Mājā nepatikšanas ar elektrību. Ko darīt?

Ja sprieguma svārstību dēļ dzīvoklī izdeg visas elektroiekārtas, tad ne vienmēr vainīgs tikai apsaimniekotājs.

Vai iespējams ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, visas apgaismes spuldzes nomainot uz energoefektīviem gaismas ķermeņiem? Ko darīt gadījumā, ja rodas aizdomas, ka dzīvokļa elektroenerģiju zog kaimiņš? Uz šiem un vēl ne mazums citiem jautājumiem atbild sertificēts elektriķis Vadims Stojans.

Nolaidība vai nejaušība?

Pagājušajā mēnesī kļuva zināms par ugunsgrēku daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, kur iedzīvotājiem pēkšņi pārdega visas sadzīves elektroierīces. Eksperti nekavējoties visu vainu novēla uz mājas elektrosistēmu un neapmierinošo vadu stāvoklī. Vai tas nozīmē, ka līdzīga nelaime var notikt ikvienā padomju laikā būvētajā daudzdzīvokļu mājā?

Lasīt tālāk...

Siltināšanas programmu sola uzlabot?

Mājokļu siltināšanas programmā, kurā pēc trīs gadu pauzes atkal sāk dalīt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, atklājušās problēmas, piemēram, projektus liegts īstenot iedzīvotājiem, kuri jau līdz šim rūpējušies par savu mājokli, vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Ar šādu situāciju saskārusies Olainē. Piemēram olainietis Rolands Jurēvičs, kurš ir arī mājas vecākais, mitinās daudzdzīvokļu mājā, kuras iedzīvotāji par savu naudu jau izdarījuši daudz, piemēram, nomainījuši jumtu. To nevarēja nedarīt, jo pirms dažiem gadiem piedzīvota avārijas situācija, kad dzīvokļos gāzās ūdens. Pie „vienām sāpēm” mājai nosiltināja gala sienas.

Lasīt tālāk...

Lai gaisma mājās nenodziest!

Vairumā tipveida daudzdzīvokļu māju elektroapgādes sistēmas ir steidzami jārenovē. Kā vislabāk organizēt rekonstrukcijas darbus?

Decembra sākumā Salaspilī izcēlās neparasts ugunsgrēks. Kādā daudzdzīvokļu mājā vienlaicīgi aizdegās gandrīz visas elektroierīces. Iedzīvotāju zaudējumi ir skaitāmi tūkstošos eiro – nāksies pirkt jaunus gludekļus, elektriskās tējkannas, televizorus, mūzikas centrus u.c. ierīces.

Speciālisti uzskata, ka aizdegšanās cēlonis ir mājā esošās elektroapgādes sistēmas, konkrēti – vadu, neapmierinošais stāvoklis. Izrādās šobrīd gandrīz neviena māja Latvijā no šādas nelaimes nav pasargāta, jo elektroapgādes maģistrālie tīkli visur ir neglābjami novecojuši un steidzami jānomaina.

Lasīt tālāk...

Kā nosargāt mājokli?

Tipiskās padomju gados būvēto paneļmāju problēmas un to risināšanas iespējas

Pērkot jaunu mājokli daudzi aizdomājas par savu izvēli – izšķirties par labu vecai mājai vai iegādāties dzīvokli jaunbūvē? Kam pievērst uzmanību? Ko nozīmē «slimas» mājas sindroms? Kādēļ reizēm bojājas garastāvoklis un pasliktinās pašsajūta, kad esam savās mājās? Kam pievērst uzmanību, ja dzīvojam padomju laikos celtā paneļmājā? Kādēļ paneļi izdrūp un nolūzt balkoni? Un cik ilgu laiku vēl kalpos padomju gados būvētās mājas?

Jaunu vai vecu – izvēle pašu ziņā

Padomju gados būvēto tipveida māju problēmas jau ilgu laiku pēta Tallinas tehniskās universitātes (TTU) profesors Karls Eigers (Karl Õiger). Profesors iedzīvotājiem bieži lasa lekcijas un cenšas izskaidrot, kā dzīvot vecās un jaunās mājās, ko darīt, lai savu mājokli pienācīgi saglabātu. Reizēm profesors klausītājus pārsteidz ar secinājumiem: piemēram, viņš uzskata, ka reizēm labāk dzīvokli izvēlēties solīdā vecā mājā, nekā modernā jaunbūvē.

Lasīt tālāk...

Kāds liktenis sagaida valsts garantiju programmu mājokļa iegādei

Jaunās ģimenes aktīvi izmanto valsts garantijas, kas viņiem palīdz saņemt hipotekāro kredītu ar atviegloties noteikumiem, taču naudas šajā fondā pietiks tikai līdz 2017. gada vidum

Beidzamajā Saeimas mājokļu apakškomisijas sēdē valsts garantiju programma tika uzteikta par sniegto atbalstu tieši tām ģimenēm, kurās aug bērni un kuras vēlas iegādāties māju vai dzīvokli. Programma, par kuras likteni tik lieli strīdi bija 2014. un 2015. gadā, patiesi izrādījās ļoti efektīva. Pašlaik tajā ir iesaistījušās gandrīz jau 3500 ģimenes, turklāt pieprasījums pēc garantijām arvien pieaug. Diemžēl šī efektīvā projekta nākotne ir zem jautājuma. Kā apstiprināja Ekonomikas ministrijā, naudas projekta turpināšanai pietiks līdz 2017. gada vidum.

Nedrīkst aizmirst, ka iesākumā valsts garantiju programma pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm tika finansēta no līdzekļiem, ko Latvija nopelnīja no ārvalstu investoriem, kas šeit iegādājās mājokļus un arī uzturēšanās atļauju. Taču 2015. gadā programmas noteikumi kļuva stingrāki, investīciju pieplūdums samazinājās un tagad valstij pašai jāspēj atrast līdzekļus palīdzības sniegšanai jaunajām ģimenēm.

Lasīt tālāk...

Izīrēšu dzīvokli “pieskatīšanai”

Kas slēpjas zem vilinoša sludinājuma par mājokli?

Zinādami, ka bezmaksas siers atrodams tikai peļu slazdā, cilvēki tik un tā cer uz labāko: ja nu veicas? Vēlēšanos riskēt nereti veicina ziņkārība, kas kļūst par sliktu sabiedroto, kad tiek skartas nopietnas lietas.

Par velti, kungs!

Pāvels un Katja – jauna ģimene. Diezgan ilgi viņi īrēja dzīvokli labā galvaspilsētas rajonā. Taču vienā jaukā dienā saimnieki paprasīja laulātajiem dzīvokli atbrīvot, jo to vajadzēja viņu dēlam. Pāvels sāka meklēt variantus, lai varētu pārcelties, un viņam acīs iekrita interesants sludinājums. Viņš izlasīja vienu reizi, otro, trešo – nē, tā nemēdz būt, droši vien joks. Lai gan…

Lasīt tālāk...