Prusaks, prusaki, daudz prusaku

Vasarā kaitīgie kukaiņi mūsu dzīvokļos vairojas sevišķi ātri. Kā padzīt nelūgtos viesus?

Pesimisti apgalvo, ka pēc kodolkara uz Zemes dzīvi paliks tikai prusaki, kuri sērīgi grauzīs pienenes. Kāpēc prusaki un kāpēc pienenes? Tikai tāpēc, ka pienene ir viena no izturīgākajām dārza nezālēm, nekāda ravēšana un ķīmiskā apstrāde pret to nelīdz. Savukārt prusaki ir vieni no izturīgākajiem (un nesimpātiskākajiem) mājas kaitēkļiem, bez speciālista palīdzības ar tiem tikt galā nav iespējams. Kāpēc „kaimiņu būšana” ar nepatīkamajiem kukaiņiem ir arī bīstama un kā mūsu mājoklī dzīvi prusakiem padarīt nepanesamu?

Prusakiem ir labi līdzās cilvēkam

Pieradinot suni, kaķi, govi un citus derīgus dzīvniekus, cilvēks, pats to negribēdams, pie viena pieradināja arī ne tikai nederīgus, bet pat ļoti kaitīgus radījumus. Par spīti cilvēku gribai mājas prusaki kļuvuši par cilvēku dzīves vides neatņemamu sastāvdaļu un ir tik ļoti pieraduši pie labiekārtoto mājokļu komforta, ka brīvā dabā lielākā daļa sugu gluži vienkārši vairs nespētu izdzīvot, toties cilvēka mājoklī jūtas gluži kā paradīzē.

Jeļena, kas dzīvo vienā no galvaspilsētas guļamrajoniem, pirmo reizi sastapusies ar prusaku savā virtuvē, uzreiz pat neaptvēra, kas tā par radību, ko viņa piebeigusi ar ātrumā paķerto avīzi. Kundze pat nespēja iedomāties, ka viņas spodrajā virtuvē varētu atrast ko ēdamu tāds mūdzis kā prusaks, un pieļāva, ka seškājainais radījums ielidojis pa logu. Taču jau pēc dažām dienām viņa pamanīja kukaiņus ložņājam virtuves skapī, un tad ar katru dienu to kļuva aizvien vairāk.

„Pat atzīties kauns!”

– Tajā brīdī es jutos tik neērti, ka apjukumā velti zaudēju laiku, – atzīst Jeļena. – Man bija kauns par notiekošo kādam stāstīt un prasīt padomu. Biju pārliecināta, ka prusaki ieviešas tikai tur, kur dzīvo netīrīgi cilvēki, un atzīt sevi par nevīžu negribējās. Pie rokas bija internets, un es sāku nodarboties ar burvestībām – gatavoju un izliku pa kaktiem dīvainus maisījumus no cukura, olas dzeltenuma un borspirta, nopirku tā dēvēto zīmuli un apvilku ar to visas spraugas virtuves mēbelēs un pie grīdlīstēm, grūti pieejamās virsmas apsmidzināju ar pretīgi smirdošu aerosolu, neredzamās vietās izliku slazdus. Bija ļoti nepatīkami redzēt, ka slazdi prusakus nevilina, saindēto ēsmu viņi neēd un pa apstrādātajām virsmām pārvietojas gluži vai ierindas solī...

Lieta kļuva pavisam nopietna. Jeļena ne mirkli nepārstāja domāt par nelūgtajiem atnācējiem. Prusaki sāka nopietni ietekmēt viņas dzīvi. Jeļena kautrējās aicināt pie sevis paziņas – ko tad, ja kāds ieraudzīs prusaku, kauns taču! Viņa pārstāja mājās gatavot ēst, jo pašas trauki likās pretīgi. Viņa krita izmisumā, ieraugot prusaku guļamistabā uz sienas. Prusaki dzīvoklī tiešā nozīmē kļuva par prusakiem galvā. Beidzot Jeļena saprata, ka bez kvalificētas palīdzības viņai šajā karā neuzvarēt.

Prusaks dzīvo aizkrāsnē

Mihails Starostins ir speciālists, kas palīdz cilvēkiem iznīcināt kaitēkļus. Par prusakiem viņš zina visu. Un ar nožēlu konstatē, ka gadījumi, kad cilvēki pārprastas kautrības dēļ vilcinās izsaukt speciālistu, nepavisam nav retums. Bet, jo vairāk ielaists gadījums, jo grūtāk ieviest kārtību.

