Vai mūs atkal apdraud legionella?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Piektdiena, 20 Februāris 2015 13:03
Šogad valstī reģistrēts viens saslimšanas gadījums ar leģionāru slimību, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Edīte Tettere.
Leģionāru slimību izraisošās legionelozes baktērijas klātesamība ūdenī tika konstatēta Rīgā, Lemešu ielā 3. Daudzdzīvokļu mājas iemītniekiem ieteica veikt īpašus drošības pasākumus, kā arī nobalsot par ūdensvada ķīmisko dezinfekciju, kas izmaksā aptuveni 500 eiro.
Kā norādīja Tettere, šobrīd nav reģistrētas īpašas izmaiņas saslimstības datos un nav vērojams saslimšanas pieaugums ar leģionāru slimību. Viņa skaidroja, ka gadījumu skaits 2014. un 2013. gadā salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem pat nedaudz samazinājies. 2014. gadā reģistrēti 38 saslimšanas gadījumi, 2013. gadā – 34, 2012. gadā – 48, bet 2011. gadā – 49.
Ja SPKC saņem informāciju par apstiprinātu legionelozes saslimšanas gadījumu, centrs sāk saslimšanas gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, proti, veic inficētās personas aptauju, lai noskaidrotu iespējamās inficēšanās vietas. Iespējamās inficēšanās vietās tiek ņemti karstā un aukstā ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu legionellu esamību ūdens paraugos.
Kā aizsargāties no legionellas baktērijām?
Ēkās, kuru karstā ūdens sistēmas pēc projekta aprīkotas ar akumulējošām tvertnēm, ēkas īpašniekam jānodrošina karstā ūdens periodiska uzsildīšana virs 55°C, aktivizējot pretbakteriālo aizsardzību ar karstā ūdens automātiskā regulatora attiecīgajiem iestatījumiem.
Svarīgi regulāri dušu galviņas iztīrīt vai attīrīt no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt tās, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina reti lietojamie ūdens krāni un dušas. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes. Laiku pa laikam nepieciešams skalot reti lietojamus krānus.
Lielākā Rīgas ēku daļa tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni no Daugavas, būtu vēlams izvērtēt iespēju nodrošināt attiecīgu pretbakteriālo aukstā ūdens apstrādi pret legionelozes baktēriju iekļūšanas varbūtību aukstā ūdens cauruļvados, kas savukārt izslēgs legionelozes perēkļu veidošanās iespēju ēku cauruļvados un iedzīvotāju inficēšanas risku.
Ēku īpašniekiem (apsaimniekotājiem) vēlams regulāri veikt dzeramā ūdens monitoringu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 235.
Ēkās uzstādītie siltummezgli var nodrošināt diennakts režīmā karstā ūdens uzsildīšanu līdz 55oC izejā no karstā ūdens siltummaiņa, ēku pārvaldnieku (apsaimniekotāju) atbildība ir noteikt atbilstošus karstā ūdens režīmus.
Kad ir noskaidrota vieta, kurā persona inficējusies, tās vietas vai objekta saimniekam vai pārvaldītājam, ēkas siltuma un ūdens piegādātājam, kā arī Veselības inspekcijai SPKC nosūta situācijas analīzi, laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus, kā arī rekomendācijas infekcijas izplatības ierobežošanai un tālāka inficēšanās riska novēršanai.
Lemešu ielas mājā pārbaude tika veikta janvāra vidū. Uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks tikusi nosūtīta situācijas analīze un izmeklēšanas rezultāti.
Informācija SPKC mājaslapā liecina, ka leģionāru slimībai raksturīgs straujš sākums, slimniekam temperatūra paaugstinās līdz 39–40,5 grādiem, novērojamas vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, kā arī caureja.
Infekcijas avots ir legionellu baktēriju saturošs ūdens. Cilvēks var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.
Lai izvairītos no inficēšanās dzīvesvietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos.
Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas. Tāpat baktērijas vairojas cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Jau ziņots, ka Latvijā pirmie divi slimības gadījumi ar leģionāru slimību tika reģistrēti 2001. gadā Rīgā, viens no tiem bija letāls. Kopš tā laika gandrīz katru gadu ar leģionāru slimību inficējas vairāki cilvēki.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, ūdensapgādes sistēmā konstatējot infekcijas slimības perēkli, tiek veikti dezinfekcijas darbi. Vienlaikus jāsaprot, ka ūdensvadu dezinfekcija un skalošana ir sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs tehniskais process, kam ir nepieciešams speciāls aprīkojums un sagatavots tehniskais personāls. Vienreizēja ūdensvadu dezinfekcija gan nenodrošina ilglaicīgu efektu un faktiski vienīgais risinājums ir ūdensapgādes sistēmas uzturēšana tādā veidā, lai izslēgtu atkārtotu kolonizāciju ar legionellām. To var panākt, pastāvīgi nodrošinot karstā ūdens temperatūru virs +50°C. Jūsu mājā ūdens ir aukstāks? Tātad jums draud briesmas.
Iedzīvotāju glābšana – pašu iedzīvotāju rokās?
Pārvaldnieks piedāvāja mājas Lemešu ielā 3 iemītniekiem sarīkot aptauju par ūdensvada dezinfekciju. Taču legionellas parādīšanās prasa nekavējošu reakciju, jo ir apdraudēta desmitiem cilvēku dzīvība. Vai pārvaldniekam jāgaida aptaujas rezultāti, lai iztītītu inficēto ūdensvadu?
Lūk, kā šo jautājumu legionelozes pirmā uzliesmojuma laikā 2011. gadā komentēja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:
– Legioneloze ir ļoti bīstama slimība, ko izraisa mikroorganismi, kas ieviešas mājas ūdensapgādes sistēmā, ja pārvaldnieks neuztur nepieciešamo karstā ūdens temperatūru. Slimības gaita ir ļoti smaga un iznākums var būt letāls. Legionellas draudu rašanās mājā ir līdzvērtīga avārijas situācijai. Pārvaldniekam jārīkojas nekavējoties un bez jebkādām aptaujām jāveic ūdensvada dezinfekcija.
Savukārt SIA Rīgas namu pārvaldnieks mums pavēstīja, ka, negaidot aptaujas rezultātus, mājā Lemešu ielā 3 uzreiz ir veikta cauruļvadu termiskā dezinfekcija, paaugstinot karstā ūdens temperatūru līdz 70 grādiem. Bet, lai veiktu ūdensvada ķīmisko tīrīšanu, kas maksā 425 eiro, pārvaldniekam patiešām ir vajadzīga dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
