Kurināt pa jaunam

Gāzes apkures katlu īpašniekiem nāksies atvērt maciņus un iegādāties jaunas, dārgākas un regulāri kopjamas iekārtas

26. septembrī spēkā stāsies Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka jaunas prasības siltuma ražošanas iekārtām – gāzes apkures katliem, ūdens sildītājiem, siltumsūkņiem un citām. Taču vispirmām kārtām direktīva būtiski mainīs dzīvi tiem cilvēkiem, kas mājokļu apkurei un ūdens uzsildīšanai izmanto gāzi. Jaunie kondensācijas tipa gāzes katli, uz kuriem būs jāpāriet, maksās dārgāk un piedevām tiem būs nepieciešama regulāra apkope un papildu caurule kondensāta novadīšanai. Kas mainīsies desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvē un kas jaunievedumu izjutīs vissāpīgāk?

Vispirms nedaudz par apkures katliem. Pamatā ir divu veidu gāzes katli – tradicionālie konvekcijas tipa un kondensācijas tipa.

Lietojot konvekcijas tipa katlus, telpas apkurei tiek izmantota tikai tā enerģija, kas izdalās kurināmā sadegšanas procesā, siltums no tvaika kondensāta iet zudumā. Šo katlu priekšrocība ir vienkāršā konstrukcija, kas padara vieglu to montāžu, demontāžu un remontu, kā arī pieejamā cena.

Savukārt kondensācijas tipa katlu darbības princips ir tāds, ka apkurei nepieciešamā enerģija tiek iegūta, ne vien sadegot kurināmajam, bet arī no tvaika kondensāta, kas veidojas degšanas laikā. Šis katls var darboties pie zemākas temperatūras salīdzinājumā ar konvekcijas katlu, tādējādi nodrošinot 10–15% gāzes ietaupījumu un samazinot apkures izmaksas kopumā.

Kondensācijas tipa katlam salīdzinājumā ar parasto ir speciāla siltumapmaiņas tvertne ar lielāku virsmu, kurā sadegšanas produkti tiek atdzesēti līdz temperatūrai, kas zemāka par 90°C. Tā rezultātā dūmgāzēs esošais ūdens tvaiks kondensējas, izdalot siltumenerģiju. Kondensācija notiek no nerūsējoša materiāla izgatavotā siltummainī. Lai iegūtu pilnvērtīgu kondensācijas efektu, atgaitas plūsmas temperatūra tiek pazemināta līdz rasas punktam – temperatūrai, pie kuras dūmgāzu ūdens tvaiks sāk pārvērsties par šķidrumu.

Soli pa solim

„Kondensācijas katli ir gandrīz divas reizes dārgāki par konvekcijas tipa katliem, bet lietderības koeficients tiem ir tikai par 10–15% augstāks,” saka apkures katlu tehniskās apkopes speciālists Simmo Paomets. „Manuprāt, jaunās direktīvas prasības būs liels trieciens ne visai turīgiem cilvēkiem, kuriem par apkures katlu samaksāt divreiz lielāku summu būs ļoti sarežģīti.”

Viņš vēl piebilst, ka direktīva pieņemta jau 2009. gadā un pārejai uz energoefektīvu apkuri saskaņā ar šo dokumentu jānotiek vairākos posmos.

„Vispirms aizliedza 100 vatu spuldzes, tad sūkņus, beidzot tikuši arī līdz katliem,” nopūšas Simmo Paomets. „Un tās vēl nav beigas!”

Protams, direktīva nepavisam nepieprasa, lai 26. septembrī visi konvekcijas katlu īpašnieki pārstātu tos darbināt un tajā pašā dienā izmestu. Šos katlus drīkst lietot, kamēr vien tie kalpo un nebojājas.

Taču gāzes apkures katli nav mūžīgi, to vidējais kalpošanas laiks ir 15 gadi.

Tātad, ja esat nopirkuši katlu, piemēram, pirms astoņiem gadiem, ziniet, ka neviens ar varu nespiedīs to nomainīt pret jaunu, bet varat jau sākt pamazām vien krāt naudu kondensācijas tipa katlam, jo tad, kad jūsējais sabojāsies, konvekcijas tipa iekārtas vairs nopirkt nevarēs.

Saskaņā ar direktīvu ražotāji no 26. septembra vairs nedrīkstēs piegādāt pārdevējiem konvekcijas tipa katlus, tātad pavisam drīz zudīs iespēja iegādāties lētu apkures iekārtu. Tirgū paliks tikai dārgie kondensācijas tipa agregāti.

„Šobrīd vēl tradicionālo katlu var nopirkt par cenu, sākot no 749 eiro, bet vislētākais kondensācijas tipa katls pie mums jau maksā 1120 eiro,” saka Simmo Paomets. „Lielu māju īpašniekiem tā vēl varētu būt pieņemama summa, bet pie mums par cenu interesējas arī cilvēki, kam mājoklis nav lielāks par 30 kvadrātmetriem. Un nav jau noslēpums, ka mazo dzīvokļu īpašnieki nav nekādi bagātnieki.”

