Mājai piederīgās zemes ķīlnieki

Aprīļa numurā jau runājām par daudzdzīvokļu mājām piekrītošo zemesgabalu nomu. Iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas uz privātās zemes, šogad krasi pieaugusi zemes nomas maksa. Kas notiek?

Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas ierēdņi notiekošo skaidro ar nomas maksas „griestu” atcelšanu. Agrāk zemesgabalu īpašniekiem bija tiesības nomas maksu paaugstināt ne vairāk kā par 25% gadā. Tagad šis ierobežojums atcelts un jebkuram zemes īpašniekam ir tiesības prasīt, lai mājas iedzīvotāji maksātu 6% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Piedevām vēl dzīvokļu īpašniekiem jākompensē zemes saimniekam nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.

Iedzīvotāji jūtas bezpalīdzīgi: likums aizsargā zemes īpašnieku tiesības, neuzliekot viņiem nekādus pienākumus, piemēram, saistībā ar zemesgabala labiekārtošanu, celiņu un bērnu laukumu remontu vai apstādījumu uzlabošanu. Mēs piedāvājām lasītājiem iespēju paust savu viedokli.

Vai tas ir izdevīgi budžetam?

Labdien! Izlasīju rakstu „Zeme nav visiem pa kabatai” un sapratu, kādā situācijā esmu nokļuvusi. Pirms mūsu daudzdzīvokļu māja parakstīja zemes nomas līgumu 2011. gadam ar trim no četriem zemesgabala īpašniekiem, izlasīju ne mazums likumu un citu dokumentu, aprēķināju dažādus iespējamos maksājumu variantus, iesniedzu pieprasījumu Valsts zemes dienestā. Ar vārdu sakot, cīnījos, cik spēju.

Līdz 2011. gadam mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki par zemes nomu maksāja vidēji no 1,5 līdz 3,0 latiem mēnesī (atkarībā no dzīvokļa platības). Jā, katru gadu maksa palielinājās par 25%, bet zemes kadastrālā vērtība nemainījās (līgumam tika pievienotas papildu vienošanās). 2010. gadā nomas maksa palika nemainīga, jo zemes saimnieki aizkavējās noslēgt jaunu vienošanos.

Valsts zemes dienesta kadastra inženiere Inta Robļevska pavēstīja, ka mūsu mājai piederīgās zemes vērtība 2007. gadā bija 71594 lati. Zemesgabala platība ir 10 766 kvadrātmetri. Diemžēl zemes kadastrālajai vērtībai nav tendence pazemināties, gluži otrādi, tiek darīts viss iespējamais, lai to paaugstinātu! Ne jau velti Ministru kabinets 2010. gada 15. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 537 „Par kadastrālo vērtību bāzi 2011. gadam”. Kad šis normatīvais akts stājās spēkā, zemes vērtība zem mūsu mājas uzlidoja debesīs – līdz 460247 latiem! Esmu pārliecināta, ka tāpat noticis arī citviet.

Iznāk, ka Latvijā viss tiek darīts nevis cilvēku labā, bet gan nelaimīgās budžeta konsolidācijas dēļ. Palielinot zemes kadastrālo vērtību, valsts cer saņemt vairāk nodokļu. Kā iedzīvotāji tos samaksās, tas nevienu neinteresē.

Kas izglābs uz privātās zemes uzbūvēto māju iemītniekus no šiem slazdiem? Nupat Saeimas deputāti pauda raizes par zemes nodokli, bet esmu pārliecināta, ka viņus satrauc tikai nodoklis par zemi zem viņu pašu privātmājām. Šo pašu deputātu pieņemtajā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” nav ne vārda par daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju tiesībām, kuriem nākas slēgt zemes nomas līgumus. Pat tiesai ir jālemj lieta par labu zemes īpašniekam un viņa 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības.

Kāpēc tā pieaugusi zemes cena pilsētā? Neviens īpašnieks nav ieguldījis līdzekļus zemesgabalu sakopšanā, visu dara (ja dara!) māju iemītnieki. Un viņus par to vēl soda, palielinot nomas maksu? Patiešām, drīz visi mūsu ļaudis izklīdīs pa citām valstīm un Latvija pazudīs no zemes virsas.

Zenta

Nevajag šūpot laivu!

Patika raksts par privātās zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām, tas ir ļoti aktuāls jautājums. Diemžēl avīze pārlieku saudzīgiem vārdiem raksturojusi patieso situāciju. Faktiski Latvijā atjaunota dzimtbūšana, radušies muižnieki – zemes īpašnieki, radušies arī dzimtcilvēki, kuriem jāmaksā gruntsnoma, vienkāršāk sakot, bez jebkādām izvēles tiesībām jāuztur zemes īpašnieks un viņa ģimene.

Manuprāt, drīz vien maksa par apkuri, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem liksies smieklīga salīdzinājumā ar zemes nomas maksu. Pēdējo triju gadu laikā nomas maksa par zemi zem mūsu mājas pieaugusi vairāk nekā trīskārt. Nesaprotu, kāds valstij no tā labums, budžets taču saņem tikai 1,5 procentu nodokli! Pēc maniem aprēķiniem, ja mums zemes īpašniekam jāmaksā 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, nepilnos 20 gados var pilnībā segt zemes kadastrālo vērtību. Mūsu māja par zemes nomu maksā jau aptuveni 10 gadu, tātad pusi vērtības jau esam samaksājuši. Līdz 1940. gadam zeme, kur tagad atrodas dzīvojamo namu mikrorajoni, bija tukša, labākajā gadījumā tur bija daži sakņu dārzi. Tagad tur paceļas daudzstāvu mājas, ierīkotas komunikācijas, asfaltēti ceļi, un par to visu sabiedrība nesaņem ne kompensāciju, ne nomas maksas atlaides. Likums, kas uzliek mums pienākumu bez iebildumiem maksāt visiem īpašniekiem 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā neatkarīgi no zemesgabala stāvokļa, ir vēl amorālāks un ciniskāks par namīpašumu denacionalizācijas likumu – tas skāra aptuveni 200000 iedzīvotāju, bet šis daudz vairāk.

Vēl vairāk apbēdina tas, ka tagad zeme zem mūsu mājām lielākoties nepieder vēsturiskajiem saimniekiem, bet gan uzpircēju firmām, kuru mērķis ir pelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Ļoti gribētos, lai jūs neatstātu bez ievērības šo problēmu. Pieņemot prettautiskus likumus, valdība un Saeima bīstami šūpo laivu!

Ar cieņu, Nikolajs Trofimovs