti tikai 50%. Kāpēc dzīvokļa īpašnieki nesaņemt visu maksājumu? RNP kā vienmēr aizbildinās ar lielo darbu kas viņam jāveic, lai apkalpotu minēto darījumu. Tomēr, ja iedziļināmies, tad RNP nedara gandrīz neko, tikai izmanto savas administratīvās iespējas, lai nodarbotos ar kaut ko līdzīgu legālam reketam.
Vislētākā ir nepatērētā enerģija
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 27 maijs 2014
Šobrīd, ņemot vērā jauno ģeopolitisko situāciju, tiek apspriesti un meklēti dažādi Latvijas enerģētikas attīstības ceļi nākotnē. Energoresursu patēriņa samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana ir iekļauta visos stratēģiskajos valsts dokumentos. Ja enerģiju izmantosim racionāli, tā mazāk būs jāpērk no ārvalstīm. Tātad, no vienas puses, tas ir stratēģisks drošības jautājums, no otras - mūsu valsts un tās iedzīvotāji nav tik bagāti, lai nedomātu par saviem izdevumiem. Tāpēc nepieciešams īstenot virkni pasākumu, lai samazinātu enerģijas patēriņu mājsaimniecībās, valsts un pašvaldību ēkās, jo vislētākā ir nepatērētā enerģija.
Viens no enerģijas racionālas izmantošanas virzieniem ir ēku renovācija jeb siltināšana. Par energoefektīvas ēkas tehniskajiem risinājumiem, pasūtītāja noteiktām prasībām, būvnieka, būvuzrauga, pasūtītāja un projektētāja sadarbības nozīmīgākajiem aspektiem nesen sprieda Ekonomikas ministrijas rīkotajā diskusijā "Kāda ir energoefektīva ēka? Nosacījumi un pieredze".
Par gaisa kvalitāti iekštelpās atbildību šobrīd neuzņemas neviens
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 27 maijs 2014
Lai pievērstu sabiedrības un likumdevēju uzmanību izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotās renovācijas, kā arī nepilnīgo ventilācijas sistēmu izbūves un ekspluatācijas sekām, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) 18. martā rīkoja atkārtotu nozaru ekspertu diskusiju „Gaisa tīrība iekštelpās un energoefektivitāte.”
Iepriekšējā nozares ekspertu diskusijā, kas notika 3. martā, LĀB kopā aicināja mediķus, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvjus, darba drošības un vides veselības, kā arī apkures un ventilācijas sistēmu ekspertus. Lai gūtu plašāku skatījumu, uz otro nozares ekspertu diskusiju 18. martā tika aicināti arī būvnieku, inženieru un arhitektu profesionālo asociāciju pārstāvji.
Dažāda līmeņa pētījumi pierāda, ka masveidīgā izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotā renovācija, kurā ir nepilnīgas ventilācijas sistēmas, negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Renovācijas darbu gaitā namu vecās ventilācijas caurules un šahtas nereti tiek aizmūrētas, bet jaunu mākslīgās ventilācijas sistēmu iekārtošana, izbūve un ekspluatācija ir dārga. Tāpēc būvniecības vai renovācijas darbu pasūtītājs, ekonomējot un plānojot izmaksas un nedomājot par nekaitīguma, energoefektīvitātes un ilgtspējīguma prasībām būvniecībā, bieži atsakās no ventilācijas sistēmas ierīkošanas.
Kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu!
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 maijs 2014
Maija sākumā Saeima sāka skatīt grozījumus Enerģētikas likumā. Grozījumu autori ir pārliecināti, ka nepieciešamas izmaiņas, jo pašreizējā redakcijā likums dod siltumenerģijas ražotājiem tiesības atsevišķu iedzīvotāju parādu dēļ atslēgt apkuri visai mājai, vēsta Latvijas Radio 4.
Pēc grozījumu autoru domām, vajadzīga jauna sistēma norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ļautu izvairīties no negodīgu pārvaldnieku starpniecības un garantētu, ka iedzīvotāju samaksātā nauda sasniedz adresātu. Enerģētikas likuma grozījumiem arī jāpasargā iedzīvotāji no situācijas, kad mājai dažu dzīvokļu parādu dēļ bez tiesas sprieduma tiek atslēgts siltums.
„Koncepcija ir tāda, ka kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu. Bet šobrīd pakalpojumu sniedzēju rokās ir spēcīga svira naudas iegūšanai no iedzīvotājiem – siltuma atslēgšana. Tad visi ir spiesti maksāt par kaimiņiem parādniekiem, un tas ir absolūti nepareizi. Jāizveido tāda sistēma, ka pakalpojuma sniedzējam vispirms jātiesājas ar tiem, kas reāli nemaksā, bet, ja tas nelīdz, tad jau var rīkoties tā, kā tie rīkojas šobrīd,” savu viedokli pauž grozījumu izstrādātājs neatkarīgais deputāts Viktors Valainis.
Katrs ceturtais vēlas mainīt dzīvesvietu
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 23 maijs 2014
Aptuveni ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar saviem dzīvošanas apstākļiem un vēlētos pārcelties uz labāku mājokli. Par to liecina Swedbank veiktās aptaujas rezultāti. Visbiežāk par dzīvesvietas maiņu domā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 39 gadiem, kas ieguvuši augstāko izglītību un ir savas nozares speciālisti.
Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu pieņemšanas centra vadītājs Ainārs Balcers piebilst: „Pēdējos divus gadus stabili palielinās interese par kredītiem, tomēr tajā pašā laikā ir jāatceras, ka, pērkot sev mājokli, jūs iegūstat ne tikai ērtības, bet arī izdevumus, kas saistīti ar konkrētā nekustamā īpašuma ekspluatāciju. Lai arī sākotnējā ideja ir nopirkt plašu māju vai elegantus apartamentus, cilvēki biežāk izvēlas standarta dzīvokli kādā jaunajā vai tipveida projektā vai nelielā privātmājā, kas atrodas vietā ar labi attīstītu infrastruktūru. Parasti – turpat 80% gadījumu – dominē pirkumi, piesaistot kredītus”.
1000 eiro par vandāli
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 23 maijs 2014
Rīgas dome saskārusies ar nopietnu problēmu: cilvēki posta pašvaldības jaunbūves – dauza logus, dedzina liftus, lauž durvis un kāpņu margas, stāsta televīzijas kanāla TV5 ziņu dienests.
Mežrozīšu ielā Bolderājā nesen uzbūvētas četras sociālās mājas. Pie tām ir ērtas mašīnu parkošanas vietas, bērnu rotaļu un sporta laukumi, no māju logiem paveras jauks skats. Pie mājām ir videonovērošanas kameras, tomēr tas neattur logu dauzītājus un lifta izsaukšanas pogu dedzinātājus.
Māju iemītnieki visās nelaimēs vaino bērnu namu audzēkņus, kuriem pēc pilngadības sasniegšanas te piešķirti mājokļi.