– Prusakam galvenais ir nevis barība, bet gan ūdens, – stāsta Mihails. – Bez barības prusaks mierīgi var nodzīvot 30 dienas un pat ilgāk, bet bez ūdens neizvilks dzīvību ilgāk par nedēļu. Tāpēc prusaki pārsvarā sastopami vietās, kur viņi var neierobežoti piekļūt ūdenim. Virtuve, vannas istaba, tualete... Siltā telpā, kur pieejams ūdens, prusaki sāk ātri vairoties. Slēpjoties grūti pieejamās vietās – aiz grīdlīstēm, zem izlietnes, aiz un zem mēbelēm un sadzīves tehnikas, sienas spraugās, viņi veido kolonijas. Jebkura tumša, silta un grūti pieejama vieta dzīvoklī var kļūt par prusaku kolonijas mājokli.

Viena no nepatīkamākajām prusaku īpatnībām ir tā, ka viņi ir absolūti neizvēlīgi barības ziņā. Cilvēki, kuri ik dienas rūpīgi uzkopj māju, bieži vien nesaprot, ar ko barojas prusaki vietā, kur nav ne drupačas ne uz galda, ne zem galda. Prusakiem barībai der jebkādas organiskas vielas – ēdiena paliekas, pat ziepes, ādas izstrādājumi, papīrs, dažu veidu audumi. Protams, viņi dievina uz galda atstātus produktus un laikus neiznestus atkritumus, bet arī tīrā dzīvoklī necietīs badu – viņi labprāt mielojas ar cieti, ko var atrast aiz tapetēm un vecu grāmatu muguriņās.

Ienaidnieku vajag pazīt

Sākot prusaku apkarošanu, cilvēki bieži vien neuzskata par vajadzīgu uzzināt, kur prusaki dzīvo, ko ēd un kā vairojas. Bet šie faktori noteikti ir jāņem vērā, lai efektīvi atbrīvotos no nepatākamajiem kaimiņiem.

Prusakiem ir tēviņi un mātītes, šie kukaiņi vairojas dzimumceļā. Apaugļotai rudā prusaka mātītei vēdera dobumā izveidojas neliela kapsula jeb oteka, kurā atrodas oliņas. Melnais prusaks iznēsā šo kapsulu vēdergalā. Ja jūs redzat resnu prusaku ar savdabīgu kapsulu „astes” vietā, ziniet, ka tā ir apaugļota mātīte.

Cik ātri vairojas prusaki? Oliņu iznēsāšana var ilgt aptuveni divus mēnešus, pēc tam izšķiļas jaunā prusaku paaudze. Jaundzimušos dēvē par nimfām, tie ir mazi caurspīdīgi prusacēni. Savā dzīves ciklā prusaki piedzīvo metamorfozi: nimfas vairākas reizes met ādu, līdz sasniedz pieauguša prusaka izmērus.

Kāpuri jeb nimfas veido mājas jeb virtuves prusaku populācijas pamatmasu. Ar katru nākamo ādas mešanu tie kļūst lielāki un aizvien vairāk līdzinās vecākiem. Virtuves prusaki dzimumgatavību sasniedz jau triju mēnešu vecumā. Dzīves ciklā prusaku mātīte var radīt vismaz 100 pēcnācēju.

Vēl viena prusaku vairošanās īpatnība ir tā, ka mātītei pietiek vienu reizi apaugļoties, lai visu atlikušo mūžu nestu pēcnācējus. Kādu laiku prusaku mātīte nesā olas kapsulā, tad atrod mitru, siltu vietu un atstāj tur kapsulu gatavināties. Vienā reizē prusaku mātīte spēj iznēsāt aptuveni 40 oliņu. Tātad pat viena prusaku mātīte, nejauši ieklīdusi jūsu mājoklī, spēj dažu mēnešu laikā radīt lielu kukaiņu koloniju.

Ne ar koku neizdzīt

Dažkārt noteikt vietu, kur mīt prusaku kolonija, var pēc raksturīgajiem melnajiem punktiņiem – kukaiņu ekskrementiem. Lai apkarotu prusakus, ir ļoti svarīgi atrast viņu slēptuvi. Piemēram, ja esat atradis prusaku mājvietu zem grīdlīstes, jūs varat tās apkārtni apstrādāt ar indīgu vielu, un tad kukaiņi nenovēršami saskarsies ar indi.

Negatīvi ārējie apstākļi var ietekmēt prusaku vairošanos. Ūdens un barības trūkums, zema temperatūra var izraisīt pēcnācēju nāvi.

– Lai jūsu mājoklis prusakiem neliktos pievilcīgs, svarīgi ir raudzīties, lai nebūtu brīvi pieejams ūdens. Šim resursam ir galvenā nozīme prusaku dzīvotspējas nodrošināšanā, – uzsver kaitēkļu iznīdēšanas speciālists Mihails Starostins un piebilst ko gluži neticamu.

