Vai iespējama apkures katastrofa

Jaunā apkures sezona dzīvokļu īpašniekiem atnesusi jaunas raizes. Galvenais jautājums: vai mēs spēsim norēķināties par saņemto siltumu?

Ekonomikas ministrija visā Latvijā veikusi vērienīgu pētījumu par iedzīvotāju parādu par siltumenerģiju. Nomierinoša maz: lai gan aprēķini liecina, ka formāli mūsu parāds gada laikā pieaudzis tikai par 2–3%, patiesībā nesamaksāta palikusi aptuveni piektā daļa rēķinu. Vidējā parāda summa uz vienu centrālapkures lietotāju šobrīd ir 243 lati.

Situācija būtu vēl daudz bēdīgāka, ja pašvaldības pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem nepiešķirtu mājokļa pabalstu. Tikai tā liela daļa cilvēku spēj norēķināties par siltumenerģiju. 2009. gadā pašvaldības Latvijas iedzīvotājiem pabalstos izmaksāja 12,4 miljonus latu, bet šā gada astoņos mēnešos jau 11,8 miljonus.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) savu viedokli pauda jau vasarā, vēršoties valdībā ar brīdinājumu: valsts ir katastrofas priekšā! Savienība aicināja Ministru prezidentu atteikties no plānotās akcīzes nodokļa celšanas dabas gāzei, kas izlietota siltumenerģijas ražošanai. Tāpat, pēc LPS domām, siltumapgādei vajadzētu saglabāt pazemināto PVN likmi – 10%. Trešais solis, kas varētu iedzīvotājus glābt no parādiem un siltuma ražotājus no izputēšanas, būtu līdzekļu piešķiršana mājokļu pabalstiem no valsts budžeta. Proti, ja šobrīd 80% mājokļa pabalsta maksā pašvaldība un tikai 20% finansē valsts, tad 2011. gadā šai proporcijai vajadzētu būt 50 pret 50. Pretējā gadījumā pašvaldības nespēs sniegt palīdzību visiem, kam tas nepieciešams, un līdz ar to varētu sākties parādu lavīnveida pieaugums.

Valdība uzklausīja Pašvaldību savienības un siltuma ražotāju viedokli, taču pildīt pašvaldību ieteikumus nesteidza. Vispirms Ekonomikas ministrijai tika uzdots izpētīt, vai situācija patiešām ir tik katastrofāla, kā viens otrs to apraksta.

Novembra sākumā Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi pilnīgu pārskatu par parādiem par siltumu Latvijā. Lūk, daži fakti.

2010. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2006. gadu parāds par siltumu Latvijas lielajās pilsētās bija pieaudzis šādi: Jēkabpilī – piecdesmit reižu, Valmierā, Liepājā un Jelgavā – divkārt, Ventspilī un Rīgā – trīskārt (tomēr parādi ir pieauguši būtiski nemainoties parādnieku skaitam, kas iezīmē tendenci – parādu pieaugumu pamatā veido ilgstošie nemaksātāji).

Vidēji visā valstī nav samaksāts par nedaudz mazāk kā ceturto daļu iedzīvotāju saņemtās siltumenerģijas.

Lielajās pilsētās parādnieku it kā kļūst mazāk, bet parāds vidēji līdzinās triju līdz sešu mēnešu maksājumiem. Ventspilī situācija ir vēl ļaunāka, tur iedzīvotāji jau ir parādā par diviem gadiem, nesamaksātā siltuma rēķina vidējā summa ir 639 lati.

Pamatotas ir godprātīgo maksātāju sūdzības par namu pārvaldnieku un siltuma piegādātāju bezdarbību. Tiesā reti tiek iesniegtas prasības pret parādniekiem. Piemēram, Jūrmalā, kur ir aptuveni 4000 nemaksātāju, šogad nav ierosināta neviena lieta par parāda piedziņu! Uz kopējā fona izceļas vienīgi Jelgava, kur tiesā nonāk informācija aptuveni par katru trešo parādnieku.

Bezdarba līmenis un tarifu pieaugums maz ietekmē parādnieku skaitu. Ir trūcīgas pašvaldības, kur darbu pat dienā ar uguni nesameklēsi, bet cilvēki cenšas un maksā. Turpretī, piemēram, Tukumā, kur bezdarba līmenis ir krities un tarifi nav cēlušies, aug gan nemaksātāju skaits, gan parāda apjoms.

Kopumā, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, Latvijas iedzīvotāju parāds par siltumu četros gados pieaudzis par 10%. Divpadsmit pašvaldībās neapmaksātā siltuma daudzums pēdējā gada laikā palielinājies par vairāk nekā 20%. Trīsdesmit vienas pašvaldības iedzīvotājiem parādu izdevies samazināt.

Pētījumu sagatavojušās darba grupas secinājumi ne nu gluži atspēko, bet arī neapstiprina Pašvaldību savienības bažas. Ministrijā uzskata, ka parādi Latvijā ir pastāvīga parādība, kas nav tieši atkarīga no krīzes.

Vai valdībai iesniegtais pārskats atspoguļo reālo situāciju saistībā ar parādiem Latvijā? Ne gluži. Rīgā un daļā citu pašvaldību klienti ar siltuma piegādātājiem norēķinās ar namu pārvalžu starpniecību, iegūt precīzus datus par īstajām dzīvokļu īpašnieku parādu summām ir ļoti grūti. Rīgā lielākā daļa pašvaldības namu pārvalžu ir ņēmušas kredītus, lai segtu iedzīvotāju parādus. Uz papīra namu pārvalde ir pilnībā norēķinājusies ar Rīgas siltumu, bet faktiski iedzīvotājiem ir miljoniem latu liels nekur oficiāli neuzskaitīts parāds. „Tik bēdīga situācija vēl nekad nav bijusi,” neoficiālā sarunā atzina kādas namu pārvaldes vadītājs, piebilzdams, ka viņš sagaidot parādu jaunu pieaugumu. Ja tas notiks, nevar zināt, vai bankas būs ar mieru piešķirt namu pārvaldēm jaunus overdraftus un kredītus.