„Slapja lieta” Liepājā

Ak vai, visā mūsu ziemeļu zemītē jumti tek ar gadalaiku maiņas nenovēršamību. Diemžēl daži par māju ekspluatāciju atbildīgie dienesti šai lauciņā nenopūlas līdz spēku izsīkumam.

Iedzīvotāji, lai arī kašķējas ar pārvaldniekiem vai dzīvokļu īpašnieku biedrību priekšsēdētājiem, dziļā nolemtībā liek pilošajās vietās spaiņus un gaida pavasari, siltumu. Viņi jau atmetuši cerību kādreiz sagaidīt atbildīgo amatpersonu palīdzību.

Priekšsēdētājam uz galvas nepil

Jā, piecstāvu „hruščovkas” augšējā stāvā dzīve nav salda. Jau tas vien, ka nav lifta! Un ja vēl vecais jumts nepasargā no ūdens, tad pilnā balsī vari sākt kaukt. Liepājniece Tatjana to visu pilnā mērā izbaudīja jau septembrī.

Tiesa, sieviete skaļi nekauca, bet sāka rīkoties. Kad sestdienas rītā viņai priekšnamā no griestiem sāka pilēt, izsauca savas mājas īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāju un pieprasīja sastādīt aktu. Priekšsēdētājs atteicās to darīt, aizbildinoties, ka viņam neesot vajadzīgās veidlapas. Īpašu komisiju viņš solīja sasaukt tikai pirmdien.

Tatjana piekrita pagaidīt līdz pirmdienai, taču komisija neieradās, tās vietā viņa saņēma gatavu aktu. Nesamierinoties ar sasniegto, viņa uzrakstīja iesniegumu, uz ko saņēma mutisku atbildi, ka pati „agresīvi atteicās no komisijas”.

Tatjanas neatlaidīgā prasība sasaukt komisiju un sastādīt vajadzīgos aktus, kā arī priekšsēdētājam sniegtais paziņojums, ka dzīvoklis ir apdrošināts, noveda pie tā, ka beidzot tomēr viņa atbildi saņēma. Bet kādu! Atbildes raksts skanēja šādi: „Būvdarbu vadītājs A. Kamuškovs (būvsertifikāts Nr. 20-571) paskaidroja, ka fibrolīta kārta, ar ko pārklāts bēniņu pārsegums, nepilda hidroizolācijas funkcijas.” Jūs kaut ko sapratāt? Es ne, gluži tāpat arī Tatjana...

Kur sauss, kur slapjš

Kāds tam sakars ar fibrolītu, kurš patiešām nepilda un nevar pildīt nekādu hidroizolācijas funkciju? Tas taču domāts bēniņu pārseguma siltināšanai! Hidroizolācija bēniņos vispār nav paredzēta, pastāv taču jumta hidroizolācija. Tieši jumtam, lai tas nelaistu cauri ūdeni, liek hidroizolācijas kārtu. Tiesa, jumtos ir lūkas, pa kurām var iekļūt mitrums. Tāda lūka arī bija cēlonis Tatjanas dzīvokļa applūšanai. Par spīti tam (vai arī tieši tāpēc, kā uzskata Tatjana), ka dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs pats savām rokām bija lūku aizvēris.

Beigu beigās nelaimes piemeklētā dzīvokļa īpašniece ir palikusi pilnīgā neziņā: ko īsti nozīmē formālā atbilde un kā būs ar remontu viņas dzīvoklī? Un vispār kam sūdzēties par tādu attieksmi?

Kam sūdzēties?

Ar sūdzībām par apsaimniekotāja vai pārvaldnieka nolaidību īrniekiem jāvēršas vietējā īres valdē, dzīvokļu īpašniekiem taisnā ceļā jādodas uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Tatjana taču maksā par mājokļa apsaimniekošanu un attiecīgi vēlas saņemt viņai pienākošos pakalpojumus!

Pēc Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Igora Trubko teiktā, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu pārvaldnieka pienākums ir katru gadu apsekot māju, konstatēt defektus un veikt remontu, tātad arī gādāt, lai jumts netecētu.

– Ja dzīvoklis ir applūdināts, bet pārvaldnieks atsakās sastādīt aktu, viņš gluži vienkārši nepilda savas likumā noteiktās funkcijas, – sacīja I. Trubko. – Apsaimniekošanas maksā taču ir ierēķināti arī pārvaldnieka administratīvie pakalpojumi, tostarp akta sastādīšana par dzīvokļa applūdināšanu. Tikai ar tādu aktu rokās dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks var vērsties namu pārvaldē ar prasību atlīdzināt radušos zaudējumus. Tādas lietas kā atteikums sasaukt komisiju un izsniegt cietušajam vajadzīgos dokumentus nav pieļaujamas!