Pēc viņa teiktā, jūs varat prusakam uzdot ar čību, varat uzkāpt un varat tieši virsū uzsmidzināt indi no aerosola, bet, ja prusaks pēc tam spēs tikt pie ūdens – klozetpodā, uz vannas istabas grīdas, puķupodā, atkritumu spainī vai kur citur, tas „atdzersies” un atlabs.

– Tālab šajā cīņā ir tik svarīgi raudzīties, lai nekur nebūtu brīvi pieejams ūdens: izlietnes notekai jābūt noslēgtai ar aizbāzni, poda vākam aizvērtam, istabas puķu paliktņiem jābūt sausiem, vannas istabā pēc dušas vai vannas lietošanas jānoslauka sausas ne tikai grīdas, bet arī sienas. No ieraduma tējkannā turēt vārītu ūdeni nāksies atteikties, ja tas nepieciešams, tad jāliek ledusskapī, – skaidro Mihails.

Mājdzīvnieki situāciju var sarežģīt – tiem vienmēr jābūt pieejamam ūdenim. Šai gadījumā var palīdzēt automātiskā dzirdinātava, kas atveras, mājas mīlulim tuvojoties, un aizveras, ejot prom.

– Līdzekļi, ko piedāvā lielveikalos, var derēt profilaksei, bet, spriežot pēc to cilvēku daudzuma, kuri vēršas mājas kaitēkļu apkarošanas dienestos pēc tam, kad ar šiem līdzekļiem problēmu nav izdevies atrisināt, necik efektīvi tie nav, – spriež Mihails.

Speciālisti parasti lieto koncentrētus profesionālos līdzekļus, kurus nav iespējams nopirkt lielveikalā. Taču arī spēcīgs līdzeklis vēl negarantē panākumus cīņā.

Māju vajag apstrādāt, it kā raugoties no prusaka viedokļa, uzskata Mihails Starostins. Tas nozīmē atcerēties, ka prusaki staigā ne tikai pa horizontālām, bet arī vertikālām virsmām un pat ar kājām gaisā, ka skapjaugšas un citas aizmirstas un apputējušas augstas vietas prusakiem ir lieliska mājvieta, atcerēties, ka zem sadzīves tehnikas, kas gadiem stāv vienā un  tai pašā vietā, prusaki var ļoti ērti paslēpties.

– Īpaša uzmanība jāpievērš vietām, kur sienā ieiet kanalizācijas caurules, ventilācijas lūkām utt. Ja prusaki no citiem dzīvokļiem dodas pie jums izlūkgājienā, jārada tādi apstākļi, lai turpmāk viņiem negribētos pat tuvoties jūsu caurulēm, – saka speciālists.

Allaž būt modriem

Parasti pēc dzīvokļa profesionālas apstrādes prusaki pazūd otrajā vai trešajā dienā. Beigtie ķermeņi kādu laiku vēl bojās jums noskaņojumu, kad mājokļa uzkopšanas laikā tiem uzdursities. Neliels kukaiņu aktivitātes uzliesmojums vēl iespējams, kad no olām, kas saglabājušās zem grīdlīstēm un citviet, izšķilsies jauni prusaki, bet to mūžs nebūs ilgs, jo profesionālais līdzeklis saglabā savas nāvējošās īpašības vismaz pusgadu pēc lietošanas.

– Iesaku pēc pusgada vai gada veikt atkārtotu profilaktisko apstrādi, – saka Mihails. – Dodoties ceļojumā vai pošoties uz vasarnīcu, cilvēki aizmirst noslēpt visus produktus (kartupeļus un sīpolus ieskaitot) un atstāj brīvi pieejamu ūdeni. Dzīvoklī iekļuvušam prusakam ar to pietiks, lai rastos vēlēšanās kolonozēt jūsu mājokli.

Pēc Mihaila teiktā, īpaši aktīvi prusaki vairojas vasarā siltos un saulainos dzīvokļos +25 grādu temperatūrā. Tad pēc agriešanās no atvaļinājuma saimnieki var piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu.

Ja reiz prusakus izdevies padzīt, turpmāk vienmēr jābūt modriem. Bet vislabāko rezultātu iespējams sasniegt, ja kukaiņi tiek apkaroti reizē visā mājā.

– Ja reizē apstrādā visus dzīvokļus, no prusakiem iespējams pilnībā atbrīvoties. Ja tos nīdē tikai vienā dzīvoklī, tie aizies uz otru, no tā uz trešo, un tā gadiem var klejot pa visu māju, – uzsver speciālists.