Nopērc detektoru un saglabā dzīvību

Latvijā joprojām notiek daudz ugunsgrēku, kuros iet bojā cilvēki. 2014. gadā upuru skaits tuvojās kritiskajam – tika zaudētas gandrīz 100 dzīvības. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā zina, kā samazināt upuru skaitu: vajadzīgi grozījumi likumos. Valdība izskata jaunos normatīvus, saskaņā ar kuriem 2017. gadā katrā Latvijas dzīvoklī vajadzētu būt uzstādītam dūmu detektoram.

Galvenais – laikus pamosties

Dūmu detektori ir pats elementārākais ugunsdrošības signalizācijas veids. Ierīce analizē gaisu telpā un reaģē uz dūmiem, siltumu, tvana gāzi. Atskanējušais skaņas signāls pamodinās dzīvokļa iemītniekus, ļaujot viņiem laikus pamest degošās telpas vai izsaukt ugunsdzēsējus.

Daudzās pasaules valstīs spēkā ir noteikumi, kas paredz ugunsgrēka detektoru obligātu uzstādīšanu mājokļos. Mūsu kaimiņiem igauņiem, piemēram, tādējādi izdevies uz pusi samazināt ugunsgrēku upuru skaitu. Pēc provizoriskām aplēsēm, Latvijā detektori, ja to uzstādīšana būtu obligāta, varētu izglābt vismaz 50 dzīvību gadā.

Katra dzīvība zelta vērtībā

Divdesmit gados obligātie dūmu detektori izglābtu tik daudz cilvēku, cik dzīvo, piemēram, Ainažos, bet trīsdesmit gados – visus Zilupes iedzīvotājus. Ekonomisti aprēķinājuši, ka viena cilvēka dzīvības vērtība Latvijas tautsaimniecībā ir 500 tūkstoši eiro. Bet runa jau nav par šiem ciniskajiem, lai arī nenoliedzami precīzajiem skaitļiem. Pat ja dūmu detektori palīdzētu glābt tikai 10% potenciālo ugunsgrēku upuru, tos ir vērts noteikt par obligātiem. Tas būtu jādara pat tad, ja tie izglābtu „tikai” 1% dzīvību... Varas iestādēm nevajadzētu vilcināties ar šā vienkāršā, bet efektīvā līdzekļa ieviešanu.

Līdzināties pēc Hamburgas

Taisnības labad jāteic, ka ugunsgrēka detektori arī šobrīd, pirms spēkā stājušies jaunie noteikumi, ir pieejami jebkuram mājokļa īpašniekam Latvijā. Kopš 2008. gada ar šādām ierīcēm jābūt aprīkotām visām sabiedriskajām ēkām un jaunbūvēm.

Tiesa, pagaidām detektori mūsu cilvēkiem ir neierasts jaunums, tāpēc laiku pa laikam rodas pārpratumi. Jauno māju iemītnieki stāsta, ka jutīgie aparāti reizēm saceļ viltus trauksmi (piemēram, reaģē uz piedegušām pankūkām). Taču labāk pārdzīvot dažas viltus trauksmes, nekā nepārdzīvot vienu īstu ugunsgrēku.

„Ugunsgrēka detektori ir ļoti svarīgi,” uzskata VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš. „Diemžēl pēc ugunsgrēku upuru skaita dzīvojamajās mājās Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā. Salīdzinājumam: Hamburgā un tās apkārtnē dzīvo trīs miljoni cilvēku, ugunsgrēku skaits šajā reģionā ir aptuveni tāds pats kā Latvijā, bet Hamburgā gada laikā bojā iet tikai 15 cikvēki, turpretī Latvijā ap 100”.

Gads sācies traģiski

Tātad nevajadzētu gaidīt, kad stāsies spēkā jaunie normatīvie akti. Dūmu detektori nemaksā dārgi, tos var viegli uzstādīt. Sīkāk par ierīcēm stāsta VUGD Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks Andris Staļģevics.

– Kāpēc vispār ir tik svarīgi dzīvokļos uzstādīt dūmu detektorus?

– Mūsu statistika liecina, ka aptuveni puse upuru ir gājuši bojā nevis no uguns, bet gan no saindēšanās ar tvana gāzi. Cilvēki nosmok, jo nav pamanījuši, ka sācies ugunsgrēks. Parasti nelaime notiek naktī – cilvēks gluži vienkārši nepaspēj pamosties. Mēs uzskatām, ka autonomie ugunsgrēka detektori var laikus uzmodināt savus saimniekus.

– Katru gadu ugunsgrēkos iet bojā cilvēki, tad kāpēc Latvijā par detektoriem sākuši runāt tikai tagad?

