Kā pareizi iestiklot balkonu?

„Labdien! Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā Imantā, dzīvokļa īpašnieks ir mans vīrs. Vēlamies šovasar beidzot iestiklot balkonu, taču esam dzirdējuši, ka tas jāsaskaņo ar pārvaldnieku, kaimiņiem un būvvaldi. Pieņemsim, ka iestiklošanas projektu mēs sagādāsim un ar pārvaldnieku vienosimies. Bet kā ar kaimiņiem? Vai mums jādabū tikai tuvāko dzīvokļu īpašnieku piekrišana, vai arī jāapstaigā visa māja? Manuprāt, tā ir tikai lieka noņemšanās. Balkons pieder mums, kāda kaimiņiem daļa, ko mēs ar to darām?” Anita

Mīļā Anita, jūs kļūdāties, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu visas ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas – balkoni, terases, galerijas un lodžijas, koplietošanas telpu logi un durvis – ir mājas kopīpašums. Protams, balkonu lietot var tikai konkrētā dzīvokļa īpašnieks, bet to iestiklot vai pārbūvēt drīkst vienīgi ar pārējo mājas īpašnieku piekrišanu, jo jebkura tamlīdzīga pārbūve maina mājas kopējo izskatu.

Lasīt tālāk...

Kā komunicēt ar būvdarbu veicējiem

Mūsdienu būvmeistari ir lieliski aktieri un psihologi. Būdami pieredzējuši cilvēki, viņi uzreiz atklās jūsu trūkumus – nekompetenci, smalkjūtību, bezrūpību, uzticēšanos, piekāpību. Vispirms viņi sāks pieļaut sīkus, gandrīz nemanāmus pārkāpumus. Ja jūs tos nemanīsiet vai neuzskatīsiet par vajadzīgu reaģēt, strādnieki sāks justies brīvi, un drīz vien iniciatīva būvniecības vai remontdarbu vietā piederēs viņiem, nevis jums.

Lai nodrošinātu brigādes godprātīgu darbu un labu rezultātu, pats svarīgākais ir iegūt būvmeistaru cieņu – patiesu, nevis tēlotu. Te nelīdzēs kopīga iedzeršana vai dāsnas prēmijas (tādu pasūtītāju uzskatīs vai nu par žūpu, vai cilvēku, kurš nezina naudas vērtību un bezjēdzīgi ar to mētājas).

Lūk, daži padomi, kas palīdzēs pasūtītājam sasniegt vēlamo rezultātu.

■ Pievērsiet uzmanību līguma slēgšanai. Līguma parakstīšanas stadijā jūs atrodaties izdevīgākā stāvoklī nekā būvbrigāde. Strādniekiem vajadzīgs darbs, un šis ir īstais brīdis, lai jūs viņiem darītu zināmas visas savas prasības. Viss, ko jūs būsiet piemirsuši vai uzskatījuši par nevajadzīgu ierakstīt dokumentā, vēlāk kļūs par iemeslu nikniem strīdiem. Jebkuras jūsu papildu prasības tiks uztvertas agresīvi, par to izpildi pieprasot papildu samaksu.

Lasīt tālāk...

Kā saskaņot remontdarbus?

„Vēlamies dzīvoklī veikt eiroremontu. Vai tas jāsaskaņo ar kādām iestādēm?”

Dzīvokļa remonts iedalāms trijās kategorijās. Pats vienkāršākais – tāds, kura gaitā netiek mainīts telpu plānojums, netiek skarta siltumizolācija un starpstāvu pārsegumi. Tāda remonta plāns dzīvokļa īpašniekam nav jāsaskaņo ar būvvaldi.

Otrais pēc sarežģītības pakāpes ir remonts, kura gaitā tiek mainīts telpu plānojums, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu vai nomainot logus. Tad dzīvokļa īpašniekam būs vajadzīga vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte, ko izsniedz pašvaldības būvvalde.

Lasīt tālāk...

Kam palīdz samaksāt dzīvokļa parādu?

Pirmo reizi vienā vietā – visa informācija par dzīvokļa pabalstu aprēķināšanu Rīgā. Stāstām arī par to, vai ģimenei, kas nonākusi grūtībās, ir tiesības lūgt Sociālājam dienestam palīdzēt samaksāt dzīvokļa parādu. Pievērsiet uzmanību: visi normatīvie izdevumi ir norādīti eiro, tātad jūs varēsiet vienkārši un ērti aprēķināt, ar kādu pašvaldības atbalstu jums ir tiesības rēķināties.

Dzīvokļa pabalsts rīgā

Šo pabalstu piešķir, lai iedzīvotāji varētu samaksāt par mājokļa īri vai komunālajiem pakalpojumiem.

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp ģimenes (personas) kopējo garantēto minimālo ienākumu (GMI) un normatīvo izdevumu summu un palīdzības pieprasītāju kopējiem ienākumiem. Piemēram, ģimenē ir divi pensionāri, viņu kopējais ienākums – 350 eiro mēnesī.

Pašvaldība katram no viņiem garantē ienākumu 128,06 eiro apmērā mēnesī. Tas nozīmē, ka ģimenei paliek 98 eiro, lai samaksātu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. Taču gadījumā, ja no namu pārvaldes tā saņems, piemēram, 150 eiro lielu rēķinu, pašvaldība ģimenei piešķirs pabalstu 52 eiro apmērā normatīvo dzīvokļa izdevumu samaksai.

Lasīt tālāk...

Namu apsaimniekotājs: Latvijas iedzīvotāji nav ieinteresēti atkritumu šķirošanā

Latvijas iedzīvotāji nav ieinteresēti atkritumu šķirošanā, tādēļ arī speciālie konteineri daudzviet nemaz nav izvietoti, intervijā "Rietumu radio" sacīja SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" vadītājs Artis Rimma.

"Iespējams, ja pilsētās tiktu radīta iespēja šķirot, situācija uzlabotos, taču, lai infrastruktūru izveidotu, nepieciešams arī iedzīvotāju pieprasījums un vēlme," sacīja Rimma. "Kad atkritumu apsaimniekotāji stāsta par šķirošanas priekšrocībām un piedāvā šādu iespēju, īstu atsaucību no iedzīvotājiem tomēr nejūt."

Vienlaikus Liepājā ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, pie kurām atkritumu šķirošanas konteineri ir novietoti un iedzīvotāji aktīvi iesaistās šajā procesā, sacīja Rimma.

Lasīt tālāk...

B.Broka: dzīvokļu īpašnieki nedrīkst būt reformas ķīlnieki

Ceturtdien, 24.aprīlī, tieslietu ministre Baiba Broka nosūtīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Tie attiecas uz dalītā nekustamā īpašuma jautājuma risināšanu, un parlamenta atbildīgā komisija šo likumprojektu gatavos izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā.

Ministre uzsver, ka šis jautājums īpaši nozīmīgs ir Rīgas dzīvokļu īpašniekiem, kuru nami atrodas uz citiem īpašniekiem piederošās zemes. "Jau Rīgas Domē saskāros ar šīs problēmas aktualitāti un mērogiem. Neveiksmīgi īstenotā zemes reforma pilsētās, sevišķi Rīgā, dzīvokļu īpašniekus, kuru īpašumi atrodas uz citiem īpašniekiem piederošās zemes, padarīja par situācijas ķīlniekiem. Šī netaisnība ir jālikvidē, un iesniegtie priekšlikumi likumprojekta 3.lasījumam ir pirmais nopietnais solis ceļā uz šīs tiesiski absurdās situācijas izbeigšanu", norāda B.Broka.

Lasīt tālāk...