Kad? Kurp? Par cik?

Jaunās siltināšanas atbalsta programmas projektu komentē Ekonomikas ministrijas ES fondu apgūšanas departamenta direktors Edmunds Valantis:

– Kā redzat, Ekonomikas ministrija paredzējusi vairākus atšķirīgus grantus, līdzfinansējuma apmērs ir atkarīgs no tā, kādu energoefektivitāti māja plāno sasniegt pēc renovācijas. Turklāt te ir viena ļoti svarīga nianse: ja māja ņem kredītu parastā bankā, tā patiešām var saņemt ES līdzfinansējumu līdz 50% apmērā no renovācijas kopējās vērtības. Taču daudzām mājām bankas naudu nevēlas dot! Mēs atrisinājām problēmu, piedāvājot alternatīvu kreditēšanu, ko īstenos AFI. Tādā gadījumā mēs kredītiem izmantosim daļu Eiropas naudas, tāpēc grants būs mazāks nekā bankas aizdevuma gadījumā – līdz 35%. Toties cilvēki garantēti saņems aizdevumu, turklāt ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Šobrīd plānojam, ka AFI izsniegs kredītus ar fiksētu likmi 2% + EURIBOR uz laiku līdz 20 gadiem.

– Kāds modelis mājai būtu izdevīgāks?

– Katram variantam ir savi plusi un mīnusi. Ja iedzīvotāji ņems kredītu bankā, viņiem par to būs jāmaksā lielāki procenti. Ja ņems no valsts, kredītprocentu likme būs zemāka, toties arī līdzfinansējums būs mazāks. Beigu beigās pēc 20 gadiem var izrādīties, ka gan vienā, gan otrā variantā iedzīvotāji par renovāciju samaksājuši aptuveni vienādu summu.

– Cilvēkiem vislielākās raizes dara tieši kredīti. Viņi baidās, ka samaksās naudu par siltināšanu, bet beigu beigās ietaupījums nesegs tēriņus!

– Mēs izskaitļojām abus finansēšanas modeļus. Vidēja apkures tarifa, parastā siltumenerģijas ietaupījuma un būvdarbu normālu cenu gadījumā iedzīvotāji nepārmaksās. Atmaksājot bankas vai valsts aizdevumu, pēc renovācijas viņi par dzīvokli maksās aptuveni tikpat, cik maksāja pirms. Toties dzīvokļi būs siltāki un mājas glītākas.

– Programma vēl nav izsludināta, bet vai iedzīvotāji jau var tai gatavoties?

– Protams! Pirmais solis – noturēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un pieņemt lēmumu par renovāciju un tehniskās dokumentācijas izstrādi (energoaudits, mājas tehniskais novērtējums), kā arī izraudzīties mājas pilnvaroto personu. Parasti tas prasa samērā daudz laika.

– Un kāds būtu otrais solis?

– Kad renovācijas līdzfinansēšanas programma būs atvērta, mājas iedzīvotāju ievēlētā pilnvarotā persona dosies uz AFI. Tur tiks izveidots konsultatīvais centrs, kura darbinieki izvērtēs, vai iedzīvotāji pareizi sagatavojuši dokumentus un vai spēs sasniegt plānoto ekonomiju. Saņēmuši akceptu, mājas iemītnieki varēs izraudzīties būvniekus.

– Un kurā brīdī viņiem būs jāiet pēc kredīta?

– To varēs darīt pēc tam, kad būs saņemts būvnieku piedāvājums un cilvēki zinās, cik maksās renovācija. Tad mājas pilnvarniekam būs divi varianti – vai nu iet pēc kredīta uz banku, vai arī pieprasīt AFI finanšu piedāvājumu. Salīdzinot abus variantus (aizdevuma summu, procentu likmes, līdzfinansējuma apmēru), iedzīvotājiem būs jāizlemj, kurš finansēšanas modelis viņu mājai ir izdevīgāks.

– Jūs solījāt padarīt kredītus vieglāk pieejamus. Izdevās?

– Jā! Piemēram, līdz 2014. gadam iedzīvotājiem vajadzēja bankā ņemt pilnai renovācijas vērtībai atbilstošu kredītu, un tikai pēc darbu pabeigšanas viņi no valsts saņēma līdz 50% no renovācijas izmaksām un varēja atdot bankai daļu parāda. Turpmāk valsts uzreiz izmaksās naudu atbilstoši veikto darbu apjomam. Tātad pilns kredīts nebūs jāņem.

– Kad tad sāksies programma?

– Mums noteikumu projekts jāsaskaņo ar citām ministrijām un sociālajiem partneriem, kā arī ar Eiropas Komisiju. Vēlamies ar to tikt galā līdz 30. aprīlim, tad valdība noteikumus varēs pieņemt jau maijā. Un tādā gadījumā programma sāks darboties jau šā gada jūlijā.