Jūsu vēstules

Dzīvokļa rēķins

„Katru mēnesi saņemu dzīvokļa rēķinu un nevaru saprast, ko nozīmē jēdziens ekspluatācijas izdevumi. Vai varat man izskaidrot? Un kāpēc vienā rajonā blakus mājās tie ir atšķirīgi?” Lasmane 

Diemžēl bez informācijas par māju to nav iespējams izskaidrot. Ekspluatācijas izdevumi ir atkarīgi no mājas stāvokļa, tai piederīgās zemes platības un tehniskajiem parametriem. Precīzam ekspluatācijas izdevumu atšifrējumam jābūt pievienotam mājas apsaimniekošanas līgumam.

Elektrība

„Savulaik iegādājos nedzīvojamo telpu Rīgas centrā, vēlāk panācu, ka tai tiek piešķirts dzīvokļa statuss, un nolēmu noslēgt individuālu līgumu ar Latvenergo (šobrīd saņemu elektrību ar kaimiņu dzīvokļa starpniecību un norēķinos pēc kontrolskaitītāja rādījumiem).

Manuprāt, neko vairāk tam nevajag kā vien pagaidu skaitītāja vietā dzīvoklī uzstādīt pastāvīgo skaitītāju. Bet Latvenergo nez kāpēc man izrakstīja 4800 latu lielu rēķinu. Par ko?” Eduards

Uzņēmums Sadales tīkls pēc mūsu lūguma izpētīja situāciju un pavēstīja, ka Eduarda mājā ir 3x220V pieslēgums bez sazemējuma iespējas. Tas nozīmē, ka mājā ir novecojusi instalācija, uz kuras nomaiņu uzstāj Eiropas Savienība. Tāda pati problēma ir daudzās vecajās mājās Rīgas centrā. Taču Latvenergo negrasās instalāciju mainīt par savu naudu. Atrasts cits paņēmiens: ja mājā parādās jauns abonents, lielāko daļu izdevumu cenšas uzkraut tam. Ja cilvēks nevēlas maksāt par jaunu vadu ievilkšanu, viņš paliek vai nu vispār bez elektrības, vai arī bez individuālā līguma. Tāda ir likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas prasība.

Saskaņā ar likumu Eduarda gadījumā līdz dzīvoklim jāierīko jauna elektroinstalācija ar parametriem 400/230V, kas maksā 4800 latu. Absurds, bet cita ceļa, kā kļūt par Latvenergo abonentu, mūsu lasītājam nav.

Parādi

„Dzīvoju Rīgā, Maskavas ielā 254/6. Mājā ir izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība. Es neesmu tās biedrs, bet man šajā mājā pieder dzīvoklis. Man ir vairāki jautājumi. Vai dzīvokļu īpašnieku biedrībai, kas uzņēmusies mājas apsaimniekošanu, ir tiesības iekasēt kavējuma naudu par komunālo maksājumu parādu, ja es neesmu noslēgusi ar viņiem līgumu?

Un vēl: pārvaldnieks ikmēneša rēķinam pievieno parādnieku dzīvokļu sarakstu (neminot īpašnieku uzvārdus). Vai viņam ir tiesības tā rīkoties? Mēs, parādnieki, iebilstam, bet neviens mūs neuzklausa!” Olga

Dzīvokļu īpašnieku biedrībai ir tiesības iekasēt kavējuma naudu par komunālo maksājumu parādiem tikai tādā gadījumā, ja tas ir paredzēts attiecīgajā līgumā. Ja līguma nav, apsaimniekotājam ir tiesības iekasēt tikai „likumīgos procentus” – 6% gadā.

Bet tādu normatīvo aktu, kas aizliegtu dzīvokļu īpašniekiem zināt, kā vietā viņiem nākas maksāt par daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma uzturēšanu, nav. Pat vairāk, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta ceturto daļu pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķu īpašnieku darbību vai bezdarbību, kas var ietekmēt citu īpašnieku intereses.

Jumts

„Vasarā namu pārvalde veica jumta atjaunošanas darbus un sabojāja mūsu bēniņos ventilācijas cauruli (iespējams, tas netika darīts tīšām, bet darbu gaita taču jākontrolē brigadierim, tehniskās uzraudzības speciālistam). Tagad visos dzīvokļos, kas piesaistīti šai ventilācijas sistēmai, sāk parādīties pelējums.

Maksa par jumta remontu bija iekļauta dzīvokļu ikmēneša rēķinos. Jautājums: vai varam prasīt no namu pārvaldes kompensāciju par radīto kaitējumu? Kādā veidā?” Olga

Ja darbu gaitā nodarīts kaitējums kopīpašumam, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieprasīt kompensāciju. Iedzīvotājiem vispirms jāvēršas pie pārvaldnieka ar lūgumu fiksēt radīto kaitējumu, bet pēc tam jāpieprasa, lai būvfirma salabo ventilāciju un atlīdzina zaudējumus.