Korekcijai darīts gals!

Apnicis! – tas droši vien ir Rīgas un visas Latvijas iedzīvotāju visbiežāk lietotais vārds, runājot par ūdens korekciju. Bet dažu daudzdzīvokļu māju piemērs liecina, ka ar nežēlīgo ūdens patēriņa „uzskrūvēšanu” var un vajag cīnīties.

Viens jautājums visiem

Vidējie ūdens zudumi Rīgā turpina iedvest šausmas – atkarībā no mājas stāvokļa tie ir no 10% līdz pat 100% ik mēnesi. Tas nozīmē, ka ļaunākajā gadījumā dzīvokļa iemītniekiem par patērēto ūdeni jāmaksā divkāršā apmērā.

– Cik ilgi tas turpināsies? – jautā vieni.

– Kāpēc korekcija izmaksā dārgāk nekā pats patērētais ūdens? – ir neizpratnē otri.

– Kur skatās vara?! – sašutumu pauž trešie.

Redakcijā ik dienas kāds interesējas par šo tematu. Uzzinājuši, ka kāda daudzstāvu nama iemītniekiem izdevies saviem spēkiem tikt galā ar neticamajiem ūdens zudumiem, devāmies pie viņiem pieredzes apmaiņā.

Vienojās un nomainīja skaitītājus

Šis parastais piecstāvu nams atrodas pašā Bolderājas centrā. Mājas pārstāvis Vjačeslavs Kuzins stāsta:

– Pirms pāris gadiem ūdens zudumi mūsu mājā sasniedza 63 procentus. Katrs dzīvoklis ik mēnesi pārmaksāja gluži neaptveramu summu. Mūsu ģimene, piemēram, mēnesī izlieto 15–17 kubikmetrus ūdens. Gadiem pa virsu maksājām vēl par pieciem līdz septiņiem kubikmetriem mēnesī.

Katastrofālā situācija mudināja iedzīvotājus apvienoties. Mājā tika izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas piecstāvu mājas apsaimniekošanu uzticēja pašvaldības namu pārvaldei Kurzemes namu apsaimniekotājs. Diemžēl uzreiz kļuva skaidrs, ka ūdens korekcijas problēma mājas iemītniekiem būs jārisina patstāvīgi.

– Nolēmām, ka dzīvokļos jāuzstāda jaunākās paaudzes ūdens patēriņa skaitītāji. Vecajiem A un B klases ūdens mērītājiem vairs neuzticējāmies, – stāsta mājas iemītnieki.

Vecie skaitītāji patiešām iedvesa šaubas. Tiem viegli varēja uzlikt magnētus, kas dod iespēju droši un nesodīti zagt ūdeni. Piedevām skaitītāji nereaģēja, ja ūdens no krāna tecēja tievā strūkliņā. To gribot vai negribot izmantoja daudzas ģimenes.

Zudumi samazinājās desmitkārt!

Gandrīz visi Lemešu ielas 17. nama iemītnieki uzreiz piekrita biedrības lēmumam. 90 dzīvokļos tika uzstādīti C klases skaitītāji, kas nereaģē uz magnētiem un citām viltībām.

– Nākamajā mēnesī ūdens zudumi samazinājās līdz 13 procentiem, – ar prieku stāsta Vjačeslavs Kuzins. – Taču arī tas mums likās par maz. Pieprasījām, lai uzņēmums Rīgas ūdens uzstāda mājā jaunu kopējo skaitītāju. Piegādātājs mēģināja mums uztiept lietotu ūdens mērītāju, bet es nebiju mierā un paziņoju, ka vecu nepieņemšu. Īsāk runājot, ar namu pārvaldes atbalstu mēs savu panācām.

Pasākumu komplekss (tai skaitā jauna kopējā ūdens mērītāja uzstādīšana) ļāva mājai ūdens zudumus samazināt līdz rekorda 6%. Tātad taisnība vien ir, ka ūdens zudumos vispirmām kārtām vainojama tieši mēraparātu neprecizitāte.

Vai gaidīt žēlastību no pilsētas?

