Tāme 2011: ko nozīmē neparedzētie izdevumi?

Lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku beidz izvērtēt apsaimniekošanas tāmes 2011. gadam. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem namu pārvaldēm vajadzēja līdz 15. oktobrim izsniegt iedzīvotājiem tāmes projektu, bet iedzīvotājiem mēneša laikā to saskaņot vai ieteikt apsaimniekošanas uzņēmumam savu variantu.

Pagājušajā gadā mēs kopā ar lasītājiem centāmies noskaidrot, ko nozīmē katra gada tāmes pozīcija. Kas ir mājas sanitārā un tehniskā kopšana? Ko nozīmē pārvaldnieka administratīvie izdevumi? Liekas, visu salikām pa plauktiņiem, lai cilvēkiem būtu vieglāk apspriest ar pārvaldnieku gaidāmo maksu par apsaimniekošanu.

Bet gada beigās kā īlens no maisa izlīda sarežģīts jautājums. Izrādās, ikvienai namu pārvaldei ir tiesības gada tāmes projektā iekļaut tādu pozīciju kā neparedzētie izdevumi. Maksa nav liela – parasti viens divi santīmi par dzīvojamās platības kvadrātmetru, un tā ir iekļauta ikmēneša maksā par apsaimniekošanu. Bet santīms pie santīma, un divpadsmit mēnešos lielas mājas iemītnieki samaksās namu pārvaldei desmitiem un simtiem latu.

Lūdzām ekonomisti un grāmatvedi Taisu Štāli izskaidrot, kas mājas apsaimniekošanā var radīt neparedzētus izdevumus un kādu namu pārvaldes ierakstīto summu šajā pozīcijā varētu uzskatīt par taisnīgu.

– Jūs jautājat, kā mājai var rasties neparedzēti izdevumi, ja laba pārvaldnieka pienākums ir jau laikus paredzēt visus nākamos tēriņus? Pareizi jau ir, bet tikai daļēji, – uzskata Taisa Štāle.

– Ļoti bieži nākas no iedzīvotājiem dzirdēt jautājumu par neparedzētiem mājas apsaimniekošanas izdevumiem. Dzīvokļu īpašniekiem šī aile šķiet absolūti necaurspīdīga. Bet necaurspīdīga tā ir tikai tajās namu pārvaldēs, kuras nesniedz iedzīvotājiem pilnīgu un skaidru pārskatu par izdevumiem. Tāpēc pilnībā atteikties no maksājumiem neparedzētiem izdevumiem nebūtu prātīgi.

MK noteikumos norādīts, ka neparedzētiem izdevumiem sakrātu naudu namu pārvaldei ir tiesības izmantot ārkārtas gadījumos. Ko var uzskatīt par ārkārtas gadījumu? Kādā mājā, ko apsaimnieko mūsu namu pārvalde, plīsa kanalizācijas caurule un applūda pirmais stāvs. Sasaukt dzīvokļu īpašnieku sapulci pārvaldniekam nebija laika, tāpēc kanalizācijas remontam tika izmantoti neparedzētiem gadījumiem iekrātie līdzekļi.

Šai gadījumā likums ļauj pārvaldniekam novērst avāriju un, informējot iedzīvotājus par izdevumiem, sagatavot viņiem rēķinu „pēc fakta”. Bet pieņemsim, ka pārvaldniekam nav rezervē naudas. Ko darīt applūdinātajiem pirmā stāva iemītniekiem? Gaidīt nākamo mēnesi, kad tiks savākta nauda remontam? Nē! Tādos gadījumos tieši neparedzēto izdevumu fonds palīdz ātrāk paveikt darbu.

Arī neatliekamus darbus var daļēji finansēt no neparedzētiem izdevumiem atvēlētajiem līdzekļiem. Piemēram, ja lielā mājā steidzami jālabo stāvvads, katra dzīvokļa īpašniekam par remontu būs jāmaksā 10–15 lati. Kad tas notika vienā no mūsu mājām, iedzīvotāji bija neapmierināti – esot dārgi. Bet, vienojušies ar īpašniekiem, mēs samaksai par remontu piesaistījām līdzekļus no neparedzēto izdevumu ailes, kuri bija krājušies trīs gadus. Tas uzreiz mīkstināja triecienu pa mājas iemītnieku maciņiem – maksāt vajadzēja nevis pa 10, bet gan tikai pa pieciem latiem.

Tātad privātajam apsaimniekotājam ir tiesības, vienojoties ar iedzīvotājiem, avārijas situācijās izmantot līdzekļus no neparedzēto izdevumu fonda. Pēc tādas pašas shēmas strādā pašvaldības namu pārvaldes (tikai tur neviens neapspriedīsies ar dzīvokļu īpašniekiem, ja mājā nav izveidota īpašnieku biedrība un nav pilnvarotā).

Piebildīšu, ka privātā apsaimniekotāja klientiem ir tiesības atteikties no līdzekļu uzkrāšanas neparedzētiem gadījumiem. Piemērs no prakses: kādas mūsu mājas iedzīvotāji izslēdza šo pozīciju no apsaimniekošanas maksas. Dzīvokļu īpašnieki paziņoja, ka ārkārtas gadījumā ir ar mieru maksāt par avārijas likvidēšanu, ledus novākšanu no jumta, bīstamu koku izzāģēšanu, bet tikai pēc faktiskās izpildes. Nav ko iebilst, saprātīga izvēle, tā iedzīvotāji var pilnībā kontrolēt pārvaldnieka izdevumus.

Ar vārdu sakot, pašiem dzīvokļu saimniekiem jāizlemj, veidot vai neveidot finanšu rezervi neparedzētiem izdevumiem. Bet par to, cik saprātīgi namu pārvalde izlieto šos līdzekļus, pārliecināties palīdzēs tikai dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes vai mājas pilnvarotas personas īstenota pastāvīga kontrole.