Kāpēc vajadzīgas hidrauliskās pārbaudes?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 19 Jūnijs 2014
Lai kvalitatīvi sagatavotos nākamajai apkures sezonai un laikus atklātu iespējamās bojājumu vietas siltumtīklos, AS Rīgas siltums katru gadu vasarā veic siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes. Tās ir pilnīgi drošas iedzīvotājiem, tomēr prasa pastiprinātu uzmanību.
Hidrauliskā pārbaude ir visefektīvākā siltumtīklu kontroles metode. Tās gaitā katru siltumtīklu posmu izmēģina ar paaugstinātu spiedienu. Hidraulisko pārbaužu laikā tiek kontrolēts cauruļvadu, armatūras, savienojuma atloku un kompensatoru blīvums.
Pārbaudes dažādos Rīgas rajonos tiek veiktas dažādā laikā, par ko uzņēmums Rīgas siltums likumā noteiktajā kārtībā brīdina namu īpašniekus un apsaimniekotājus, kuru uzdevums savukārt ir sniegt informāciju namu iedzīvotājiem.
Tiešo norēķinu līkloči un viltības
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 19 Jūnijs 2014
No 2015. gada 1. oktobra Latvijā paredzēts ieviest tiešos norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem: iedzīvotāji varēs naudu par siltumu, ūdensapgādi un atkritumu izvešanu pārskaitīt uzreiz pašiem pakalpojumu sniedzējiem, apejot namu pārvaldniekus. Tas darīts tālab, lai dzīvokļu īpašniekus pasargātu no pārvaldnieku rindās iekļuvušiem blēžiem. Taču pakalpojumu sniedzēji dumpojas pret Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem un dara visu iespējamo, lai tiešo norēķinu sistēma kļūtu iedzīvotājiem nepieejama.
Kas notiek pēc likuma pieņemšanas?
Kas dzīvokļu īpašniekiem mainīsies līdz ar tiešo norēķinu ieviešanu? Viņi saņems atsevišķu rēķinu no katra pakalpojumu sniedzēja un varēs būt pārliecināti, ka par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu samaksātā nauda nav pielipusi negodīga starpnieka pirkstiem. Tiesa, uz tiešajiem norēķiniem varēs pāriet tikai mājas, kuru īpašnieki kopsapulcē pieņems attiecīgu lēmumu. Pārējām mājām saglabāsies līdzšinējā sistēma – norēķini par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību.
Rīgā remontē simtiem pagalmu
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 19 Jūnijs 2014
Rīgas dome šogad turpina avārijas stāvoklī esošo iekškvartālu ceļu asfaltēšanu par pašvaldības līdzekļiem. Cilvēki interesējas, kā pieteikt savu pagalmu dalībai programmā un vai ir izredzes sagaidīt remontu?
Miljoni zem asfalta
Izredzes, par laimi, ir, turklāt visai lielas. Šosezon darbi ieplānoti gan Daugavas kreisajā, gan labajā krastā. Pārdaugavas izpilddirekcijā pastāstīja, ka 2014. gada programmā iekļauta Bolderāja un Ziepniekkalns, Austrumu direkcijas teritorijā darbi turpināsies Ķengaragā, bet vislielākais finansējums šovasar piešķirts Ziemeļu izpilddirekcijai Juglas, Vecmīlgrāvja un Mežciema pagalmu ceļu sakārtošanai.
Sākotnēji Rīgas domes budžetā iekškvartālu ceļu remontam 2014. gadā bija paredzēti 5,7 miljoni eiro, bet maija sākumā deputāti piešķīra papuldu finansējumu – vēl 0,56 miljonus eiro. Galvaspilsētas pašvaldība precīzi pilda 2012. gadā pieteikto programmu. Toreiz domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs apsolīja, ka līdz pat 2016. gadam pašvaldība katru pavasari pagalmu ceļu remontam piešķirs četrus miljonus eiro.
Kā izdzīvot mazajam?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 19 Jūnijs 2014
Dzīvot mazdzīvokļu mājā ir sarežģīti. Nereti tādu māju līdzīpašnieki ar grūtībām samaksā tikai par sētnieka pakalpojumiem, sakrāt naudu jaunam jumtam vai elektroinstalācijas nomaiņai viņu uztverē ir kaut kas fantastisks, nu gluži kā nopirkt ziloni. Tostarp Rīgas mazajos koka namiņos dzīvo daudzi tūkstoši ģimeņu. Kam un kā ir jāglābj šīs pussabrukušās mājas no pilnīga sabrukuma?
Glābiet, iebrūk grīda!
Redakcijā vērsās astoņu dzīvokļu mājas iemītnieki no Ezera ielas 13a. Pēc Ināras Kovaļovas teiktā, mājas sienas un konstrukcijas ir tik briesmīgā stāvoklī, ka cilvēki teju var iebrukt pagrabā. Ēka būvēta 1903. gadā un līdz šim ir kaut cik turējusies. „Bet pirms kāda laika uzņēmums Latvenergo kāpņu telpā uzstādīja savu elektrosadales skapi, un pāri visai sienai parādījās briesmīga triju centimetru plata plaisa,” stāsta mājas iedzīvotāji.
Apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks sienu no iekšpuses sastiprināja ar skavām. Konstrukcijas nostiprināšana no ārpuses netika veikta, tāpēc plaisas plešas platumā. „Pamati nosēžas, logs kāpņu telpā vairs lāgā neturas pie stenderes,” ceļ trauksmi dzīvokļu īpašnieki.
Taisi ragavas vasarā!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 19 Jūnijs 2014
Apkures radiatoru maiņa dzīvoklī ir sezonas darbs, kas katru gadu sākas pēc 1. maija un turpinās līdz pat 1. oktobrim. Tikt pie jauna radiatora nemaz nav tik vienkārši, vispirms vajag pasūtīt un saskaņot projektu, izraudzīties pareizā tipa radiatoru un tā tālāk. Diemžēl daļa cilvēku rīkojas uz savu galvu, bet AS Rīgas siltums speciālisti brīdina, ka tādējādi viņi gan paši var palikt bez apkures, gan nodarīt pamatīgu postu visai mājai.
Caurules „pušķītī” un kaktu meistari
Jau ilgus gadus eksperti iedzīvotājiem atgādina, ka mainīt radiatorus bez projekta nedrīkst un ir pat bīstami, taču aizvien atrodas kāds, kas to nav dzirdējis. Cilvēki uzķeras uz pašpasludinātu meistaru āķa, kuri sola ātri un ar minimāliem izdevumiem uzstādīt dzīvoklī jaunus radiatorus.
Rezultāti? Lūk, te viss redzams, saka AS Rīgas siltums informācijas nodaļas darbiniece Jana Roze un rāda fotogrāfijas. Tajās redzami dzīvokļos pa roku galam uzstādīti radiatori. Vienā vietā meistari radiatoru pieslēgšanai izmantojuši mazāka diametra caurules, nekā būtu vajadzīgs, tāpēc siltumu nesaņēma ne tikai svaigi izremontētā dzīvokļa iemītnieki, bet arī visi apakšējie un augšējie kaimiņi. Citā vietā tādi paši gudrinieki sajaukuši radiatora ievadcauruli un izvadcauruli un sametinājuši tās gandrīz vai pušķītī. Protams, siltāk no tā mājā nekļuva! Trešais attēls ir liecība tam, ka dzīvokļa iemītnieki salst nepareizi uzstādīta radiatora termoregulatora dēļ. Meistari regulatoru bija uzlikuši tik tuvu sienai un radiatora karstajai virsmai, ka tas ātri sakarsa un noslēdza siltuma padevi. Regulators it kā iestatīts uz pareizo temperatūru, bet dzīvoklis auksts!
Kam jāmaksā?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Jūnijs 2014
„Vai man vajadzīga kaimiņu piekrišana, ja vēlos nomainīt radiatorus savā dzīvoklī? Kas par to teikts likumā?”
Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kas stājās spēkā 2010. gadā, jebkuram dzīvokļa īpašniekam pirms radiatoru maiņas patiešām jāsaņem 50% mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana + viena balss.
Savukārt, ja dzīvoklī radusies avārijas situācija un radiatori tikai jāsalabo, šiem darbiem jāatvēl nauda no mājas kopējā remonta fonda. Ja fondā naudas nav, apsaimniekotājs izraksta solidāru rēķinu visiem dzīvokļu īpašniekiem, jo radiatori ir mājas kopīpašums. Tādā pašā kārtībā iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā apmaksā atsevišķu radiatoru skalošanu.
Rīgas pilsētbūvnieks sola būvēt
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 19 Jūnijs 2014
Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja izskatīja jauno municipālo māju būvniecības programmu. Ja viss veiksies, kā iecerēts, uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks līdz 2018. gadam nodos pilsētai vairāk nekā 2000 jaunu dzīvokļu, kas pavērs iespēju dzīvokļu gaidītāju rindu samazināt gandrīz uz pusi.
Rīgas pašvaldības būvnieki pavēstīja deputātiem, ka, vadoties pēc iepriekšējo gadu pieredzes, katru gadu var uzbūvēt aptuveni 800 dzīvokļu. Turklāt pēdējā laikā pilsētai ir izdevīgāk municipālās mājas būvēt pašai, nevis pirkt gatavus vai pusgatavus projektus no privātajiem attīstītājiem, jo šobrīd viena kvadrātmetra cena parastā jaunbūvē, pēc kompānijas Latio ziņām, uzkāpusi virs 1300 eiro, bet Rīgas pilsētbūvnieks ir gatavs būvēt mājas rindā gaidītājiem par saudzējošu cenu – 850 eiro par kvadrātmetru.
Iepriekš Rīgā darbojās cita municipālās būvniecības programma 2014.–2018. gadam, saskaņā ar kuru bija paredzēts rindā gaidītājiem nodot 1964 dzīvokļus. Kā redzams, pašreizējās ieceres ir ambiciozākas. Tikai Čakstes ielā Ziepniekkalnā vien plānots uzvūvēt deviņus deviņstāvu namus ar 650 dzīvokļiem, tātad veselu jaunu mikrorajonu.