Izlietosim remonta fondu pareizi!

SIA A&A ir liela pieredze jumtu remonta darbos, starppaneļu šuvju aizdarīšanā un citos ar būvniecību saistītos darbos. Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Buņins stāsta, kādu efektu dod mājas gala sienu siltināšana un kā iespējams dzīvoklī likvidēt mitrumu un pelējumu.

– Daudzstāvu māju iedzīvotāji bieži vien nespēj izšķirties par mājas tūlītēju pilnīgu renovāciju un sāk ar sīkākiem darbiem, piemēram, gala sienu siltināšanu. Sakiet, lūdzu, kāds labums mājai no šādas siltināšanas?

– Mājas remonta fonda līdzekļu ieguldīšana gala sienu siltināšanā ir optimāla investīcija. Protams, pilnībā renovēta māja izskatās ļoti glīti, bet ir viena neliela nianse. Lieta tāda, ka darbu gaitā bieži vien neizdodas ar siltinātāju nosegt logu slīpnes, tam nepietiek vietas, līdz ar to mājas sienas pa logu perimetru pat pēc siltināšanas var izsalt 30–40 centimetru dziļumā. Kā redzat, īsti siltas pēc tādas renovācijas kļūst tikai šauras joslas starp logiem un aukstuma zonām. Siltinot gala sienas, tādas problēmas nav.

– Kāpēc?

– Gala sienās nav logu vai arī tie aizņem pavisam nelielu platību.

– Cik daudz siltuma saglabā mājas, kam nosiltinātas gala sienas?

– Mēs uzraugām mājas, kurās esam veikuši gala sienu siltināšanu. Lielākās pārmaiņas pēc siltināšanas izjūt gala dzīvokļu iemītnieki – telpas kļūst mājīgas, pazūd kondensāts un pelējums. Taču investēto līdzekļu atgūšanā gala sienas siltināšanas ieguldījums nav liels. Garas sešu sekciju mājas gala nosiltināšana izdevumus par siltumenerģiju praktiski nesamazina. Īsās mājās mums ir izdevies panākt siltumenerģijas 5–10% ekonomiju.

– Vai tas nozīmē, ka mājas galu siltināšanas izdevumi nav ātri atgūstami?

– Mūsuprāt, no visiem dzīvojamās mājas pakāpeniskas renovācijas darbiem visātrāk atmaksājas bēniņu siltināšana, tad logu nomaiņa, laba siltummezgla uzstādīšana un pagraba pārsegumu siltināšana. Galu siltināšana šajā sarakstā ir tikai piektajā sestajā vietā. Taču tieši galu nosiltināšana ļauj izlīdzināt temperatūru stūra un vidējos dzīvokļos.

– Cik šobrīd maksā vienas gala sienas nosiltināšana?

– Piecstāvu mājai ar aptuveni 180 kvadrātmetru lielu gala sienu – aptuveni 9–11 tūkstošus eiro. Deviņu stāvu namam, kur sānu sienas platība ir ap 300 kvadrātmetriem, izmaksas būs par 50% lielākas.

– Speciālistu vidū joprojām nav vienprātības, ar ko labāk siltināt – ar vati vai putuplastu. Kāds ir jūsu viedoklis?

– Manuprāt, siltinātāja izvēlei ir mazāka nozīme, galvenā nozīme ir darba kvalitātei, būvnieku prasmei strādāt ar konkrēto materiālu. Mēs, piemēram, siltinām ar vati, bet veidojam ventilējamas fasādes, kas ļauj izvadīt mitrumu no sienas un siltinātāja. Siltinājums bez ventilācijas neļaus mitrajai sienai izžūt, un dzīvokļos būs augsts ģaisa mitruma līmenis.

– Runā, ka vate esot neuzticams materiāls, tā pakāpeniski noslīdot un atstājot kailu sienu.

