Komunālā uzvara Satversmes tiesā

Novembra sākumā rīdzinieks Uldis Kaldovskis guva Satversmes tiesā nozīmīgu komunālo uzvaru. Viņš pierādīja, ka viņa pienākums nav nodrošināt viņa mājai piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu un tīrīšanu. Satversmes tiesas spriedums nav pārsūdzams un attiecas uz visiem mājokļu īpašniekiem Rīgā. Pašvaldībai atvēlēts pusgads, lai izstrādātu jaunus publisko teritoriju uzkopšanas noteikumus.

Esiet tik laipni un sakopiet!

Daudzi māju un dzīvokļu īpašnieki Rīgā par sētnieka pakalpojumiem maksā krietni vairāk, nekā tam vajadzētu būt. 2011. gadā pašvaldība uzlika viņiem par pienākumu uzkopt ne tikai savus pagalmus, celiņus un zālienus, bet arī daļu no plašajām publiskajā lietošanā esošajām teritorijām.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 125 nosaka, ka namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji un nomnieki nodrošina:

„4.3. piegulošās teritorijas kopšanu (zālienu nopļaušanu, ietves tīrīšanu, atkritumu savākšanu un izvešanu);

4.4. nekustamā īpašuma un piegulošajā teritorijā esošo gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšanu no sniega un ledus līdz ietves segumam, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, visas dienas laikā...”

Nosacītā kopjamā papildu gabala robeža ir tuvākās brauktuves mala. Iznāk, ka vienam otram īpašniekam jāapmaksā veselu futbollaukumu uzkopšana. Reizēm šīs papildu platības ir lielākas par personai vai īpašnieku sabiedrībai piederošo zemes gabalu.

Par sevi un to puisi

Uzskatot, ka Rīgas domes saistošie noteikumi neatbilst Satversmes 105. pantam, rīdzinieks Uldis Kaldovskis vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā. „Nevienā likumā nav teikts, ka mans pienākums ir kopt manam īpašumam piegulošās publiski lietojamās teritorijas. Tas ir manu īpašumtiesību ierobežojums,” viņš rakstīja pieteikumā.

Kas tā sarūgtināja rīdzinieku? No lietas materiāliem redzams, ka U. Kaldovskim kopš 2002. gada pieder 766 kvadrātmetrus liels zemesgabals Rīgā. Saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem viņam jākopj ne tikai savs īpašums, bet arī tam piegulošā 680 kvadrātmetru lielā teritorija, no kuras 140 kvadrātmetrus aizņem gājēju ietve. Ja Uldis Kaldovskis censtos mats matā pildīt Rīgas domes noteikumus, tad sniegiem bagātā ziemā viņam nebūtu laika ne iet uz darbu, ne baudīt naktsmieru, viņam pastāvīgi nāktos tīrīt pašvaldībai piederošo gājēju celiņu.

Sods par nepaklausību

Rīdzinieks ātri vien sadumpojās un pārstāja pildīt domes prasības. Par to pašvaldības policija vairākkārt uzlika nepaklausīgajam īpašniekam naudas sodu. Dumpinieks vispirms mēģināja sodu apstrīdēt parastajā tiesā, bet beigu beigās vērsās Satversmes tiesā.

„Es fiziski nespēju nodrošināt tik lielas pašvaldības teritorijas sakopšanu, jo bieži dodos komandējumos un manā rīcībā nav pietiekami daudz tehnisko līdzekļu!” viņš skaidroja savā pieteikumā.

Tātad Kaldovskim vai nu vajadzēja pieņemt darbinieku, vai (ja naudas tā algošanai nepietiek) pārdot māju un zemi. Viņaprāt, tādējādi nopietni tiek ierobežotas viņa īpašumtiesības.

Jautājuma cena – 27,5 miljoni

Rīgas domes pārstāvji tiesā skaidroja, ka noteikumi, kas uzliek par pienākumu privātīpašniekiem rūpēties par pašvaldībai piederošajām ietvēm un zālieniem, pieņemti tikai un vienīgi pašu rīdzinieku labā. „Ja Rīgas pilsētas pašvaldība censtos par saviem līdzekļiem nodrošināt visu publisko teritoriju kopšanu, tai nebūtu iespējams šo uzdevumu pildīt sistemātiski un vienlaikus visā administratīvajā rajonā!” teikts pilsētas paskaidrojumā.

Pilnībā atbrīvot mājokļu un zemes īpašniekus no pienākuma kopt publiski lietojamās teritorijas nav iespējams, apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) eksperti. Pēc LPS informācijas, tādā gadījumā visām valsts pašvaldībām nāktos par uzkopšanu papildus tērēt 27,5 miljonus eiro gadā. Turklāt ar šo naudu pietiktu tikai ietvju tīrīšanai, bet ne zālienu, grāvju un caurteku kopšanai.

Pašiem vājākajiem jāpalīdz

Satversmes tiesa piekrita pašvaldību pārstāvjiem: pilnībā atcelt strīdīgo normu nevar, jo tā kalpo sabiedrības interesēm. Turklāt tieši māju īpašnieki ir tās personas, kuras var savlaicīgi konstatēt un novērtēt savam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanas un tīrīšanas nepieciešamību. Pašvaldības nespētu reaģēt tikpat ātri un efektīvi. Un tad mēs saņemtu apledojušas ietves ziemā un ar nātrēm aizaugušus zālienus vasarā.

„Ja pašvaldība izvēlējusies savas autonomās funkcijas izpildi uzlikt īpašniekiem, tai jāuzņemas līdzdalība šīs funkcijas īstenošanā,” teikts tiesas spriedumā.

Satversmes tiesa iesaka Rīgas pašvaldībai izvērtēt iespējas ar tās rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem palīdzēt īpašniekiem, kā arī apsvērt, vai nebūtu iespējams atsevišķām Rīgas iedzīvotāju kategorijām noteikt atvieglojumus publisko teritoriju kopšanā: „Būtiska ir pašvaldības līdzdalība noteiktā pienākuma izpildē, kaut arī līdzdalības veidi var būt dažādi”.

Cilvēks atrada taisnību

Ar Satversmes tiesas spriedumu Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 125 4.3. un 4.4. punkts atzīti par neatbilstošiem Satversmes 105. pantam un spēkā neesošiem no 2015. gada 1. maija. Spriedums paliek spēkā, līdz Rīgas dome izlems, konkrēti kādā veidā tā, palīdzot privātīpašniekiem, piedalīsies publisko teritoriju kopšanā.

Var prognozēt, ka līdz 2015. gada 1. maijam pašvaldība noteiks atvieglojumus privātīpašniekiem, piemēram, invalīdiem un pensionāriem. Vai atvieglojumi tiks paredzēti daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, kuri maksā par vislielāko publisko teritoriju kopšanu, to rādīs laiks...

Lielākais ieguvējs no Satversmes tiesas sprieduma ir dumpinieks Uldis Kaldovskis: attiecībā uz viņu apstrīdētās noteikumu normas atzītas par spēkā neesošām no 2011. gada 29. marta. Tādējādi pamatīgu troksni sacēlušais rīdzinieks ir atbrīvots no visiem administratīvajiem naudas sodiem par nenovākto sniegu un var svinēt uzvaru.