Pēc viņa teiktā, nav iespējams aprēķināt, cik ilgā laikā atmaksāsies dārgais kondensācijas katls, kuram lietderības koeficients ir tikai par 10–15% augstāks salīdzinājumā ar tradicionālo katlu.

„Viena lieta ir apkures sistēmu atmaksāšanās lielās mājās, pavisam cita – mazos dzīvokļos,” saka Simmo Paomets. „Pie mums daudzi mājokļus apkurina ar gāzes katliem. Labi, ja mājā ir sava katlumāja vai visus dzīvokļus apkurina ar diviem trim katliem. Bet ja katram dzīvoklim ir savs katls? Ne jau katram īpašniekam ir pa kabatai veikt tik lielu ieguldījumu. Turklāt vēl izdot naudu par pārbūvi, jo kondensācijas katliem vajadzīga papildu caurule kondensāta novadīšanai kanalizācijā.”

Tātad, ja šobrīd gāzes apkure ir viena no lētākajām, drīzumā situācija var mainīties: nepieciešamo ieguldījumu dēļ ekonomija vairs nebūs tik jūtama.

Energoefektivitātes uzlīmes

Vēl viens svarīgs aspekts, kas jāpatur prātā, ir apkures katlu apkope.

„Konvekcijas katlu apkopi ieteicams veikt reizi gadā, bet teorētiski nekas ļauns nenotiks, ja jūs vienu gadu izlaidīsit,” saka Simmo Paomets. „Ar kondensācijas katliem tāds joks neies cauri, tiem ir maigs siltummainis, kam regulāri jānoslauka putekļi un jānovāc netīrumi. Ja regulāri neveiksiet apkopi, drīz vien būs vajadzīgs jauns siltummainis, bet tā ir pati dārgākā katla detaļa, kas maksā gandrīz tikpat, cik jauns katls!”

Meistars rāda siltummaini, kas nav lutināts ar apkopi. Tā detaļas klāj rūsa, tas vairs nav lietojams.

„Katla apkope parasti maksā aptuveni 60 eiro, plus apstrāde ar ķimikālijām, kopā sanāk ap 70 eiro gadā,” saka Simmo Paomets. „Ja jums ir kondensācijas tipa apkures katls, atcerieties – apkopi nedrīkst izlaist! Tātad ES direktīva nosaka vēl regulārus tēriņus par apkopi. Uzskatu, ka patērētājam nepieciešama izvēles iespēja. Tie, kas gribēja kondensācijas katlus, jau sen ir tos uzstādījuši, bet tagad mūs piespiedu kārtā atstāj bez alternatīvas tirgū.”

Visvairāk apkures katlu iedzīvotāji, pēc speciālista teiktā, iepirka 2000. gadā, salīdzinoši daudz pārdots arī 2006.–2007. gadā. Tādējādi atliek tikai secināt, ka tiem, kas katlus nopirka pirms 15 gadiem, drīz vien nāksies tos nomainīt. Līdz 26. septembrim viņi teorētiski vēl var iegādāties konvekcijas katlus, kas drīzumā kļūs par retumu. Tie, kas katlu nopirka pirms astoņiem gadiem, arī var daudz neuztraukties un sākt krāt naudu jaunam, dārgākam, vai arī iegādāties agregātu jau tagad priekšdienām un aizmirst problēmu vēl uz 15 gadiem.

Tomēr ir arī izņēmumi: līdz 2017. gadam drīkst pārdot tos tradicionālo katlu modeļus, kuriem gāzes sadegšanas produkti izplūst caur dūmvadu, kā arī tos, kuru darbības pamatā ir karstā ūdens caurplūdes princips.

„Kā saprast, ka katls drīz pārstās darboties? Tas sāk bieži bojāties, prasa vairāk enerģijas un gāzes,” saka Simmo Paomets.

Vecajos rajonos, kur elektrības jaudas visas mājas apkurei nepietiek, bet gāzes vadi jau sen sabūvēti, apkures katls ir laba izeja no situācijas. Agrāk šajās mājās bija krāsns apkure. Bet drīz vien, pateicoties ES direktīvai, ne visai turīgajiem mazo dzīvokļu īpašniekiem koka mājās nāksies izdot naudu par dārgākām apkures iekārtām un šo iekārtu jutīgo mehānismu regulāru apkopi.

„Neko nepadarīsi, ar to būs jāsamierinās. Mums ir energoefektivitātes klasi norādošas uzlīmes uz veļas mašīnām, plītīm un citas sadzīves tehnikas, un tas, ka tādas tiks ieviestas arī apkures katliem, nav slikti. Slikti tikai, ka tas notiek paklusām, neviena oficiāla persona par šo lietu nerunā un daudzi cilvēki par jaunievedumu gluži vienkārši nav informēti,” rezumē Simmo Paomets.