– Mēs esam jaukuši ārā savas gala sienu siltināšanas sistēmas un pārliecinājušies, ka vate stingri turas savā vietā. Tādu rezultātu panākam, ievērojot tehnoloģiju: vispirms liekam mīkstās vates kārtu, kas cieši piekļaujas sienai, un tai virsū ar dībeļiem stiprinām cietās vates plāksnes. Dažas firmas reizēm praktizē citādu kārtaino „pīrāgu”: mīkstās vates slānis plus izolācijas plēve. Bet plēve ir kaprīzs materiāls, tā nokarājas un nepiespiež vati. Cenas ziņā mūsu risinājums ir nedaudz dārgāks par klasisko (par 300–400 eiro vienai gala sienai), taču mēs to uzskatām par drošāku.

– Vai ārsienu siltināšana glābj no pelējuma dzīvokļos?

– 90% gadījumu pelējuma cēlonis ir sienu izsalšana. Stūra dzīvokļiem palīdz gala sienu siltināšana. Savukārt pelējums vidējos dzīvokļos var rasties starppaneļu šuvju izsalšanas pēc.

– Daudzi domā, ka, lai novērstu pelēšanu, pietiek no jauna aizsmērēt šuves. Vai tā ir taisnība?

– Jā, tāds viedoklis eksistē. Bet ierodas celtnieki, atver ārējo šuvi, ieliek jaunu speciāla materiāla starpliku, taču pelējums nekur nepazūd. Kāds tad ir īstais problēmas cēlonis? Vairākumā gadījumu izrādās, ka šuves pildījums bojāts nevis no ārpuses, bet gan no dzīvokļa puses. Lai to nomainītu, nāksies šuvi telpas stūrī atvērt no iekšpuses, un tur 4–5 centimetru dziļumā visdrīzāk jau atklāsies liels dobums. Ja šo tukšumu aizpilda ar siltinātāju, problēma būs atrisināta: telpas stūris vairs neizsals, pelējums pazudīs.

– Tādu remontu droši vien ir ļoti sarežģīti veikt?

– Nepavisam! Salabot šuvi no dzīvokļa puses var jebkurš vīrietis, kurš prot apieties ar urbi.

– Bet ko darīt, ja siena paneļu salaiduma vietā kļūst slapja?

– Ja siena lietus laikā stipri samirkst, tas nozīmē, ka starppaneļu šuve neaiztur ūdeni un tā jāaizdara no ārpuses. Taču lielākoties siena kļūst mitra no kondensāta. Šai parādībai ir divi iemesli: zema sienas temperatūra un augsts gaisa mitrums telpā. Viens no šiem apstākļiem jāmaina. Parasti pietiek sienas temperatūru paaugstināt par trim četriem grādiem, un kondensāts kopā ar pelējumu pazudīs. Tikpat labu efektu dos mitruma samazināšana dzīvoklī par 10–15%. Daudzos dzīvokļos apkures sezonas laikā gaisa mitrums nokrītas pat līdz 25–35%. Tie, protams, nav ideāli dzīves apstākļi, bet pelējuma šajos dzīvokļos nav.

– Kā samazināt mitrumu?

– Ar visparastāko vēdināšanu! Tikai nevajag visu dienu turēt nedaudz pavērtu logu, šāda metode parasti nepalīdz (ja jums ir pelējuma problēma, diez vai labi funkcionē ventilācijas sistēma). Gaisa mitruma samazināšanai nepieciešama intensīva 3–5 minūšu ilga vēdināšana divas trīs reizes dienā. Šai nolūkā vislabāk reizē atvērt visus logus, lai būtu caurvējš. Mitrums samazināsies, bet temperatūra dzīvoklī normalizēsies drīz vien pēc logu aizvēršanas. Optimālais gaisa mitrums telpā ir 45–60%.

Pasūtīt gala sienas siltināšanu, starppaneļu šuvju un paneļu pārbaudi, profilaksi un remontu jūs varat kompānijā A&A pa tālruņiem 67805083, 29209399.