Laiks nomainīt ūdensvadu!

Rīgā mājas iekšējo komunikāciju nomaiņu iespējams veikt par puscenu

Daudzdzīvokļu māju ūdensvada sistēmas caurules savu mūžu jau sen godam nokalpojušas. Tas labi zināms to māju iedzīvotājiem, kuri cauruļvadu nomaiņu sev vien zināmu iemeslu dēļ atlikuši uz vēlāku laiku. Toties viņi zina visas neērtības, ar kurām saskaras sadzīvē: sliktu ūdens spiedienu (ūdens tik tikko tek), vāju karstā ūdens cirkulāciju (vispirms – spainis vēsa ūdens, pēc tam – karsts), nepārtrauktu neziņu, kad būs kārtējā avārija, vai būs saliets dzīvoklis…

Lasīt tālāk...

Jauni ieroči cīņā ar ūdens zudumiem

Uz bezkontakta nolasīšanas sistēmu balstītie jaunākās paaudzes aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāji iedzīvotājiem nodrošina iespēju norēķināties par patērēto ūdeni bez tā saucamās korekcijas, turklāt palīdz ietaupīt naudu

Beidzamajos piecos–septiņos gados Latvijā nebeidzas cīņa ar tā saukto ūdens starpību, kāda izveidojas starp mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un visu dzīvokļu individuālā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu summu. Visiem jau sen ir apnicis maksāt ūdens rādījumu starpību, kuras lielums var sasniegt mēnesī reāli patērētā ūdens daudzuma maksu. Iepazīstinām ar vienu no situācijas risinājumiem, ko piedāvā Latvijas ūdens un gāzes lietotāju asociācijas speciālisti.

Ūdens patēriņa korekcijas problēmu nav iespējams atrisināt, jo daudzdzīvokļu māja netiek vērtēta kā vienota sistēma ticamai ūdens patēriņa uzskaitei un likumdevēji korekcijas problēmu „pārlikuši” uz iedzīvotāju atbildību. Par ūdens starpību daudzdzīvokļu mājā patlaban atbild tikai tie iedzīvotāji, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir pārkāpuši uzskaites kārtību. Tajos mēnešos, kad visi – kā dzīvokļu īpašnieki, tā īrnieki – ir pareizi nodevuši individuālo skaitītāju rādījumus, ūdens starpību izdala vienlīdzīgi – visiem dzīvokļiem.

Lasīt tālāk...

Ugunsdrošības kalendārs 2018. gadam

Par uguni ir daudz rakstīts, stāstīts, dzejots, dziesmots, šķiet, neko jaunu vairs nav iespējams izdomāt. Ja nu vienīgi mēs prastu to savaldīt, iegrožot, bet ne vienmēr tas izdodas.

Cilvēkam uguns ir siltums, tā ir papildu gaisma, tādējādi iespējams pagarināt darbību arī diennakts tumšajā laikā. Uguni izmanto pārtikas pārstrādei, kā arī lai atbrīvotos no aizaugušām, neizmantojamām zemes platībām, pārveidojot tās auglīgās teritorijās. Uguns palīdzēja kausēt dzelzi un minerālus, šodien to izmanto pat roboti, nesot olimpisko uguns stafeti.

Cilvēki uguni izmanto pielūgšanas kultos, reliģiskos rituālos baznīcās, plašos tautas saietos – Līgo vakarā Rīgā, Reģu dienā Krimuldas novadā, Jāņos jeb Līgo naktī visā valstī, Senās uguns naktī Baltijas jūras krastā (īpaši Staldzenē, Pāvilostā, Rojā, Saulkrastos, Engurē, Mērsragā utt.), praktiski visos gadskārtu ritos, kurus atzīmē/svin Latvijas novados.

Lasīt tālāk...

Dubults trieciens

Sadzīves tehnika var pēkšņi nogalināt: vīrietis saņēma letālu triecienu no strādājošas veļas mašīnas!

Mūsdienu sadzīves tehnika ne tikai padara dzīvi daudz vieglāku, bet var būt arī daudzu briesmu avots. Protams, visi ir dzirdējuši, ka, stāvot vannā, labāk nelietot matu žāvētāju. Bet, vai veļas mazgājamā mašīna vannas istabā var kļūt par slepkavu? Izrādās, var gan, jo nesen Novosibirskā cilvēks mira tieši šāda iemesla dēļ. Kas jāzina par iespējamām briesmām, pieslēdzot elektroierīci vannas istabā?

Traģēdija notika septembrī. Kā daudziem iedzīvotājiem traģiski bojā gājušā vīrieša dzīvoklī veļas mašīna atradās vannas istabā. Tā kā atstāt strādājošu ierīci bez uzraudzības ir bīstami kaut vai tādēļ, ka nejauši var pārplīst vai norauties ūdens aizplūdes caurule, cilvēki agregātu darbina laikā, kad paši atrodas dzīvoklī. Ko darīt, ja veļas mazgāšanas laikā jāmazgājas pašam vai kas cits jādara vannas istabā?

Lasīt tālāk...

Uguns paņem visu

Kādēļ ugunsgrēka laikā Jelgavā cilvēks nespēja izglābties no aizstiklotas lodžijas un gāja bojā sadegot?

Latvijā katru gadu ugunsgrēkos iet bojā aptuveni 100 cilvēku. Viens no šausmīgākajiem ugunsgrēkiem 2017. gadā notika Jelgavā, kad deviņstāvu ēkas otrā stāva dzīvoklī teju divdesmit aculiecinieku klātbūtnē sadega 79 gadus vecs vīrietis, neveiksmīgi mēģinot izkļūt no liesmu pārņemtā dzīvokļa caur aizstiklotu lodžiju. Glābēji nelaimes vietā ieradās ļoti savlaicīgi, tomēr padzīvojušo cietušo izglābt vairs neizdevās. Vai viņa dzīvību būtu glābis dūmu detektors, kurš būs obligāts, sākot ar 2020. gada 1. janvāri?

Aizstiklotā lodžija pārvērtās krātiņā

Ne mazāk par divdesmit aculieciniekiem novēroja traģisko ugunsgrēku daudzstāvu ēkā, taču palīdzēt nebija viņu spēkos.

Lasīt tālāk...

Kāda nākotne gaida siltināšanu?

Projektus renovācijas atbalstam ir iesnieguši aptuveni 200 daudzdzīvokļu māju īpašnieku no visas Latvijas. Dažos objektos darbi jau sākti. Šo darbu veikšanai piešķirts 166 miljonus eiro liels atbalsts!

Valsts attīstības finanšu institūcija Altum no daudzdzīvokļu māju pārstāvjiem iesniegumus par finansiālā atbalsta saņemšanu māju energoefektivitātes paaugstināšanai gaida jau kopš 2016. gada. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt dažādu veidu finansiālo atbalstu, arī neatmaksājamu grantu 50% apmērā no plānoto renovācijas darbu izmaksām. Augusta beigās Altum bija saņēmis 200 iesniegumu no māju pārstāvjiem, kuri ir gatavi siltināt savas mājas. Pēc veiktajiem aprēķiniem, līdz 2023. gadam programmas Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās mājās ietvaros plānots nosiltināt kā minimums 1000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.

Lasīt tālāk...