Renovācija iziet uz starta

Ekonomikas ministrija iepazīstinājusi dzīvojamo māju pārvaldniekus un īpašniekus ar projektu valsts atbalsta nosacījumiem energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās. Labu ziņu ir daudz: valstij ir nauda mājokļu renovācijai, atbalsta nosacījumi ir uzmundrinoši. Daļa māju varēs no valsts saņemt līdzfinansējumu līdz pat 50% apmērā no siltināšanas darbu izmaksām!

800 mājas jau gatavas

Līdz 2009. gadam daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā notika galvenokārt tikai izmēģinājuma projektu līmenī. To galvenais uzdevums bija parādīt dzīvokļu īpašniekiem ēku renovācijas rezultātā iegūtās priekšrocības – komfortablākus mājokļus, zemākas izmaksas par siltumu, īpašuma vērtības pieaugumu un citas.

2009. gadā dzīvojamo māju siltināšanā sākās jauna ēra. Tieši tad mūsu valsts saņēma no ES desmitiem miljonu eiro. Izmantojot šos līdzekļus, piecos gados izdevās renovēt 3% daudzdzīvokļu māju, tādājādi visā valstī kopumā pārvērtības piedzīvoja vairāk nekā 800 māju.

Projekts atmaksājas 14 gados

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, renovētajās mājās tiek ietaupīti aptuveni 40% siltumenerģijas, bet vidējais projekta atmaksāšanās termiņš svārstās ap četrpadsmit gadiem. Tas nozīmē, ka piecpadsmitajā gadā iedzīvotāji jau sāk just ne tikai siltumenerģijas, bet arī naudas līdzekļu reālu ietaupījumu.

Taču pirmajai siltināšanas programmai, kas bija paredzēta līdz 2014. gadam, bija arī vājās puses. Piemēram, daudzas mājas bija noskaņotas veikt renovāciju, bet nevarēja saņemt bankas aizdevumu. Sākotnēji iedzīvotājiem vajadzēja kaut kur aizņemties naudu it visu renovācijas darbu izmaksu segšanai, 50 procentu līdzfinansējumu valsts pārskaitīja vēlāk, renovācijas gaitā vai pēc tās pabeigšanas, bet bankas, nebūdamas pārliecinātas par dzīvokļu īpašnieku maksātspēju, daudzus kredīta pieprasījumus noraidīja.

Tāpat arī 2009.–2014. gadā, lai tiktu līdz mājas renovēšanai, iedzīvotājiem nācās pārvarēt ne mazums birokrātisku šķēršļu. Daudzus nobiedēja lielais dokumentu apjoms, ko valsts pieprasīja no siltināšanas programmas dalībniekiem.

Apsolīja labot kļūdas

Šogad tiks dots starts jaunai daudzdzīvokļu māju renovācijas atbalsta programmai, kas ilgs līdz 2020. gadam. Valdība apsolīja ņemt vērā agrāk pieļautās kļūdas un padarīt renovāciju pieejamāku, tāpēc namu pārvaldnieki un iedzīvotāji ar nepacietību gaidīja, kad Ekonomikas ministrija darīs zināmus līdzfinansēšanas nosacījumus. Tiesa, mājokļu īpašnieki jau iepriekš tika brīdināti, ka tik vērienīgu palīdzību kā līdz 2014. gadam viņi no valsts vairs nesaņems. Tāpēc jo vairāk viņus pārsteidza Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktora Edmunda Valanša paziņojums, ka nauda būs, turklāt tās būs pietiekami daudz!

Jaunajā plānošanas periodā publiskais finansējums dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai pārsniegs 176,4 miljonus eiro; šo summu veidos ERAF finansējums 150 miljonu eiro apmērā un līdzfinansējums no valsts budžeta vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Par šiem resursiem līdz 2023. gada beigām kopumā paredzēts paaugstināt energoefektivitāti vairāk nekā 14 tūkstošiem mājsaimniecību (t.i., dzīvokļu).

Kurp doties pēc naudas?

Jaunās programmas īstenošanu nodrošinās jaunizveidotā akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija (AFI), kas sadalīs līdzekļus un palīdzēs iedzīvotājiem ar padomu. Tiek solīts, ka konsultācijas līdzfinansējuma saņemšanas jautājumos būs pieejamas visā Latvijā.

AFI speciālisti izvērtēs dokumentus (energoaudita atzinumu, tehnisko projektu, būvprojektu u.c.), ko mājas būs sagatavojušas Eiropas naudas piesaistīšanai. Pēc projektu novērtēšanas AFI lems, kādu līdzfinansējumu piešķirt katrai konkrētai mājai.

Mājas iedzīvotāji paši varēs izlemt, kur ņemt kredītu siltināšanai – komercbankā vai AFI.

Līdzfinansējuma apmērus iecerēts noteikt, ne tikai ņemot vērā sasniegto energoefektivitātes līmeni, bet arī aizdevuma finansētāju.

Ja iedzīvotāji lems naudu renovācijai aizņemties no AFI, viņi varēs saņemt šādu līdzfinansējumu:

■ 25%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nav augstāks par 90 kWh/m² gadā;

■ 30%, ja plānotais patēriņš apkurei nepārsniedz 80 kWh/m² gadā;

■ 35%, ja plānotais patēriņš apkurei nepārsniedz 70 kWh/m² gadā.

Ja finansējumu nodrošinās komercbanka vai cits finansētājs, līdzfinansējuma apmērs būs šāds:

■ 36%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nav lielāks par 90 kWh/m² gadā;

■ 43%, ja plānotais patēriņš apkurei nepārsniedz 80 kWh/m² gadā;

■ 50%, ja plānotais patēriņš apkurei nepārsniedz 70 kWh/m² gadā.

Un vēl viena laba ziņa: atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda iedzīvotāji netiks sodīti, ja pēc renovācijas netiks sasniegta plānotā energoefektivitāte. Piemēram, ja saskaņā ar projektu plānots apkurei tērēt 70 kWh/m² siltumenerģijas gadā, bet jūs patērējat 85 kWh/m², neviens neprasīs atpakaļ daļu Eiropas naudas.

Par ko maksās?

AFI sola, izskatot aizdevuma pieteikumus, izvērtēt arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju maksātspēju. Paredzēts, ka viņiem būs jāiemaksā drošības maksājums aizdevuma atmaksas viena ikmēneša maksājuma apmērā.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu atmaksu un varētu vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri neveic savus maksājumus, AFI slēgs cesijas līgumus ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām, tādējādi iegūstot tiesības vērst savus prasījumus pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri nepilda saistības.

Valsts atbalsts 25–50% apmērā no energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas izmaksām paredzēts darbībām, kas saistītas ar:

■ būvdarbu veikšanu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās, tai skaitā atsevišķu dzīvokļu īpašumu robežās esošo logu atjaunošanai vai nomaiņai;

■ ēkas inženiersistēmu renovāciju, rekonstrukciju vai izveidi;

■ atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegādi un uzstādīšanu;

■ projekta autoruzraudzību un būvuzraudzību, projekta vadību.

Ministrijā uzsver: lai piedalītos programmā, mājas iedzīvotājiem ar dokumentiem jāpierāda, ka māja pēc renovācijas apkurei patērēs ne vairāk par 90 kWh/m² siltumenerģijas gadā, bet siltumenerģijas ietaupījumam pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas jābūt ne mazākam par 30% no patēriņa pirms renovācijas. Galvenais, ka projektam ir jābūt ekonomiski pamatotam un jāatmaksājas aptuveni divdesmit gadu laikā vai pat ātrāk.