Zemesgrāmata: kā izmantot?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 30 Oktobris 2014
Ik dienas simtiem Latvijas iedzīvotāju vēršas zemesgrāmatu nodaļās, lai nostiprinātu savas nekustamā īpašuma tiesības. Viņi sniedz ziņas par dzīvokļu un zemes pirkumiem, nomu vai dāvinājumiem. Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā pasargā tā īpašnieku no nepatikšanām un ļauj viņam ar savu īpašumu veikt jebkādas darbības.
Ja cilvēks nav aizgājis uz zemesgrāmatu nodaļu, lai sniegtu ziņas par savām tiesībām uz dzīvokli vai zemi, viņš ne tikai nevar veikt darījumus ar savu īpašumu, bet var pat kļūt par krāpnieku upuri.
Tādi gadījumi joprojām nav retums. Teiksim, cilvēks ir nopircis dzīvokli, bet īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā atlicis uz vēlāku laiku, aizbildinoties ar to, ka nav naudas, lai samaksātu valsts nodevu. Pēc mēneša pircējs beidzot ierodas zemesgrāmatu nodaļā un tur uzzina, ka dzīvoklis vēlreiz pārdots. Vai tas iespējams? Pilnīgi noteikti! Likuma priekšā nekustamā īpašuma īstenais saimnieks ir tas, kura īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Un tad var izrādīties, ka, izmantojot pirmā pircēja vilcināšanos, viņš vēlreiz pārdevis mājokli un aizlaidies uz ārzemēm ar dubultu ķērienu.
Gribat kurināt? Nododiet pelnus!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 30 Oktobris 2014
Līdz Otrajam pasaules karam Rīgā iznāca komunālajiem jautājumiem veltīts žurnāls „Mūsu īpašums”. Tajā namsaimniekiem vēstīja, kad pagalmos un ielās jāiededz laternas, cik pienākas maksāt sētniekam, un mācīja, kā mājā ierīkot centrālo apkuri (siltuma tarifus noteica valsts cenu inspektors).
Palūkosimies, kā dzīvoja mūsu senči Rīgā. Varbūt pēc tam mūsu tagadējās komunālās problēmas tāds sīkums vien liksies.
Bankas met iedzīvotājiem sprunguļus riteņos
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 23 Septembris 2014
Desmitiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tā arī nav sagaidījuši renovāciju, neraugoties uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem ar Rīgas domi. Iemesls tam ir komercbanku nevēlēšanās izsniegt kredītus darbu veikšanai, intervijā Latvijas Radio 4 pastāstīja Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.
Pēc Rubīnas teiktā, no pērn noslēgtajiem 40 Rīgas māju renovācijas līgumiem pagaidām izpildīti tikai trīs.
Ko darīt, mājā nav ūdens!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Septembris 2014
„Mūsu mājā ir katastrofāla situācija – jau otro nedēļu nav aukstā ūdens. Kaimiņi ieslēgušies dzīvoklī, kur plīsis stāvvads, un nelaiž iekšā namu pārvaldes santehniķus. Ko darīt?”
Ļoti nepatīkama situācija. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu mājokļu īpašnieku PIENĀKUMS ir nodrošināt pārvaldniekam piekļuvi kopējām komunikācijām. Bet pārvaldnieks nevar ar spēku ielauzties dzīvoklī. Reizēm namu pārvalde tādos gadījumos aicina talkā pašvaldības policiju, bet arī policisti var tikai vest sarunas ar ietiepīgo dzīvokļa īpašnieku, telpā viņi var ieiet tikai ar attiecīgu orderi.
Var iet pēc naudas
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 23 Septembris 2014
Ekonomikas ministrija un Latvijas Komercbanku asociācija parakstījušas sadarbības memorandu. Valsts ar šo dokumentu saista lielas cerības, jo sadarbības mērķis ir nodrošināt mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm, kas varētu palīdzēt stabilizēt demogrāfisko situāciju.
Šobrīd bankas aizdevumu mājokļa iegādei piešķit ar nosacījumu, ka 20 līdz 30 procentus no mājokļa vērtības pircējs samaksā uzreiz. Taču ne jau visiem ir iekrāta tāda nauda, it īpaši jaunajām ģimenēm. Valsts var palīdzēt samazināt pirmo iemaksu, kļūstot par aizņēmēja galvotāju. Pirms pieciem gadiem līdzīga mājokļa iegādes atbalsta programma jau bija, bet krīzes dēļ tā tika pārtraukta.
Elektrība drīz kļūs dārgāka
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Septembris 2014
Pagājušajā nedēļā Saeima beidzot izlēma, kā elektroenerģijas tarifa celšanās gadījumā aizsargāt trūcīgās, maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes. Kā zināms, 2015. gada 1. janvārī Latvija atvērs savu elektroenerģijas tirgu, kas nenovēršami izraisīs šā pakalpojuma cenas kāpumu.
Labā ziņa ir tā, ka valsts kompensēs papildu izdevumus, kas pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem radīsies pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas. Sliktā ziņa – sociālo atbalstu saņems lietotāji, kas patērē tikai 2% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, pārējiem nāksies bez iebildumiem pirkt elektrību par jaunajām cenām.
Kad elektrība var nogalināt?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Septembris 2014
Mūsdienās jebkurš dzīvokļa īpašnieks ir līdz zobiem bruņojies ar elektrību. Bet, nemākulīgi lietojot, elektrība pārstāj būt palīgs un pārvēršas par bīstamu ieroci. Piemēram, ja jūsu kaimiņi ir nepareizi iezemējuši ūdens sildītāju, jūs savā vannas istabā varat saņemt pamatīgu strāvas triecienu vai pat iet bojā.
Nesen saņēmām šādu vēstuli: „Labdien! Vai var uzzināt, kas ir atbildīgs par zemējumu mūsu dzīvokļos? Ja pareizi esmu sapratusi, neviens... Katrs īpašnieks iezemēšanas problēmas risina ar viņam pieejamām barbariskām metodēm. Īpaši vecajās mājās, kur bieži vien zemējuma nav vispār, pat galvenajā elektrosadales skapī. Tas rada draudus ne tikai dzīvokļa īpašniekam, bet arī visiem viņa kaimiņiem. Kam jākontrolē iedzīvotājiem piegādātās preces – elektriskās strāvas – drošība?”