Šo jautājumu uzdevām kompānijas Sistemserviss pārstāvim Aleksandram Ivanovam. Šī kompānija piegādā Latvijā individuālos C klases ūdens patēriņa skaitītājus.

– Nesaprotu, kam vajadzīgs, lai cilvēkus mocītu ūdens korekcija?! Viņiem jau tā problēmu pietiek! – uzskata Aleksandrs Ivanovs. – Jau cik gadus šis jautājums karājas gaisā, lai gan ūdens zudumus likvidēt būtu ļoti vienkārši, vajadzīga tikai pašvaldības laba griba! Pēdējo triju gadu laikā desmitos Rīgas māju esam uzstādījuši jaunās paaudzes ūdens mērītājus. Bet Krāslavas pilsēta jau pilnībā pārgājusi uz šo sistēmu.

– Rīgas dome tikai sola rast risinājumu ūdens korekcijas problēmai, bet faktiski nekas nemainās. Vai tiešām iedzīvotājiem jāgaida žēlastība no pilsētas?

– Māja Lemešu ielā 17 ir paraugs tam, ko var panākt aktīvi dzīvokļu īpašnieki, kuriem apnicis gaidīt. Šai lielajā daudzstāvu mājā atradās cilvēks, kas spēja apvienot un pārliecināt pārējos, ka visos dzīvokļos reizē vajag nomainīt skaitītājus. Mēs kā speciālisti tikai devām padomu: ūdens zudumu samazināšanai vajag tikai uzstādīt skatītājus, kurus nav iespējams apmānīt un kuri pēc klases ir precīzāki par māju kopējiem ūdens mērītājiem.

Francijā nezog

– Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka kopējie skaitītāji arī mānās. Vai arī tos nevarētu nomainīt ar precīzākiem?

– Tas ir garš stāsts. 1994. gadā uzņēmums Rīgas ūdens sarīkoja ūdens mērītāju piegādes konkursu. Tika iepirkti skaitītāji, kas neatbilst īpaši augstām prasībām. Nu jau gadiem tos lieto mūsu mājās, verificē un uzstāda no jauna. Tie nepavisam neatbilst mūsdienu normām, bet Rīgas ūdens tos lieto un, kas vēl ļaunāk, aizvien vēl piepērk.

– Un kāda būtu izeja?

– Mēs ar kolēģiem nesen bijām Francijā. Kamēr Latvijā vēl tikai runā par C klases skaitītājiem, tur jau lieto D klases augstas precizitātes ūdens mērītājus. Tas ļauj ūdens piegādātājiem pakāpeniski atteikties no kopējiem skaitītājiem māju pagrabos. Jaunākie dzīvokļos uzstādāmie skaitītāji ir tik precīzi, ka nepieļauj ne zādzību, ne noplūdi, tos droši var izmantot tiešajiem norēķiniem ar patērētājiem.

Drošiem pieder pasaule

– Kad tādi skaitītāji būs Latvijā?

– Ne tik drīz. Mūsu likumi neļauj ūdens piegādātājam diktēt iedzīvotājiem, kādi skaitītāji jālieto, tāpēc cilvēki izvēlas lētos un ne visai drošos A un B klases aparātus. Bet Francijā, no kuras mums derētu mācīties, piegādātājs par saviem līdzekļiem uzstāda dzīvokļos visprecīzākos skaitītājus. Ja cilvēks vēlas lietot ūdeni, lai ir tik laipns un pilda piegādes nosacījumus. Latvijas pašvaldības varētu izvirzīt līdzīgas prasības savās teritorijās izmantojamajiem skaitītājiem. Bet pagaidām neviens nav ieinteresēts to darīt.

– Vai tāpēc, ka jaunie skaitītāji ir ļoti dārgi?

– Nē. Precīzs C klases skaitītājs un tā uzstādīšana maksā no 12 līdz 14 latiem plus PVN. Gandrīz tikpat maksā vecā neprecīzā skaitītāja verifikācija. Problēma ir cita. Pašreizējās likumdošanas apstākļos ar ūdens zudumiem var cīnīties tikai tādā mājā, kur starp iedzīvotājiem ir īsts līderis.