– Jaunos noteikumus apspriež jau vairākus gadus, tagad tie nodoti izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, un mēs ļoti ceram, ka jaunās normas stāsies spēkā jau šogad. Mājokļu īpašniekiem būs doti divi gadi, lai iegādātos un uzstādītu ugunsgrēka detektorus, bet 2017. gadā visām mājām un dzīvokļiem jau vajadzēs būt aprīkotiem ar šīm ierīcēm. Runājot par ugunsgrēku upuriem, jāteic, ka īpaši smags Latvijā bija 2013. gads, kad ugunsgrēkos gāja bojā 104 cilvēki. Pagājušajā gadā upuru skaits samazinājās – bojā gāja 94 cilvēki (acīmredzot tam iemesls bija samērā siltā ziema – red.). Taču jau šā gada pirmajās dienās bojā gāja pieci cilvēki, un tā ir ļoti nepatīkama zīme.

Pārbaudiet krāsni, lai varētu mierīgi gulēt

– Tātad lielākā daļa upuru dzīvību zaudējuši tieši aukstā laikā?

– Tieši tā, bīstami ugunsgrēki visbiežāk izceļas ziemā, kad vērojamas krasas temperatūras svārstības. Cilvēki uz nakti iekur krāsni, aizmieg un... nepamostas, kad telpā ir sācies ugunsgrēks un uzkrājusies tvana gāze. Detektori izgudroti vispirmām kārtām cilvēka dzīvības glābšanai. Tie signalizē par ugunsgrēka sākšanos. Varbūt arī cilvēks nepaspēj izglābt iedzīvi, bet vismaz pats tiek laukā no degošās telpas.

– Kāpēc mūs ziemā piemeklē tik daudz ugunsgrēku?

– Galvenais cēlonis – apkures ierīces, kuras ir vai nu bojātas, vai atstātas bez uzraudzības. VUGD nav pilnvarots pārbaudīt krāsnis dzīvokļos. Protams, ja cilvēkam ir aizdomas, ka krāsns nav kārtībā, viņš var uzrakstīt mums iesniegumu, un ugunsdrošības inspektors veiks pārbaudi. Taču par apkures ierīču labošanu un tīrīšanu jāgādā pašiem mājokļu īpašniekiem.

– Cik bieži vajadzētu izsaukt skursteņslauķi, lai nenotiktu nelaime?

– Mājās ar krāsns apkuri skursteņslauķi vajag uzaicināt divas reizes gadā – pirms un pēc apkures sezonas. Ilgstošas darbības krāsnis nepieciešams jārbaudīt reizi mēnesī.

Izdevumi – no 5 eiro vienam dzīvoklim

– Cilvēki, kas regulāri tīra un pārbauda savas krāsnis, būs neapmierināti ar prasību obligāti uzstādīt dūmu detektorus. Tas taču nozīmē papildu izdevumus!

– Detektora cena ir atkarīga no ražotāja. Pats nesen nopirku tādas ierīces savai mājai un zinu, ka vienkāršs detektors maksā aptuveni piecus eiro. Tie nav nekādi lielie izdevumi, tāpēc, uzstādījis detektorus visās dzīvojamās istabās, tagad gribu tādu iegādāties arī gaitenim. Parastam pilsētas dzīvoklim pietiek ar vienu detektoru, ko tādā gadījumā novieto gaitenī. Ja līdzekļi atļauj, labāk būtu uzstādīt pa detektoram katrā istabā. Savrupmājās detektori vajadzīgi visos stāvos.

– Pieņemsim, ka dzīvokļa īpašnieks negrib gaidīt jaunos noteikumus un ir gatavs detektoru iegādāties tūlīt. Kādu modeli izvēlēties?

– Modeļi cits no cita neko daudz neatšķiras. Galvenais kritērijs – lai uz korpusa būtu Eiropas marķējums CE. Ja marķējums ir, detektors pildīs savu funkciju. Detektors jāpiestiprina pie griestiem, un ar šo darbu var tikt galā ne tikai jebkurš vīrietis, bet arī daudzas sievietes.

Lasiet instrukciju

– Latvijā kāda firma reklamē detektorus, kuri ne tikai uzmodināšot īpašnieku, bet arī nosūtīšot viņam ziņu uz mobilo tālruni un izsaukšot ugunsdzēsējus. Vai jūs tiešām esat gatavi braukt uz izsaukuma vietu pēc tik „gudra” detektora signāla?

– Pieļauju, ka ir detektori, kas mājokļa saimniekam var padot ziņu par ugunsgrēku, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nav līgumu par automātisko signālu pieņemšanu. Varbūt signāls tiek sūtīts uz apsardzes firmas pulti? Tas jānoskaidro pie ierīces pārdevēja.

– Kas vēl būtu jāzina par ugunsdrošības dūmu detektoriem?

– Ierīces darbojas no visparastākajām baterijām, tās nav jāieslēdz elektrotīklā. Reizi mēnesī detektors ir jāpārbauda. Šai nolūkā jānospiež testa poga, ja atskan signāls, detektors ir darbspējīgs. Ja akumulators sāk izlādēties, detektors pats par to ziņo ar īpašu signālu. Tikai viens svarīgs brīdinājums: gadās, ka cilvēks detektoru gan uzstāda, bet jau pirmās viltus trauksmes reizē izņem no tā bateriju. Tas nekādā gadījumā nav prātīgi darīts.