Cīņa ar vai par atkritumiem?

Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.

Pret operatoriem milzum daudz pretenziju

Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.

Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.

Lasīt tālāk...

Sāciet siltināšanu no pagraba !

„Labprāt lasām jūsu avīzi, paldies par vērtīgo informāciju. Nesen jūs vēstījāt, ka Rīgas domes Komunālais departaments veicis veselu pētījumu, lai noskaidrotu, kur paliek siltums.

Ierēdne Silvija Mišurova pastāstīja, kā eksperti pētījuši spraugas logos un sienu biezumu. Bet gribas atgādināt, ka ne jau galotni kokam laista, laista saknes. Mājas saknes ir pagrabs.

Padomju laikā būvēto namu pagrabi nekad nav remontēti. Logu režģi ir veci, sarūsējuši. Dažos daudzstāvu namos pagrabi jau sen ir izlaupīti, dažviet žēlsirdīgas vecmāmiņas tiem izlauzušas logus, lai ielaistu klaiņojošus kaķus.

Lasīt tālāk...

Zem gulošas siekstas ūdens netek

„Liels paldies jums, ka beidzot Rīgā ir avīze, kurā iedzīvotāji var paust savu viedokli komunālajos jautājumos! Līdz šim visas sūdzības iestrēga namu pārvaldēs un pilsētas varas iestādes izlikās mūsu jautājumus nedzirdam. Lūdzu, avīzes iznākšanas dienā aizvediet to uz Rīgas domi, lai deputāti vismaz no avīzes uzzinātu, kā patiesībā dzīvo pilsēta.

Taču šoreiz nesūdzēšos par varas iestādēm. Gluži otrādi, gribu vērsties pie pašiem iedzīvotājiem. Mīļie rīdzinieki! Kāpēc jūs esat tik pasīvi un nemaz neinteresējaties par to, kas notiek jūsu mājās? Jaunie likumi un Ministru kabineta noteikumi dod mums tiesības sarunāties ar namu pārvaldi kā līdzīgiem ar līdzīgu un pat diktēt tai savus nosacījumus. Taču mēs neesam gatavi izmantot šīs tiesības.

Lasīt tālāk...

Rīga zina, kā mūs sasildīt ?

Siltumu vajag taupīt – tik vienkāršu secinājumu kārtējo reizi liek izdarīt saņemtie dzīvokļu rēķini. Bet ar ko sākt? Kur atrast naudu renovācijai? Kā beigu beigās nekļūt par zaudētāju? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem iedzīvotāji varēs gūt semināros par māju renovāciju, ko februārī un martā rīkos Rīgas dome un Apsaimniekotāju asociācija.

Miljardus siltināšanai!

Pilsētas vicemērs Jānis Dinevičs, kurš ir viens no projekta kuratoriem, pastāstīja mums, ka semināru mērķis ir sniegt pilsētniekiem iespējami pilnīgu informāciju par mājokļu renovāciju. Ideālā variantā Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu no varasiestādēm saņemt ne tikai zināšanas, bet arī palīdzību.

Lasīt tālāk...

Pret ūdens zēdzībām

„Mēs, rajona iedzīvotāji, rakstām šo vēstuli cerībā tikt sadzirdēti. Līdz šim Rīgas dome un namu pārvaldes lēmumus par ūdens zudumu apmaksas kārtību ir pieņēmušas, neņemot vērā dzīvokļu saimnieku domas. Tomēr palikusi cerība, ka viens otrs rīdzinieku ieteikums kādreiz tiks uzklausīts.

Laikraksta decembra numurā jūs publicējāt kāda rīdzinieka vēstuli, kurš pauda sašutumu par pieskaitījumiem komunālo maksājumu rēķinos. Namu pārvalde katru mēnesi aprēķina starpību starp mājas kopējā ūdens mērītāja un mūsu individuālo skaitītāju rādījumiem, un iedzīvotājiem nākas šo starpību samaksāt.

Mums skaidro, ka vainīgi kaimiņi, kas zog ūdeni. Jā, ir Rīgā arī zagļi, bet nevar taču visus mērīt ar vienu mērauklu! Vai esat padomājuši, cik daudz ūdens nozagts pašiem iedzīvotājiem?

Lasīt tālāk...

Nav konkursa – nav remonta

Diemžēl, daudzi Rīgas iedzīvotāji neuzticas namu pārvaldēm. Attiecības kļūst īpaši saspīlētas, kad runa ir par lieliem remonta darbiem. Saskaņā ar likumu tādus dārgus darbus kā jumta maiņa vai siltināšana drīkst veikt tikai firma, kas piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus un uzvarējusi konkursā. Taču iedzīvotāji bieži vien ir pārliecināti, ka konkursi tiek rīkoti tikai skata pēc, bet faktiski namu pārvalde lielos pasūtījumus nodod „saviem cilvēkiem”.

Laiku pa laikam Rīgā klīst valodas par šādu nosodāmu praksi, taču pierādīt korupciju namu pārvaldēs līdz šim nevienam vēl nav izdevies. Šķiet, interešu konfliktu būtu ļoti viegli novērst, ja to māju iemītniekiem, kurās nodibinātas īpašnieku biedrības vai izveidotas iniciatīvas grupas, ļautu pašiem izraudzīties būvfirmu, kam uzticēt lielos remonta darbus. Iedzīvotāji taču nav paši sev ienaidnieki! Reizēm viņi spēj pat daudz labāk nekā namu pārvalde izraudzīties darbu izpildītāju, veikt cenu aptauju, vienoties par atlaidēm. Taču izrādās, ka likums atkal nav īpašnieku pusē.

Lasīt tālāk...