Bankas met iedzīvotājiem sprunguļus riteņos

Desmitiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tā arī nav sagaidījuši renovāciju, neraugoties uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem ar Rīgas domi. Iemesls tam ir komercbanku nevēlēšanās izsniegt kredītus darbu veikšanai, intervijā Latvijas Radio 4 pastāstīja Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.

Pēc Rubīnas teiktā, no pērn noslēgtajiem 40 Rīgas māju renovācijas līgumiem pagaidām izpildīti tikai trīs.

Lasīt tālāk...

Ko darīt, mājā nav ūdens!

„Mūsu mājā ir katastrofāla situācija – jau otro nedēļu nav aukstā ūdens. Kaimiņi ieslēgušies dzīvoklī, kur plīsis stāvvads, un nelaiž iekšā namu pārvaldes santehniķus. Ko darīt?”

Ļoti nepatīkama situācija. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu mājokļu īpašnieku PIENĀKUMS ir nodrošināt pārvaldniekam piekļuvi kopējām komunikācijām. Bet pārvaldnieks nevar ar spēku ielauzties dzīvoklī. Reizēm namu pārvalde tādos gadījumos aicina talkā pašvaldības policiju, bet arī policisti var tikai vest sarunas ar ietiepīgo dzīvokļa īpašnieku, telpā viņi var ieiet tikai ar attiecīgu orderi.

Lasīt tālāk...

Var iet pēc naudas

Ekonomikas ministrija un Latvijas Komercbanku asociācija parakstījušas sadarbības memorandu. Valsts ar šo dokumentu saista lielas cerības, jo sadarbības mērķis ir nodrošināt mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm, kas varētu  palīdzēt stabilizēt demogrāfisko situāciju.

Šobrīd bankas aizdevumu mājokļa iegādei piešķit ar nosacījumu, ka 20 līdz 30 procentus no mājokļa vērtības pircējs samaksā uzreiz. Taču ne jau visiem ir iekrāta tāda nauda, it īpaši jaunajām ģimenēm. Valsts var palīdzēt samazināt pirmo iemaksu, kļūstot par aizņēmēja galvotāju. Pirms pieciem gadiem līdzīga mājokļa iegādes atbalsta programma jau bija, bet krīzes dēļ tā tika pārtraukta.

Lasīt tālāk...

Elektrība drīz kļūs dārgāka

Pagājušajā nedēļā Saeima beidzot izlēma, kā elektroenerģijas tarifa celšanās gadījumā aizsargāt trūcīgās, maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes. Kā zināms, 2015. gada 1. janvārī Latvija atvērs savu elektroenerģijas tirgu, kas nenovēršami izraisīs šā pakalpojuma cenas kāpumu.

Labā ziņa ir tā, ka valsts kompensēs papildu izdevumus, kas pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem radīsies pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas. Sliktā ziņa – sociālo atbalstu saņems lietotāji, kas patērē tikai 2% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, pārējiem nāksies bez iebildumiem pirkt elektrību par jaunajām cenām.

Lasīt tālāk...

Kad elektrība var nogalināt?

Mūsdienās jebkurš dzīvokļa īpašnieks ir līdz zobiem bruņojies ar elektrību. Bet, nemākulīgi lietojot, elektrība pārstāj būt palīgs un pārvēršas par bīstamu ieroci. Piemēram, ja jūsu kaimiņi ir nepareizi iezemējuši ūdens sildītāju, jūs savā vannas istabā varat saņemt pamatīgu strāvas triecienu vai pat iet bojā.

Nesen saņēmām šādu vēstuli: „Labdien! Vai var uzzināt, kas ir atbildīgs par zemējumu mūsu dzīvokļos? Ja pareizi esmu sapratusi, neviens... Katrs īpašnieks iezemēšanas problēmas risina ar viņam pieejamām barbariskām metodēm. Īpaši vecajās mājās, kur bieži vien zemējuma nav vispār, pat galvenajā elektrosadales skapī. Tas rada draudus ne tikai dzīvokļa īpašniekam, bet arī visiem viņa kaimiņiem. Kam jākontrolē iedzīvotājiem piegādātās preces – elektriskās strāvas – drošība?”

Lasīt tālāk...

Viena mājas sekcija apvainojusies uz pārējām

Mājas Pērnavas ielā 6/8 iedzīvotāji ir stipri apskaitušies, turklāt uz visiem reizē – uz kaimiņiem, uz namu pārvaldi un uz valdību. „Vai tiešām nav iespējams likumus sakārtot tā, lai cilvēki maksātu tikai par tiem pakalpojumiem, ko tiešām saņem? Kāpēc mums jāmaksā par svešu ļaužu ērtībām?”

Gandrīz taisnīgi

Tas ir visai izplatīts jautājums, kas daudziem dara lielas raizes. Patiešām, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nereti nākas maksāt „par sevi un to puisi”. Ņemsim, piemēram, maksu par liftu. Par lifta uzturēšanu un tehnisko apkopi vienādi maksā gan devītā, gan pirmā stāva iemītnieki, lai gan pēdējiem tāds lifts bijis nebijis.

Pēc tāda paša principa dzīvokļu īpašnieki maksā par visa mājas kopīpašuma – jumta, bēniņu, kāpņu telpu, balkonu un tā tālāk – uzturēšanu. Likumdevēji uzskata, ka par visu šo elementu apkopi un remontu katram dzīvokļa īpašniekam jāmaksā proporcionāli mājokļa platībai. Taisnīgi? Nu, gandrīz taisnīgi.

Lasīt tālāk...