„Vai namu pārvalde grib mūs aprakt?”

„Rīgā, Maskavas ielā 130/1 dzīvojošie vēršas pie jums ar lūgumu palīdzēt, jo esam atdūrušies pret namu pārvaldes un varas iestāžu absolūtu vienaldzību.

Māja, kurā mēs dzīvojam, būvēta 1893. gadā. Padomju laikā to atzina par avārijas stāvoklī esošu un iekļāva nojaucamo māju sarakstā. Pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas to vairs neatzina par avārijas stāvoklī esošu, no kā izriet, ka tā ir dzīvošanai piemērota.

Kā paši saprotat, kopš tā brīža aizritējuši vairāk nekā 20 gadu. Vienīgais, kas šajā laikā mājas labā izdarīts, ir lieveņa kosmētiskais remonts.

Māja ir drausmīgā stāvoklī – gan pamati, gan sienas vienās plaisās. Ar katru dienu aizvien vairāk krīt nost apmetums. Vismaz reizi gadā kāpņu telpā dzirksteļo elektrosadales skapis. Mājas pagalmā darbojas ražotne, pēdējos pāris gados tur iebrauc arvien vairāk kravas auto.

Lasīt tālāk...

Desmit naivi jautājumi par nekustamā īpašuma izsolēm

Ik dienas Latvijā notiek izsoles, kurās pārdod nekustamo īpašumu, un katra šāda izsole neapšaubāmi ir saistīta ar kādas ģimenes bēdu stāstu. Zaudēt savu mājokli var jebkurš. Tiesa, ja jums nav parādu, dzīvojiet mierīgi – atsavināt un pārdot jūsu dzīvokli tiesu izpildītājs var tikai saskaņā ar tiesas spriedumu un kreditora rakstisku prasījumu.

Kā dzīvoklis nonāk izsolē?

Latvijas likumi pieļauj dažus gadījumus, kad dzīvokli izsolē var pārdot bez iepriekšējas ilgas tiesāšanās. Kustamo un nekustamo mantu bez garas vilcināšanās var pārdot, ja:

■ ir lēmums par parāda, kas nodrošināts ar publisku hipotēku, piedziņu bezstrīdus piespiedu kārtībā;

■ īpašnieks labprātīgi piekrīt pārdot dzīvokli izsolē.

Lasīt tālāk...

Sargieties no blēžiem!

„Vēlos pastāstīt, cik nepatīkamu notikumu mēs nupat piedzīvojām. Mans vīrs ir cienījamos gados, drīz viņam būs astoņdesmit. Nesen viņš saņēma no māsīcas mantojumu. Noformēt tiesības uz māju un zemi nebija viegli, lieta izrādījās sarežģīta. Nabaga vīrs pastāvīgi gāja uz konsultācijām Zemes dienestā, iztērēja kaudzi naudas par inventarizāciju un citiem dokumentiem, taču reģistrēt īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda nekādi nevarēja.

Nesen Zemes dienestā pie vīra piegāja brašs puisietis un, uzreiz uzrunādams sirmgalvi uz „tu”, noprasīja: „Kā tad ir, neiet tās lietas tā, kā gribētos?” Vīrs, viņam uzticēdamies, atklāti pastāstīja, kādas grūtības radušās. Puisietis apsolīja palīdzēt.

Lasīt tālāk...

Varbūt vienosimies?

Interesantu „laimes vēstuli” nesen saņēma Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Jubilejas klienti. Pārvaldnieks pieprasīja, lai dzīvokļu īpašnieki iespējami ātrāk noslēdz ar viņu jaunu līgumu, draudot, ka pretējā gadījumā nepaklausīgajiem būs par komunālajiem pakalpojumiem jāpārmaksā aptuveni 170 eiro gadā. Visam kooperatīvam šādi papildu izdevumi veidotu 200 000 eiro gadā. Pārbiedētie iedzīvotāji vaicā: vai tiešām jāraizējas par neizprotamo maksas palielinājumu?

Uzmanību, raksta priekšsēdētājs

Kooperatīva Jubilejas valdes priekšsēdētāja Anatolija Serebrjanska vēstulē ir daudz interesantu faktu. Piemēram, viņš raksta:

„No 2015. gada 1. oktobra spēkā stājas grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem katra dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas saņemt komunālos pakalpojumus – siltumu, ūdeni, elektrību un atkritumu izvešanu, jānoslēdz ar pakalpojumu sniedzējiem atsevišķi līgumi.

Lasīt tālāk...

Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim

Cilvēki, kas gadu desmitiem nav mainījuši dzīvesvietu, dažkārt nesaprot, kāpēc dzīvokļus vajadzēja privatizēt. Kaimiņi, lūk, neprivatizēja – gan naudu ietaupīja, gan nervus un par dzīvokli maksā tikpat cik īpašnieki. Kāda atšķirība starp šīm divām kategorijām – mājokļu īpašniekiem un īrniekiem?

Jautājumu par īrnieku un īpašnieku tiesībām uzdeva Larisa Koroļenkova no Maskavas ielas, kura raksta: „Mūsu mājā dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par domofona uzstādīšanu. Es biju kategoriski pret, bet mana balss nevienu neinteresēja. Tā kā par domofonu iestājās vairākums kaimiņu, man beigu beigās nācās pakļauties un samaksāt rēķinu. Es absolūti nesaprotu, kāds man labums no dzīvokļa privatizācijas! Lai gan esmu kļuvusi par īpašnieci, manis teiktajā joprojām neviens neieklausās... Ceru, jūs pastāstīsiet, ko īsti nozīmē manas ekskluzīvās tiesības!”

Lasīt tālāk...

„Neredzamais slepkava” atkal iziet medībās

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ziņo, ka jau septembra sākumā Toksikoloģijas un sepses klīnikā nogādāts pirmais tvana gāzes upuris. Tā ir ierasta apkures sezonas sākšanās pazīme, kad cilvēki sāk kurināt aukstajam laikam nesagatavotus un nepārbaudītus gāzes katlus, kamīnus un krāsnis. Tā vietā, lai savu saimnieku sildītu, šādas ierīces var viņu nogalināt.

Toksikoloģijas klīnikā paskaidroja, ka cietušajai sievietei mājās uzstādīts individuālais gāzes katls. Iestājoties vēsam laikam, aparāts automātiski ieslēdzās, un notika nelaime – sieviete smagi saindējās, jo nenostrādāja tvana gāzes izvadīšanas sistēma.

Ārsts reanimatologs Roberts Strašinskis teica, ka tādu pacientu skaits, kuri saindējušies ar tvana gāzi, tuvākajā laikā tikai pieaugs. „Statistika liecina, ka katru gadu pie mums nonāk ap 100 tādu cietušo. Diemžēl Latvijā visvairāk mirušie akūtas saindēšanās dēļ ir tieši no tvana gāzes, tāpēc tā ir liela un nopietna problēma”.

Lasīt tālāk...